Pēc ilgāka laika atkal noskatījos visas trīs filmas triloģijai Gredzenu pavēlnieks (Lord of the Ring).
Skatoties sapratu, ka zudis agrākais uzrāviens un sajūsma par šo filmu. Vairs ne tik ļoti esmu iekšā notiekošajā. laikam visam ir savs laiks un sava vieta.
Tagad daudz vairāk saskatīju filmas nelielās tehniskās kļūdas un nesaderības laikā. Kopainai tas, protams, netraucē, bet tomēr. Viena no lietām, kas iekrita acīs jau pirmo reizi skatoties šo triloģiju it trīs vietas, kuras var uzskatīt par triloģijas globālo nobeigumu. Protams, triloģija beidzās ar pēdējo globālo nobeigumu. Bet tomēr kaut kas nebija izstrādāts līdz galam.
Tāpat netapa skaidrs, kas notika ar tiem orkiem, kuriem izdevās izglābties pēc tam, kad sabruka Saurona acs tornis un sāka iebrukt zeme zem prku kājām. Ne jauvisi iekrita zemes iebrukumā, bija kas izglābās. Par tiem filmā nekas netapa pateikts un grāatā vispār netika pieminēts. Viņu likteni un dzībes gājumu katrs var izfantazēt pēc saviem ieskatiem. Vai tas ir pareizi, nezinu.
Tāpat - Sarumana un viņa roklaižas liktenis filmā atšķiras no grāmatas versijas. Varbūt tā arī ir labāk un motivētāk. Galu galā tomēr filma un grāmata ir divi paralēli lielumi un kvalitāte. Ne visu grāmatā esošo var ielikt filmā un ne visu var vizualizēt ar uzrakstītā vārda palīdzību.
Katrā gadījumā no torentiem novilkto triloģiju atstāju sev uz desktopa. ja nu sagribas vēlrez nskatīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru