1. Mocīties vainas apziņā, ka visu dienu nekas daudz no prātīgā nav darīts, tik ik pa mirklim kaut kas piečubināts? Un nolemt "rīt gan pa dienu darīšu prātīgas lietas!". Bet, kad pamosties un sāc domāt - kādas tad prātīgās lietas vajadzētu izdarīt un nekas nenāk īsti prātā. Nu kāda kaktusa pēc visu dienu lauzīt galvu - ko tad prātīgu izdarīt - un sagaidot vakaru saprast, ka nekas tāds, ko varētu saukt par prātīgo lietu, nav sadarīts, tikai visa diena pavadīta tās prātīgās lietas meklējumos... Tad nu pie krokodila - vai bija vērts dienu pazaudēt? Nu, var taču filmiņu kādu noskatīties, grāmatu palasīt. Tas darāmais pats uzprasīsies, pieklauvēs, kad laiks būs pienācis. Nu nav ko iespringt, ja patrāpās dienas, kurās var droši "laist luni" un nekur ne pēc kā nav jāskrien un kalnus nav jāgāž.
2. Pārvērst veģetārismu, vegānismu par "pasaules nabu"? Nu, lai tie "pasaules nabas" piekritēji iet tālu un ilgi. (Es nerunāju šoreiz par tiem, kuriem ir kāds objektīvs, organisma īpatnības iemesls vairīties no gaļas ēšanas vai arī kāda cita pārtikas produkta lietošanas uzturā, nē - šoreiz par tiem, kuri "Ne, jo tas ir slikti visiem"). Pret veģetārisma "ticīgajiem pasaules uztverē" reizēm gribas, aizejot nu galīgā pārspīlējumā, vērsties ar "Ak tā, gaļu neēd, jo cūci nokaut ēšanai ir nežēlīgi un nekā. Bet tad kāpēc ņem nost kaziņai zāli, lai paēstu pats? Kaziņu bez tās zālītes atstāt ir labi?". Vismaz pāris striktus, gandrīz vai reliģiski pārliecinātus veģetāriešus izdevies "aizvērt", viņiem aptrūkās argumenti savas agresīvai pārliecības sludināšanai uzdodot tik uz tās pretrunas balstītus jautājumus. Galu galā, katrs ēd to, ko uzskata par lietderīgu ēst. Katrs pēc savām vajadzībām. Manis pēc kaimiņu Ješka kaut rozā tamburīnus brokastīs ēd, ja vien neuzbāžas man uzspiežot man tos tamburīnus ēst.
3. Arī agresīvajiem bļāvējiem, tiešām tiem, kurus varētu pat dēvēt par "sludinātājiem" bezjēgā par to, nedrīkst nu nemaz nogalināt un vispār neko nogalināt...Nē, es neapgalvoju nevienā acī, ka nogalināt ir pavisam labi, un ka nu tik jāskraida ar cirvi apkārt sacērtot gabalos visu un visus. Tam visam nogalināšanas procesam ir kaut kādas samērīgas robežas. Tīģeris "noliks gar zemi" stirnu, lai paēstu pats un arī tīģerēni paēstu; cūcis tiks nokauts, lai cilvēks pie karbonādes tiktu. Ods, muša arī taps aizraidīti labākos medību laukos...Kaut kur staigājot reizēm nepamanām sabradātu kukainīti...
Slikti ar to nogalināšanu ir tad,... Nu, kad karš bezjēgā, kad laupīšanas nolūkā "garāmejot" tiek nogalināti cilvēki/
4. Esmu naivi utopiska, jo ļoti ceru, ka Visa Dalītājs beidzot tomēr iedos cilvēkiem Saprātu lai tā Mordora beidzot pārsprāgtu kā ziepju burbulis izbeidzot tuvējo karu, kura izbeigšanās sev uz beigām aizrautu līdzi visus esošos karus pasaulē, un militārās rūpnīcas pārtaptu par arklu rūpnīcām.
Cilvēkiem beidzot jāsāk "mērīties" ar saprāta sasniegumiem, nevis iznīcināšanas atribūtiku. Olimpieši, paralimpieši jau skaisti mērās ar spējām. Tas, ka ap tām spēlēm ik pa brīsniņam kaut kādi dopinga skandāli un kas nu tur vēl - vai nav vienalga? Pasaule vienota skaistā notikumā. Tāpat visādi dažādu sporta veidu čempionāti, visādi citādi liela mēroga pasākumi...
Cilvēkiem Saprātu noteikti vajag, lai apstātos iznīcinošie pasākumi. Cilvēks uz pasaules ir vienīgā suga, kura savās domstarpībās nemāk vienkārši kaut divi cilvēki viens pret vienu izkauties un saprast, kurš "velk", kurš "nevelk", vienmēr bars pret baru un jāparauj līdzi nejaucības nelabajās sekās arī tos, kam ar to kautiņu nu darīšana praktiski nekāda...
Nu, kaut kā tā šim punktam. Un laikam arī visiem pārējiem, iepriekšējiem. Tiešām, reizēm ceru uz diskusiju kādu nebūt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru