Nebrīnieties, ka paņēmos izlasīt mācību līdzekli. Ieraudzīju dēla grāmatu krājumos un sagribējās uzzināt - ko tad gadsimta sākumā par Baltijas vēsturi mācīja skolās. Nezinu, vai šo mācību līdzekli vēl izmanto skolās vēstures zinību mācīšanai.
Druka sīka, bet pacentīšos tikt galā ar lasīšanu.
Grāmatas autoru vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas speciālisti, kuri grāmatas tapšanai rakstīja katrs savas valsts teritorijas vēstures faktus.
Pirmais moments jau no cikla "Ups, bija paslīdējis garām!". Grāmatas sākumdaļā, kur runa ir par aizvēsturi, bumeranga kā medību ieroča pieminējums. Bumerangs kā tāds "ieciklējies" sakarībā ar Austrālijas aborigēniem, kuri šo ieroci laikam pat vēl tagad laiku pa laikam izmanto. Būs jāpainteresējas. Cik no grāmatas pieminējuma sapratu, bumerangs nebija dominējošais medību ierocis Baltijas teritorijā, bet viens no.
Interesants liekas pieļāvums, joprojām runājot par aizlaiku periodu, par to, ka Baltijas valstu teritorijā aizlaiku cilvēki, spriežot pēc apbedījumu vietās atrastā, varētu piederēt gan eiropeīdai gan mongoloīdai rasei.
Interesanti bija uzzināt, ka agro metālu periodā Baltijas valstu teritorijā atrastas sējas idras sēklas. Nācās jautāt Māsai Googlei kas šis augs ir, jo par tādu nebiju dzirdējusi. Un atradu vienu šķirkli. Linku jau iedevu.
Sākot no dažādu pakāpju viduslaikiem parādās fakti, kuri jau "apgremoti" dažādos citos avotos. Jau no maniem skolas gadiem sākot. Pagaidām sanāk atsvaidzināt un atkārtoti sistematizēt zināšanas. Pie viena - interesanti pārlasīt par visu to ņezgu, kura reģionā norisinājās valstu kā tādu veidošanās un nostiprināšanās periodā.
Palēnam lasu, esmu jau tikusi aptuveni grāmatas viducī. Īpašāku interesi raisa notikumi Igaunijā, Lietuvā, Polijā. Man maz zināmi, kaut arī fragmentāri ko jau biju dzirdējusi iepriekš. Jo īpaši par zemnieku izceļošanu uz Sibīriju 10.gadsimtā, 20.gadsimta pašos pirmajos gados, pirms Pirmā pasaules kara un revolūcijas.
Par revolūcijas laiku Krievijā un tai sekojošā pilsoņu kara ietekmi uz Baltiju zināmā mērā arī nekā daudz jauna. Vispārējos vilcienos - jau zināšanu līmenī apgūti vēstures fakti. Vienīgais - īsti neiedziļināšanās jautājumā par Sarkanajiem latviešu strēlniekiem. Mana paaudze vēl varēja sastapt jau ļoti cienījamā vecumā esošus šos strēlniekus, mans vectēvs, puika 17-18 gadīgs, Deņikina "parauts" karot no kadetu skolas Odesā, zaudētā kaujā pie Perekopa laimīgā kārtā gūstā tika saņemts no latviešu strēlnieka, kurš "puika, es tevi neesmu redzējis, tu mani arī; ej mājās". Un tā nu vectēvs praktiski no Krimas atnāca mājās uz Latviju.
Pēc šīs atkāpes par vectēvu. Situācijā, kad Krievija vēl karoja Pirmajā pasaules karā, Ļeņinam un viņa kompānijai bija jānotur nelikumīgi sagrābtā vara un Krievzemes karaspēks bija stipri demoralizēts, latviešu strēlnieki saglabāja disciplīnu un vienotību. Viņiem tās komunistu idejas zināmā mērā bija pie kājas, komunisti strēlnieku vidū nemaz nebija tik daudz, cik "mālē", kā jau kādā no iepriekšējiem rakstiem (kaut kā šobrīd neizdodas atrast, bet zinu, ka šajā gadā). Vairumam strēlnieku būtiska bija Latvijas valsts atzīšana, kura tad ar laipnu Ļeņina piešprici tika atzīta pēc tam, kad strēlnieku pakalpojumiem zuda nepieciešamība.
Lasot grāmatu, bija lietderīgi vairāk atsvaidzināt, nedaudz sastimatizēt īpaši tās vēstures zināšanas par apmēram diviem pēdējiem gadsimtiem reģiona vēsturē.
Īpašu interesi izraisīja tas, ko māca pēc šīs grāmatas bērniem par to laiku, kuru jau sāku apzināties esībā, manas apzinātās dzīves laiku. Interesantums salīdzināšanā - piedzīvotais un mācību grāmatā ierakstītais. Grāmatā nav pieminēta mūsu pašu Tautas manifestācija 1988.gada 7.novembrī. Par puča laiku runājot - grāmatā teikts, ka tobrīd Gorbačovs esot bijis apslimis. Es atceros informāciju, ka viņš kopā ar ģimeni esot bijis atvaļinājumā tālu no Maskavas. Ne ta kaut kur Kaukāzā, ne ta Krimā. Kur ar pučistu pavēli esot turēts mājas arestā. Un pēc puča izgāšanās ar Jeļcina svētību atvests uz Maskavu, kur viņu diezgan sirsnīgi sagaidījuši.
Nobeigumam.
Mācību grāmata tomēr ir interesanta lasāmviela. Vienmēr var atrast kaut ko jaunu, kas rosina "rakt dziļāk" un vēl kaut kur. Vispār, man savā ziņā radās neizpildāma vēlme - atrast savu skolas gadu mācību grāmatas tēmā un veikt salīdzinošo analīzi. Vispār jau - padomjlaika mācību grāmatas. Bet tā jau ir neiespējamā misija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru