Vīlos tajā ziņā, ka filma tiešām ir ļoti pēc motīviem. Un radīja vēlmi kur atrast grāmatu un pārlasīt to vēlreiz, lai pilnībā atjaunotu atmiņā reiz izlasīto stāstījumu. Bet, cik nu man palicis atmiņā, romāna sižets bija spraigāks, daudziem piedzīvojumiem bagātāks. It īpaši varoņiem esot afrikāņu cilts tvāli apdzīvotajā teritorijā. Un galvenie varoņi bija vīrieši, kuri devās uz karaļa Zālamana raktuvēm pavisam citu motīvu vadīti nekā tas atainots filmā. Un varoņu vidū bija tik viena sieviete, pie kam arī ne tā pozitīvā varone, tvālu cilts burve ar visai nejaukiem nolūkiem attiecībā pret galvenajiem varoņiem. Tas tiktāl, cik es galvenos vilcienos atceros grāmatas sižetu.
Filma savukārt ir visai slikts ceļojuma piedzīvojums, kur lielāko daļu filmas sižeta aizņem vīrieša, sievietes un viņu vajātāju ceļš uz raktuvēm ar mērķi savākt dimantus. Un tikai. Nekādu papildus motīvu, kuri grāmatā tomēr parādās.
Pie viena, ja grāmatas darbība norisinās Dienvidāfrikas republikas teritorijā, kas pat mūsdienu eiropiešiem ir mazāk zināma nekā citas Āfrikas valstis, tad filmas darbība norisinās vienā no Centrālāfrikas valstīm. Pie kam filmā nez' kāpēc vēl parādās vācu karaspēks, tērpts laikam jau Pirmā pasaules kara Vācijas armijas tērpos, kaut arī vācu lidmašīnai manuprāt ir Hitlera laika emblēma uz lidmašīnas astes. Un arī kombinētie kadri nu ļoti bija pamanāmi. Bija ļoti acīmredzama priekšplāna notikumu un otrā plāna notikumu robeža, kas nu nekādi nepalīdzēja filmas uztverei. Filmas citi specefekti arī neviesa ticamības iespaidu.
Diemžēl filmas veidotāji no romāna paņēma tik dažus, visai nosacītus pieturas punktus. Pārējo padarot par lētu ziepju operu. Ar mokām noskatījos filmu līdz galam. Lai redzētu, ar ko tad nu tas v.i. beigsies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru