Nezinu, kurā mirklī manas pārdomas par Biķernieku mežu pāraugs filozofēšanā, tādēļ tāds virsraksts.
Biķernieku mežs ir liels meža masīvs, kurš sākas pie Purvciema un kaut kur pie Brīvības ielas saplūst ar Šmerļa mežu. Man šo abu meža masīvu robežas nekad nav bijušas īsti skaidras, varbūt kāds zinošāks cilvēks uz kartes mācēs pateikt kur beidzas viens masīvs un sākas otrs.
Nezinu, vai šai masīvā kaut kas lielāks par zaķiem un lapsām arī mītējas, kaut gan bērnībā, kad mēs visa ģimene tur pastaigājāmies, tēvs parādīja alni, kas gabaliņu tālāk mielojas ar zāli.
Masīvā ir daudz brikšņu un daudz cilvēku iestaigātu taku. Zeme - kad parok dziļāk - kāpu smilts.
Un tur ir vēl padomju laikos izbūvēta kartinga trase, kuru tagad nezinu, kam izmanto. Kaut jel kādu sacensību norisi brīvdienās nejūt.
Tāpat mežā ir vācu laikā (Otrā pasaules kara gados) izveidojušies holokausta - ebreju masveida iznīcināšanas masu kapi. Vismaz tā tas oficiāli ir nodeklarēts. Nav zināms, cik šajos masu kapos sagūla ne ebreju.
Tā sev dzīves telpu attīrīja vieni ar ieročiem bruņoti vīri. Litenes mežos var atrast masu kapus, kur ar ieročiem rokā sev dzīves telpu attīrīja citi vīri. Kuri ir labie - nezinu. Ieroču vīrus vispār neatzīstu. Algoti slepkavas un tikai. Par šo tēmu esmu izteikusies jau kaut kad agrāk un šerpāk.
Vispār masu kapiem ir tendence veidoties tur, kur ir cilvēku pārapdzīvotība. Un vienalga šajā gadījumā ir tas, kas ir kļuvis par iemeslu masu kapam - karš, slimības epidēmija vai vispār kas cits tamlīdzīgs. Teritorijās, kuras ir pārapdzīvotas, agri vai vēlu radīsies iemesls masu kapam. Interesanti, kāpēc nevienu masu kapu nevar atrast Sibīrijā, Āfrikas, abu Ameriku plašumos? Tur neveidojas priekšnosacījumi masu kapu dzimšanai, rašanās cēloņa nav.
Cilvēki vispār ir sablīvējušies šaurā dzīves telpā. Ja nu cilvēce vienmērīgi sadalītos pa šīs planētas brīvo dzīves telpu, varbūt pat neveidotos masu kapi vienalga pie kāda nosacījuma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru