Tomēr, manuprāt, par tautas darbību iespaidojot katras valsts individuālo kārtības situācijas maiņu kaut kā var runāt, ja tas balstās pirmkārt jau uz neorganizētām pašu iedzīvotāju konkrētām darbībām. Pat ja tās balstās uz masu nekārtībām. Protams, nekārtības radīt nav tas labākais un pareizākais variants. Nekārtības vienmēr ir sodāmas, tomēr sodu par šo "darbošanos" saņem ne jau visi iesaistītie - tik tie, kurus pieķer notikuma vietā, kā citādi nogādā par soda mēru atbildīgajās instancēs. Un diemžēl atbildētāji vienmēr ir mazākumā. No cikla - pūlis izdemolējis lielveikalu, par nedarbu soda tik tos, kurus noķer. Bet pārējie nedarbnieki paliek nesodīti un ar to viņiem jāsadzīvo. Ar to, ka daži ar savu ādu atbild par visiem, kuri nedarbā iesaistīti. Jautājums - vai godīgi, ja par kopēju nedarbu atbild tik "izredzētie"?
Visās pārējās situācijās, kuras tiek sauktas par revolūciju, ir stingri jāpiedomā pie šo revolūciju līderu darbībām. Pirms ko uzsākt vai tik piedalīties šādā pasākumā ir jāapsver, visus par un pret. Pasākuma vadītāja persona, tās paustais, tā darbības, darbības rezultāti. Kā arī tas, kādas sekas iestāsies tad, ja pasākums tomēr izgāžas. Ja pasākums izgāžas - pastāv nu ļoti liela varbūtība, ka par sekām maksās ne jau pasākuma vadītāji, bet tauta parastā, kura akli sekoja šiem vadītājiem.
Kas attiecas uz šī pasākuma vadītājiem. Manuprāt, nu ļoti daudziem (ja pat ne visiem) pa visām šuvēm laukā lien vēlme tikt tai visaugstākajā krēslā, tikt pie varas. Jebkuriem līdzekļiem un ar jebkuriem lozungiem. Kad tas varas pīrāgs nu top sadabūts - tad nu, tautiņ, pacieties, man pašam un maniem draugiem nu vispirms jādabū. Un mani nepārliecina tas, ka pasākuma vadītāji skandē "Es tik par citiem, man jau neko....". Nu nav neviens tik pūkains un balts. Ja tiešām domātu par citiem, nu nesagrābtos visus tos iepriekšējās varas garšīgos pīrāgus situācijā, ka tai pašai tautai problēmas pabarot bērnus, jo grūti atrast ēdamo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru