Joprojām dalos ar to, kas patīk, nepatīk, rada neizpratni u.tt.
1. Nepatīk daudzu "iebļāviens" par to, ka varā esošajiem ir tādas algas kādas nu ir. Gribas tik atgādināt - kāda kuram daļa par to, kas otram makā? Jātiek galā ar savu maku. Ja neapmierina tā summa, kuru saņem algā/pabalstā/pensijā - nu, sarosies, ko pamaini situācijā, atrodi citu darbu, vispār darbu, piestrādā pie pensijas savu spēju robežās. Jautājumu par paša maka monetāro piepildījumu vienmēr var atrisināt. Salavecis uz paplātes neko nepienesīs. Vispār, tas onkulis pienes tik bērniem, un arī tad, ja mēs to pienesumu esam jau iepriekš sagādājuši.
2. Feisbukā jau otro dienu cirkulē informācija, ka viens kungs, kustību invalīds, ar tiesas lēmumu par kredīta nenomaksu izlikts no mājām, viņam ierādīts sociālais dzīvoklis, kurā ievākties problemātiski, jo atrodas otrajā stāvā. Par kunga darbību līdz tiesas lēmumam tik vien skaidrs, ka nezinājis, kurai bankai un kā atdot parādu.
Mīļie! Pat mazizglītotam ezītim skaidrs, ka no nekā nekas nerodas. Izlikšana no dzīvesvietas ir galējs lēmums, kad pilsonis atstājis bez ievērības tiesas izpildītāja aicinājumus labprātīgi segt kredītsaistības norādot kurā bankā, kā veikt maksājumu. Un vienmēr atvērts maksājumu kārtības risinājumam. Nu, ja kungam ir bijis po par tiesu izpildītāja aicinājumu, risinājuma piedāvājumu, tad nav jau arī par ko brīnīties. Un pie viena - ja lieta tomēr nonākusi pie tāda risinājuma, kāds nu pienācis, bet institūcijas savu iemeslu dēļ iebremzē ar lēmuma izpildi - nu, ir nerakstīts aicinājums nu pašam arī nedaudz parosīties, kur atrast sev piemērotu mitekli.
Pats sev radīja problēmu, nu tagad visi vainīgi, tautai jānāk palīgā, vai ne?
3. Ja mēs kādu kritizējam, tad jau viennozīmīgi kritizējam par kādu darbību, nevis par to, kurš kur dzimis un audzis. Tādējādi manā uztverē kritizēt esošos valstsvīrus, kaut to pašu Levitu vai Pavļutu, ir ētiski kritizēt par viņu politisko, ekonomisko darbību še, nevis par to, ka dzimuši un auguši ārpus Latvijas robežām. Nav godīgi. Vairu Vīķi-Freibergu - nu, par to, ka viņa izauga un nostabilizējās kā personība ASV, neviens nekritizēja...
Pie viena, labāk vajag priecāties par to, ka ārzemēs dzīvojošie tautieši ir atgriezušies Latvijā un atraduši še savu pielietojumu. Ja kas nesanāk, vai sanāk slikti - tas jau cits jautājums, labojama lieta. Kur problēma pa visiem pamācīt, palīdzēt labot labojamo? Protams, vieglāk izbļauties un pakratīt dūri neuzņemoties nekādas saistības. Bet vai no tā kas mainīsies?
4. Joprojām neuztveru nopietni tos cilvēkus, kuri kādā atvērtā pavedienā bļaustās tik ar vispārinātām frāzēm ar pretenziju, ka viedoklis ir viennozīmīgi pareizais. Nu, nav nopietni. Dažam labam esmu aizrādījusi. Cits pieklusis, cits jūtas aizskarts savās labākajās domās. Žēl tādus cilvēkus. Tie nekad nesapratīs, ka ir un būs izmantojami cilvēciņi un neko dzīvē tā arī nesasniegs. Un pie viena ar tādiem viegli manipulēt.
Zināmā mērā pat žēl viņus. Pat aitas ir gudrākas.
5. Pie viena - neuztveru nopietni tos, kuri mētājas ar izteikumiem, ka tagad viss ir viennozīmīgi slikti, bet PSRS laikos bija labi. Un otrādi. Nav gluži pareizi. Katram laikam savi plusi un savi mīnusi. Tik vajag to saskatīt un izvērtēt. Un dzīvot tālāk.
Nesākšu izplūst mīnusu un plusu uzskaitē. Gan jau ka katrs pats piedomājot pie esošā daudz ko var apdomāt un izvērtēt. Ar domu - tad bija tā un tagad ir šitā. Un otrādi. Ja kādam rodas vēlme, varam izvērst konkrētāku diskusiju, izvērtējumu. Varētu būt pat ļoti interesanti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru