Beidzot pa ilgiem laikiem pieķēros oriģinālliteratūrai, kura ir lasāmliteratūra, nevis mācību grāmata.
Grāmata nonāca pie manis kā "es pārkravājos uz citu istabu un šķiroju - ko ņemt līdzi, ko citam atdot, ko mest ārā".
Var šo grāmatu pieskaitīt sieviešu romānam no tā aspekta, ka sarakstījušas sievietes, grāmatas lappuses ir sievietes dažādās dzīves situācijās. Skats uz notiekošo sieviešu acīm. Bet ar šo arī beidzas piederība klasiskajam sieviešu romānam.
Grāmata it kā sadalīta divās daļās. Zane Zuste piedāvā sievieti kādā situācijā ar izvilkumu no sievietes vēstules pēc tam. Diāna Zande atbildot sievietei izsaka priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Individuāli katram gadījumam un dara to neuzbāzīgi saprotami. Man grāmatā patika tieši Zandes ieteikumu neuzbāzīgums un "Hopā, var taču uz to visu paskatīties arī šādi!".
Lasot visas tās situācijas, kaut kā "izlaidu caur sevi" un automātā prātā uzausa "bet varbūt uz to var paskatīties arī no šī kakta?", kas lasot Zandes ieteikumu - "Jauki, mēs piedomājam līdzīgās takās".
Iesaku. Arī vīriešiem. Lai kaut drusku pieskartos sieviešu psiholoģijai un ar savām mājas sievietēm kaut par pieckapeiku, bet labāk saprastos.
Neceru, ka kas līdzīgā griezumā parādīsies par vīriešu psiholoģiju. Varbūt arī nevajag? Pie visas emancipācijas un zināmām feminisma uzvarām sieviešu īpatsvars nu ļoti daudzās sfērās tomēr ir stiprā mazākumā, vīriešu pasaules uztvere, psiholoģija - nu, karogs rokā un sastopams biežāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru