Tiešām, raksts varbūt sanāks kā tāds atskats un pagājušo. Varbūt vēl kas "piekabināsies" rakstot, redzēšu, kā aizies.
Blogs ir un pastāv jau gandrīz vairāk par 11,5 gadiem. Sarakstīts viskautkas. Par dažiem rakstiem tagad nemanāmi sarkstu, bet dzēst? Nedzēsīšu, jo tā ir mana personiskā vēsture; bez tās nebūšu patiesi tāda, kāda nu šobrīd esmu.
Paldies tiem, kuri mani lasa gadu garumā, kaut arī nav pieķeksējušies sekotājiem. Protams, būtu jau jaukāk, ja patstāvīgie lasītāji piesekotos, bet tā nu viņu pašu izvēle; man atliek vien pieņemt to, kas ir. Patīkami, ka ir ņemts vērā šis pavasarī tapušais raksts un anonimitāte komentāros pazudusi. (Tiesa, bija vasarā viens komentētājs, kura komentārus tomēr nācās izdzēst un ne jau tāpēc, ka man būtu pretenzijas pret viņa pausto, bet gan tāpēc, ka anonīms).
Tik piemetinu - ne visi mani raksti "aiziet gaisā" tikko kā uzrakstīti. Daži "pakarājas" melnrakstos pārlasīšanai, palabošanai, papildināšanai. Laikam jau jūtat. Saturiski.
--------
Apdzīvotas vietas dibināšana un pilsētas statusa iegūšana tikai retos gadījumos apzīmē vienu un to pašu darbību. Reizēm apdzīvotai vietai ir kāda nebūt ekonomiska nozīme, bet līdz pilsētas statusam tā kādu iemeslu dēl "nevelk".
--------
Zaglis, laupītājs, slepkavnieks - tās manuprāt jau ir diagnozes smadzeņu darbībai jau pašas par sevi. Psihiskā nozīmē. Normāls, garīgi vesels cilvēks nekad neslepkavos kaut vai. Tik šīs tendences laikam jau ārstēt nav iespējams. Tāpēc radīti juridiski mehānismi likumu veidā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru