Vakar ar draugu nedaudz paklaiņojām pa mazajām ieliņām Vecmīlgrāvja pašā sākumā - ap rajonu, kurš ir starp bijušo Kuģu remonta rūpnīcu un Emmas ielu - ielu pa kuru nokļūst mikrorajonā pēc tam, kad ir nobraukts no Mīlrāvja tilta. Jāpiezīmē, ka Kuģu remonta rūpnīcas teritorijā notiek darbības ar jūras kravu pārvadājumiem, daudz kas uz turieni tiek atvests vai aizvests pa dzelzceļu, arī pa zemes ceļiem. Lielās fūres ir "pierakstījušās" maršrutā uz šo vietu. Tiesa, pati rūpnīca šajos brīvvalsts laikos ir "saskaldījusies" vairākos sīkuzņēmumos - dažādos SIA.
Par pašu nelielo apdzīvoto teritoriju runājot.
Mēs vakar pastaigājāmies visai nelielā teritorijā, tomēr iespaids bija. Mūsu pastaigas laikā aptvertās ieliņas - sīkas, bez asfalta. Kā mazpilsētu nemaģistrāles. Ļoti pauguraina vietne, apbūve kā jau kāpu zonā. Lai privātmāju dārzos ko audzētu, stipri jāpiepūlās jo drusku parokot parādās baltās jūrmalas smiltis.
Vietas apbūve - daļa privātmājas, cita vienai ģimenei, cita - divām, trim ģimenēm. Daudz Staļina laiku - nu, 40to beigas 50to sakums - vairākdzīvokļu mājas. Nostūra noskaņa - miegaina mazpilsētas sestdiena. Tas, ka pavisam netālu atrodas viena no mikrorajona galvenajām maģistrālēm - nu nekādi nejūtas. Pat īsti nevar sajust to, ka netālu sākas blokmāju apbūve un šai apbūvei pakārtotā infrastruktūra.
Tiešām ļoti daudz koku, daži sīkstūri saglabājuši savu pirmatnību, kokiem apaugušie nostūri nav pārvērsti nolaizītos skvēros. Saglabājuši savu meža, kaut arī sīka, noskaņu un vidi. Savu pirmatnību. Tas dod bunusu - lai salasītu sēnes vakariņu reizei nav ar visu ekipējumu jādodas kaut kur nezin kur. Pietiek ar to, ka aizstaigā līdz tādam mežiņam.
Attēli zemāk gan īsti neuzrāda visu minētā Vecmīlgrāvja nostūra noskaņu, vizuālo noformējumu. Tomēr neliels ieskats...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru