Vēsturisks romāns. Tulkojumā latviešu valodā iznācis 1986.gadā. 493.lpp.
Pirmo reizi to lasīju apmēram tajā pašā gadā, kad iegādājos 1986.gada tāla rudens pusē. Pēc tam kaut kā nozaudēju šo izdevumu. Jau 90-to gadu vidū krāmu tirgū Latgalīte, Rīgā izdevās "noķert" šo grāmatu oriģinālvalodā. Lasīšana krievu valodā apstiprināja baumas, ka Jefremovam ir "smaga" valoda. Arī šis izdevums laika gaitā "paklīda" nezināmās tālēs.
Relatīvi nesen izdevās atkal iegūt sev izdevumu latviešu valodā. Tulkotājs centies pārnest latviešu valodā Jefremova izteiksmes stilu, līdz ar to arī latviski lasās pasmagi.
Pie viena - uzreiz brīdinu: zemāk rakstītais būs tapis grāmatas lasīšanas procesā, tāpēc - teiktais kā piesitieni izlasītajam "laikam un telpai".
Kā jau teicu, romāns ir vēsturisks. Tajā vēstīts par laiku Grieķijā sākot no īsi pirms Maķedonijas Aleksandra iekarošanas gaitām, pēc aptver Maķedonijas Aleksandra slavas gadus. Vēstījums - Atēnu hetēras gaitas ilgākā laika posmā, viņas praktiski piespiedu ceļojums pa nelielu Vidusjūras reģiona daļu.
Nedaudz piedomāt liek autora Grieķijas, Ēģiptes, citu šī reģiona valstu dabas apraksti. Neņemos spriest, vai autors ir ceļojis pa šo reģionu, ka spēj tik smalki zināt turienes dabu. Kaut kā aizdomīgi liekas tas viss pie viena ņemot vērā to apstākli, ka autors - padomju rakstnieks, kurš dzīvojis kaut kur pēckara laika PSRS (domāts relatīvi samērā neilgi pēc Otrā pasaules kara). Un diezin vai viņam bija reāla iespēja pabraukāt ekskursijā kaut vai pa šo reģionu. Tāpat - neņemos spriest, cik ticami ir tie vēstures fakti, kurus viņš ņēmis par pamatu savam romānam. Būs "jāparok dziļāk".
To pašu apmēram var teikt par lietotajiem grieķu izcelsmes vārdiem, apzīmējumiem. Radusies vēlme "rakt dziļāk" autora biogrāfijā, lai saprastu - kādā mērā viņš zinājis grieķu valodu, un vēsturē, agrākos laikos, lietotos vietu, lietu, notikumu apzīmējumus.
Lasās lēni un ne tikai tāpēc, ka smalka druka un pasmaga valoda, par kuru jau izteicos iepriekš, bet arī tāpēc, ka. Tāpēc, ka ne pārāk pārliecina. Visas grāmatas varones sarunas ar satiktiem cilvēkiem liekas ļoti didaktiskas, lietu, vietu, notikumu izklāsts reizēm nu ļoti pamācošs un pretendē uz "tā ir pareizi". Velk uz mācību līdzekli par Grieķijas vēsturi, bet kaut kur aizbrauc auzās.
To tautu, kuras sevi iedomājas pārākas par citām, nosodījuma piesitiens. Konkrēti nav nosauktas iedomīgās tautas, bet katrs jau var pats piedomāt.
Vispār, vēl neesmu pat pusē tikusi grāmatu lasot. Palēnām klidzinos, jo esmu apņēmusies varonīgi izlasīt līdz baigām. Lasu ar palieliem lasīšanas laika pārtraukumiem. Jo tiešām traucē "smagā" teikumu konstrukcija, vietām izteiktais didaktiskums, ne pārāk ticamība varones emociju izpausmēm... Vispār, varētu daudz ko sarakstīt par to, kas "bremzē" lasīšanas procesu.
Nopublicēšu tagad, negaidot to mirkli, kad "Uffff, nu tad beidzot tiku līdz pēdējam romāna vārdam!". Ja nu kas sakāms uzradīsies, rakstīšu komentārā. Un - ja nu kāds ir veiksmīgi ticis galā ar šo grāmatu, būtu interesanti uzzināt viedokli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru