1. Pārciest sāpīgu procedūru izraustot uzacu apmatojumu lai pēc tam to uzacu līniju uzzīmētu? Loģika kur?
2. Stipri krāsoties ikdienā bez tiešām pamatojuma "uzliekot" uz sejas "tonnu" kosmētikas ar nolūku "nozvejot" "mūža vīrieti"? Arī - loģika kur? Kopā ar "nozvejoto" vīrieti dzīvojot celties rīta agrumā n-stundas pirms vīrieša pamošanās, lai vīrietis redzētu sievieti tikai un vienīgi "kaujas krāsās"? Tiešām - loģika kur? Vīrietis relatīvi ātri ieraudzīs šo sievieti bez "kaujas krāsām". Kopā dzīvojot neizbēgami rodas situācija.
3. Kungi un dāmas! Viskaitīgākā veselībai uz zemes ir dzīvība. Tā vienmēr neizbēgami beidzas ar nāvi. Viss pārējais pasaulē ir "pārejoša parādība latviešu literatūrā". Vai būsim laimīgi, ja taps atrastas zāles pret dzīvību?
4. "Pagaidām" ir visnemainīgākais lielums.
5. Teicienu "Mērķis attaisno līdzekļus" izdomājuši garā vāji, dvēselē tukši egoisti. Nekas nav tā vērts, lai "ietu pāri līķiem".
Še varbūt nedaudz atkārtošos, bet pacentīšos būt koncentrēta izteikumos.
6. Bezgalīgās, bez objektīva iemesla veiktās plastiskās operācijas tikai vairo naudiņu plastisko ķirurgu kabatās. Skaistums no tām nerodas, bet tikai vairo plastisko ķirurgu ieņēmumus.
7. Mīlestība pret kaut ko sākas no mīlestības pret sevi.
8. Dzīve - dzīvojam te un tagad, rītdiena vienmēr būs rītdiena. Rītdiena nekad nepienāks, eksistē tikai šodiena.
9. Darīt kaut ko tikai tāpēc, ka "visi dara tā" ir muļķība un atteikšanās no paša būtības. Lai kaut ko darītu, motivācijai jābūt skaidrākai par šo abstrakto bezdvēseles teicienu.
10. Jebkura cilvēka darbība balstās uz egoisma. Visas cilvēka darbības viennozīmīgi sākas ar "es gribu". Neatkarīgi no tā, kas tiek vai netiek darīts.
11. Teiciens "Nebija citas izvēles, mani piespieda" ir tikai paša izvēles, izdarītā mēģinājums attaisnot. Ir skumji, ja šī izteiciena lietotājs pats tam tic.
12. Paradīze un Elle reliģijas izpratnē reāli nu nekādā veidā nepastāv. Reāli var pastāvēt tikai Šķīstītava. Un Paradīze un Elle ir uz Zemes, realitātē. Tiekties pēc reliģijas piedāvātās Paradīzes? Ejiet pastaigāties ilgi un dikti. Tajā, piedāvātajā, Paradīzē ir garlaicīgi - visu laiku viens un tas pats, visu laiku pie visa gatava... Apnicīgi un tieša gaita uz degradēšanos. Ādams un Ieva taču, vadoties no leģendas, arī nesamierinājās ar piedāvāto ikdienas ierasto garlaicību, laikam jau intereses pēc, jaunu izjūtu sapratnei, nogaršoja to aizliegto augli... Viņu izraidīšanai bija likumsakarīgs noslēgums, Dievam nepatīk brīva izvēle.
Piedāvātajā Ellē jau ir jautrāk, kaut kas notiek un dažādi notiek. Bet atkal - apnicīgi. Cik ilgi var jautroties? No jautrības arī var nogurt. Tāpēc labākā vieta it Šķīstītava. No tās var reizēm paviesoties Paradīzē, reizēm Ellē.
Ja kas vēl sanāks galvā un pabīdīs malā tarakānus, saveidošu kādā nebūt postā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru