Filmai jau praktiski 50 gadi - uz ekrāniem tā iznāca 1973.gadā. Var droši teikt, ka krimiķa un komēdijas apvienojums. Daudzi filmā redzamie aktieri jau aizgājuši saules ceļu.
Storijs nu ļoti elementārs, ļoti vienkāršs. Bet filmu unikālu un par pērli padara tās vieglums aktieru saspēlē, pati filmas struktūra. Animācija un reklāmas organiskais ievijums filmas notikumos. Reiz sanāca kādu laika periodu apgrozīties sabiedrībā, kurā grozījās viena no filmas radītājām, multiplikācijas veidotājām filmai. Pēc viņas savulaik stāstītā, filmas nopietnie režisori ar uzņemšanu bija iegājuši kaut kādā strupceļā, un vispār - filma esot apnikusi kā tāda. Tad nu iedevuši režijas studentiem pabeigt, no, lai pie viena papraktizējas. Tad nu studenti esot izvērsušies pēc pilnas programmas un no prasta kriminālgabala sanācis baudījums. Ne pirms šīs filmas, ne vēlākos gabalos vismaz man neko līdzīgu nav izdevies redzēt.
Filmas garums apmēram standarta tiem laikiem padomijas āres - drusku vairāk par stundu. Toties viss norisinās raiti, kad pienāk filmas beigas, iestājas "Kā, un tas viss jau beidzies? Kāpēc tik ātri?" Aktieru saspēle man patika, man patika arī filmas vieglums un neuzspiestība. Labs atpūtas gabals bez jebkādām pretenzijām uz domas lidojumu, nav pat obligātās piedevas tam laikam. Vienkārši neliels notikums iz dzīves.
Un - runčuk, nemūžam!
Še pati filma, tik nelamājiet mani par attēla izplūdumu filmas pēdējā trešdaļā - tas nelielais brāķis ne manā lauciņā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru