Dzeru šīrīta otro kafijas krūzi ar cerībām, ka man jau piecos vakarā nenāks BAIGAIS "lūziens", kas mani "nokaus" miegam līdz pieciem, pussešiem no rīta. Tiesa, "lūzienam" palīgā nāk vēl miega zāles, kuru dēļ es no rītiem pamostoties stundiņu padarbojos kompī un tad vēl kādu stundiņu ieritinos zem segas kā tāds kaķēns.
Bet runa nav par to. Tomēr.
Netikšu, ka lasu maz. Ikdienā pārsvarā pārskrienu interneta vietnēm, ja kāds raksts aizķer jau pirmajos teikumos, izlasu līdz galam, reizēm palasu arī blogus. Īpaši tos, kurus iesaka baltais runcis savos iknedēļas blogāres apskatos. Ir kautra cerība kādreiz ar savu bloga ierakstu nokļūt iknedēļas apskatāmo bloru starpā. Bet tomēr apzinos, ka nerakstu par tādām tēmām, kuras iesaka baltais runcis, vai arī manis rakstītais vēl nav "izaudzis" līdz tādam līmenim, lai to pieminētu blogāres apskatā.
Drukāto literatūru pēdējos gados ikdienā lasu pareti. Toties, ja nokļūstu slimnīcā, tad gan. Tad pārroku tur esošos grāmatu skapjus un lasu padaudz. Un tas ir neatkarīgi no tā, vai slimnīcā esmu nedēļu vai mēnesi. Tiesa, slimnīcu grāmatu skapji neizceļas ar jaunāko literatūru. Slimnīcu grāmatas ir acīmredzami saziedotas no privātpersonām. Un tur var atrast daudz ko. Ieskaitot padomjlaika piedzīvojumu sērijas, padomju laikā izdoto zinātnisko fantastiku, vienkāši romānus u.t.t. Ir arī darbi, kas ir nodeva nomenklatūrai - no tos var palasīt kā izklaides un joku literatūru, kaut gan bija laiks, kad visas tās muļķības ņēma par pilnu.
Savā blogā parasti aprakstu redzēto, savas pārdomas. Bloga saturs jau sen ir atkāpies no tā radīšanas idejas un kļuvis par ko citu. Speciāli tas nav darīts, viss ir sanācis pats no sevis un dabiskā ceļā.
Gribu tikai drusku pieminēt tās reklāmas, kas laikam ir mana nodeva laikam. Pēdējos mēnešus tās ir latviskas, latviešu publikai tendētas un reizēm der palasīt kaut vai tāpēc, lai novērtētu, cik tās reizēm ir jocīgas vai arī kaut kā greizi sakombinētas tekstuāli. Uzklišķiiet, ja kāda sāk likties īpaši jautra.
Īstenībā kādā brīdī gan jau sapratīsi, ka visa šī te privātās dzīves publiskošana/blogu rakstīšana internetā ir diezgan bezjēdzīga. Piemēram, esmu izveidojis (tiesa vēl ne līdz galam) ļoti interesantu (manuprāt) ceļojumu bloga tipa saitu ar milzum daudz bildēm no saviem ceļojumiem, bet tā arī neesmu to padarījis publiski pieejamu, jo kādā brīdī pienāca atklāsme, pie velna, kam to vispār vajag? Tikai tāpēc, lai nezināms cilvēks izlasītu un varbūt ierakstītu kādu komentāru. Da nu i naf1g. Es varu saprast tos, kas publicē bezjēdzīgi daudz visādu info un ar to pelna naudu, bet man tas liekas pretdabiski - apkarināt blogu ar kaut kādām reklāmām u.t.t. Ir man arī vēl cits savs blogs, kur šad tad iedrukāju kaut ko (priekš sevis), bet neceru ne uz kādiem komentāriem, jo "like" tipa uzslavas mani nekādi neiespaido. Skaidrs, ka esam palikuši sirdī daudz vientuļāki kā jebkad, kad tehnoloģijas ir mums visriņķī un apkārt. Normāla "offline" komunikācija cilvēku starpā vairs nepastāv. Visi tikai kaut kur "skrien un pelna naudu".
AtbildētDzēstVar jau arī kā tu - neafišēt savu blogu. Katram savs piegājiens blogu sistēmai. Mans ir drusku savādāks un es vēl emu tā pilnības meklējumos. Tas visā savā pastāvēšanas laikā mainās.
AtbildētDzēstMan atkal patīk ierakstīt savas pārdomas, uzrakstīt par redzētām vietām tepat, Latvijā. Jo par saviem ārzemju braucieniem tagad raksta visi aizmirstot par to, kas mums te ir pašiem un kā tas laika gaitā mainās. Lai redzētu skaisto un krāšņo nemaz nav jātērē milzu līdzekļi un jātriecas uz vens zina kuru pasaules mali. Mums pašiem te ir viskautkā gana.
Tāpēc es veidoju sacvu blogu pulbicku un naivi ceru uz normālu offline un online komunikācijām.
Tās reklāmas jau netraucē, var par tām mierīgi pazvaigāt apskatoties. Krāsainas bildītes lapas malā. Nost es viņas neņemšu. Ja nu kādam mani teksti liekas garlaicīgāki par tām reklāmbildītēm?
Ja godīgi, nekādas reklāmas Tavā blogā es nemaz neredzu, jo man jau gadiem ir uzlikta normāla aizsardzība pret reklāmām (firefox pārlūks + attiecīgs spraudnis). Neredzu 99% reklāmu jebkādā no saitiem. Nespēju nemaz iedomāties, ka varētu sērfot internetā bez šī aizsardzības, traks droši vien paliktu :) Dažām adresēm es pat esmu vispār "uzlabojis" izskatu un lietojamību aizvācot nevajadzīgas sadaļas (tam tiek izmantots atkal cits spraudnis).
AtbildētDzēstPar ceļošanu - jā piekrītu, var netērēt daudz naudas un daudz ko redzēt arī tepat. Tomēr man ir pašreiz savādāk, tā kā brīvā laika nav nemaz (darba devējs Latvijā joprojām vēl diezko nesaprot, ka atpūties darbinieks ir labs darbinieks), tad tiklīdz rodas retā iespēja "atslēgties" , pērku aviobiļeti un lidoju uz otru pasaules malu (Āzija ir mana lieta). Tur atpūšos no Latvijas ikdienas (vietējiem cilvēkiem) un iegrimstu pavisam citā pasaulē. Diemžēl vienmēr liekas viss pa maz - ilgāk par 2 nedēļām pauzi neviens nedod. Pašreiz nožēloju, ka pirms pāris gadiem, kad man bija iespēja būt prom uz 1 gadu, to neizmantoju. Jo bija brīvs laiks, bet par naudu toreiz nebija nekādas īstas skaidrības.
Nu, par reklāmām nestrīdēsimies. Izvēles un gribas lieta. Paliksim pie saviem auniem. Ja man viņas apniks, atradīšu iespēju, kā no viņām tikt vaļā. Pagaidām mani tās netraucē.
AtbildētDzēstSavs rezons tai tavai Āzijai ir - neviens nevar nakts vidū izsaukt uz darbu un nobrēkties - projekts deg un atvaļinājums var pagaidīt. Tik viegli tevi no turienes atpakaļ uz nenormēto darbu nedabūsi.
Bet ir jau arī otrs variants - uz atvaļinājuma laiku telefonu atslēgt/aizmirst mājās un tad ar stopiem un fotoaparātu rokā pavizināties pa mūsu pašu zemīti. Tici man, cool emotion nebūs mazākas par Āzijas kalnu virsotnēm.
Man ir diezgan spēcīgas aizdomas, ka Google Adsense noteikumos ir rakstīts, ka nedrīkst savos rakstos aicināt klikšķināt uz reklāmām. Es varētu pārjautāt to pašiem Google Adsense, protams, ar saiti uz šo ierakstu un klāt piekabinot skrīnšotu. Bet nejautāšu. Līdz brīdim kad ieraudzīšu kārtējo no nu jau velns viņu zina cik daudzajiem aicinājumiem uzklikšķināt uz kādu no reklāmām.
AtbildētDzēstTavs aizrādījums pieņemts un ņemts vērā. Vairs tā neuzvedīšos.
AtbildētDzēst