1. Mums katram gadās dienas, kad "Ārprāts! Ārprāts! Visa diena nobumbulēta, bet nekas prātīgs nav izdarīts!". Tad te nu jāpadomā - kas tad bija tas, kas bija paredzēts vai ļoti citādi nepieciešams, bet nav izdarīts? Ja kas prātā ienāk obligāti darāms, bet neizdarīts, tad nu "selavī!" un jāpadomā, kā "ļaunu vērst par labu". Ja sanāk "Nezinu, ko vajadzēja, bet vajadzēja rosīties", tad nu... Tad nu man nāk prātā viena vairāksēriju filmas Likvidācija (Ликвидация) varoņa vairākkārtīgi dažādās filmas epizodēs atkārtotais jautājums "A tev to vajag?" (Filma vēsta par notikumiem Odesā pēc Otrā pasaules kara, par pēckara noziedzības apkarošanu pilsētā. Vietām neiztiek bez padomijas laiku pasaules uztveres, bet to kaut kā es pārcietu). Šo frāzi var droši nedaudz modificēt uz "A man to vajadzēja?". Tad viss nostāsies vietās.
Tā ka nav ko iespringt, ja gadās dienas, kurās it kā nekas globāls nenotiek un dienas ritums arī nevirmo uz ko globālu. Vienkārši "jāķer funs" un jāatslābinās.
2. Pie mums stabili ir tomēr pieci gadalaiki. Gadalaiki, kur bez ziemas, pavasara, vasaras un rudens vēl ir "kas tas par idiotismu aiz loga?". Piektais "neierāmējas" noteiktos laiktermiņos, bet iestājas kad un kā pašam patīk piespiežot visus stipri pielāgoties tieši tam. Kaut vai kad kalendārajā ziemā iestājas uz ielas slidotava un ūdensplūdi vienlaicīgi - man mājās šādiem brīžiem jau teiciens izstrādājies: "Ej kaut kur prom no mājām? Slidas un laivu ar airiem neaizmirsti līdzi paķert!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru