pirmdiena, 2021. gada 13. septembris

Arī tā var traktēt

Zemāk rakstītais ir viela pārdomām, ne "iecementēts" viedoklis. Vienkārši lietu kārtība no nedaudz cita rakursa.

Cilvēki savā attīstībā aizmirsuši vai arī negrib atzīt, ka ir pasaules, dabas sastāvdaļa. Un nevis kungi pār visu esošo. Uzvedas tā, ka, liekas, "iemūrēts" viedoklis, ka ir pasaules kungi un viss cits tam ir pakārtots.

Pirmkārt jau skarot jautājumu par privātumu, katra tiesībām uz dzīvi atbilstošā vidē, dzīvot savu dzīvi bez citu iejaukšanās. Še gribu pateikt - ja katram, tad katram. Neatkarīgi, vai tas ir cilvēks vai varde pīļu dīķī. Pat sētā augošam kastaņkokam ir tiesības augt tur, kur nu tam ir bijis ērtāk iekārtoties. 

Cilvēki, maigi sakot, dusmojas par to, ka kādā situācijā kāds bez atļaujas ir ienācis kāda cilvēka privātajā teritorijā un to izārdījis, sabojājis. Šāds bojātājs tiek sodīts. Hm, bet kāpēc nesodīts paliek mežcirtējs? Mežcirtējs ar cirvja palīdzību izcērt mežu tādējādi nogalinot koku, izjaucot dabisko dzīves vidi mazajām meža radībiņām - kukaiņiem u.tml. kā arī lielākiem meža dzīvniekiem. Atļauju neprasot. Ja pilsētvidē, citā cilvēku apdzīvotā teritorijā līdzcilvēkiem tiek lūgta atļauja ko būvēt, kādā veidā mainīt esošo - tiek lūgta atļauja darīšanai, tad kādēļ šī atļauja netiek lūgta dzīvniekiem, citai dzīvai radībai, kuras dzīvesvieta tiek izārdīta? 

Dzīvniekus, manuprāt, jāuztver kā līdziedzīvotājus, nevis mums pakārtotu lielumu. 

Vai zoodārzi, Nacionālie parki savā ziņā nav koncentrācijas nometnes paveids? Ierobežota teritorija, kurā dzīvot dzīvniekiem, visai dabai kopumā. Ar domu - tur tam visam nedarīs pāri. Ja tur nevar, tad citur var? Ar kādām tiesībām? Ja nedara pāri, tad nekur nedara. Punkts.

Par medībām jau izteicos, tik piemetināšu mazliet. Savā ziņā medības kā dzīvošanas resurss... Tīģeris, vilks, lauva u.c. plēsēji medī lai paēstu paši, lai paēstu bērni. Un tik daudz, cik nu nepieciešams konkrētai maltītei. Ne vairāk. Nākošai maltītei noķers nākošo zvēru. Arī cilvēks ir gaļēdājs, tik kāpēc tiek nogalināts vairāk nekā jebkurā konkrētā reģionā nepieciešams konkrētai maltītei? Izšķērdība, dzīvības nenovērtēšana. Un pie viena, ja cilvēku kāds nomedī pusdienām - protams, dziļi individuāli tas nav priecīgs notikums, it īpaši tuviniekiem, draugiem, paziņām.... Bet, - ja mēs kādu medījam, tad kāds medī mūs. Aprite vidē. Briesmīgi skan, bet ja uz to paskatās filozofiski?

Vispār, cilvēki ielaužas citu apdzīvotās teritorijās un pakārto tās savām vajadzībām bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem. Še ar vārdkopu "citu apdzīvotās teritorijas" domātas dzīvnieku apdzīvotās teritorijas.

Un kas devis tiesības noteikt to, cik meža dzīvnieki var dzīvot kādā konkrētā teritorijā? Un izdot atšaušanas, t.i. medību atļaujas? Ja nu tiem zvēriem ir cits viedoklis šajā jautājumā? Labi, ar tām medību atļaujām nu ir kā ir, ne vienmēr medniekam izdodas nomedīt tik zvēru, cik viņa atļaujā saskaitīts, arī vilkam, tīģerim ne vienmēr ar pirmo piegājienu izdodas tikt pie medījuma. Tomēr medības ar suņiem, dzinējiem neliekas pārāk godīgas - tie zvēri taču tiek sadzīti uz teritoriju, kurā pēc noklusējuma var šaut un šaut ilgi - zvēri ir vienotā barā sadzīti uz nošaušanu.

Un ja nu vilks, stirna, alnis u.c. meža zvēri noslēgs pamieru un ieradīsies pie cilvēkiem dzīvi mācīt? No cikla - arī viņiem ir ieskats par to, cik cilvēku var mierīgi dzīvot kādā teritorijā, pārējos, lūdzu, uz likvidāciju. Smagi, bet tikai taisnīgi. Šajā ziņā ir nepelnīti tālākajā plauktiņā nolikta Hičkoka filma Putni. Tajā atainota situācija, kurā putni apvienojas vienā viedoklī un atlido cilvēkiem "dzīvi mācīt". Laikam jau tā filma noglabāta dziļumā, jo neērta cilvēku lielummānijai.

Vispār, gari sanācis. Laikam arī saraustīti. Galvenais, manuprāt - pietiks cilvēkiem sirgt ar lielummāniju un rediģēt dzīvnieku privātās dzīves aktivitātes. Kur problēma sadzīvot un netraucēt dzīvniekiem dzīvot savu dzīvi bez cilvēku nemitīgās iejaukšanās un koriģēšanās. 

Viņiem tas kādā brīdī var pieriebties, un tad nu cilvēkiem var iestāties pilnīgs čau. Kaut ar pārsvaru "paņems" un atstums cilvēkus tuksnešos. Pagaidām, un paldies dievam, meža, gaisa, jūras radības kopā ņemtas ir skaitliskā pārsvarā, kaut arī cilvēku populāciju lēš miljonos.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru