Vēlreiz par anketēšanu

Skraidot pa mājām, dzīvokļiem arvien vairāk saprotu, ka šis darbs ir pat grūtāks par pastnieka darbu. Pastnieks savu vēstuļu čupiņu samet pa pastkastītēm (reizēm, piemēram uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu, tās čupiņas var būt padaudz un līdz ar to arī pastnieka soma kļūst smagāka). Reizēm, tiesa, jāpavazājas arī pa dzīvokļiem ar ierakstītām vēstulēm, bet to nav daudz. Pastnieka darbs parasti man aizņēma pusi darba dienas, pārējā laikā varēju darīt, ko sirds kāro.

Ar anketām ir savādāk. Te nekādu pastkastīšu. Ir jāvazājas pa stāviem, jāklauvē pie durvīm, jāskaidro kas esi un kāpēc nāc. Uz 10 dzīvokļiem labi ja viens atsaucas un ir ar mieru atbildēt uz jautājumiem. Un cik cilvēku vēl nav mājās tajā laikā, kad ej. Neizdodas uztrāpīt mājāsbūšanu.

Pie visa jārēķinās, ka tevi var pasūtīt kur tālu un dikti. Pašai jāsaglabā miers, pacietība un pieklājība.

Tomēr ir arī plusi. "Svaigākai" firmai skraidu pa Purvciemu anketas vācot. Galarezultātā labāk iepazīstu rajonu un to apdzīvojošo kontingentu. Vismaz tajās mājās, kurās izdodas iekļūt. Daudzām jau tie kodi priekšā un nekāda kāpelēšana pa trepēm nesanāk, jo kodus uzlauzt nemāku. Neesmu jau kramplauzis.

Šai firmai ir tomēr arī viens plusiņš: apgaitas lapa ir sastādīta tā, ka to var izmantot katram dzīvoklim individuāli. Un, ja cilvēks dotajā brīdī nav mājās, vari norādītajā adresē atgriezties vēlāk un aprunāties. Un tad intervija vai nu notiek vai nenotiek. Ir bijuši gadījumi, kad pa trīs lāgi esmu skrējusi uz kādu konkrētu adresi un rezultāta nekāda. 

Apgaitas lapas, kurās norādīti dažādie iemesli, kuru dēļ intervēšana nav notikusi, arī tiek nodotas un vadoties no tām arī tiek veikta sava veida statistika.

 "Vēsākajai" firmai ir drusku savādāks informācijas ievākšanas stils. Apgaitas lapa ir viena. Un tad nu ja netiki adresē, aizmirsti par to un "brauc" uz nākošo, kamēr kas sanāk. Stingrāk ir jāievēro vecuma kvotas. Ir jābūt aptvertam vecuma posmam no 18 līdz 74 gadiem. Un tā, lai katrā vecuma grupā būtu viena, divas intervijas. 

Šai firmai nav svarīgs konkrēts mikrorajons. Mums iesaka izvēlēties kādu ielu un to izstaigāt. Pat iesaka, kā tikt galā ar visuresošīem durvju kodiem. Esmu reizēm jau dabūjusi "pa mici", jo šo sistēmu ne pārāk ievēroju. Eju tajās mājās, kurām zinu kodus, neatkarīgi vai tā ir vai nav viena un tā pati iela, kā arī eju tajās mājās, par kurām zinu, ka tur nu noteikti nav durvju koda. Pa ielām vazājoties jaut to var pamanīt.

Abas firmas vieno tas, ka jāvazājas pa kāpnēm un jāklauvē dzīvokļos, nezinot, kas sagaida priekšā un ar ko tas viss beigsies.

Bet man ir iepaticies. Mikrorajona iepazīšana, cilvēku iepazīšana....Un par to vēl naudiņu maksā.