* * *

Vienaldzības smagā nasta,

Klusuma tukšā aka....

Es negribu par tevi domāt,

Es negribu tevi vēl redzēt.

Man pietiek ar tavu tuvumu,

Man pietiek ar tavu pieskārienu,

Man pietiek ar tavu elpu dienā

Un neizteikto „kāpēc” naktī.

Es negribu no tevis ņemt,

Es negribu no tevis prasīt,

Tik klusi dot un dot un dot.

Tik nerunā ar mani,

Jo vārdi izskan dzelzī cirsti,

Jo vārdi lieki tuvumā

Un nespējīgi tālumā.

Es negribu par tevi domāt,

Es negribu tevi vēl redzēt.

Es negribu tevī izkust visa,

Kaut arī tevī pasaule mana.

                                    1995