Nu, tā....

Zinu, ka esmu savos vāvuļojumos ārā lecoša no vispārīgā un reižu reizēm paatkārtojos kādā tēmā pa kādam sīkumam varbūt.

Par armijas būšanām. Šo tēmu esmu tiešām te daudz un dikti visādos locījumos apskatījusi. Laikam tomēr neesmu ko līdz galam izvāvuļojusi. Pa manam, armijas jēdziens un struktūra kā tāda ļoti dikti zaudē savu pielietojuma aktualitāti. Tās pielietojums pasaules mērogā strauji samazinās virzienā uz nulli. Nē, nesaku ka tuvākā pārskatāmā periodā tā "atmirs pati no sevis". Kamēr pastāv Mordora savā neprognozējamā ļaunumā, armijas kā tādas pastāvēšana ir neizbēgama. Un šai ziņā, kaut vienā mazā stūrītī, tā Mordora kavē attīstību.

Īsi, p.s. variantā - bizness un nauda pakāpeniski, bet mērķtiecīgi daudzus jautājumus atrisina ātrāk un efektīvāk par bruņotu konfliktu.

Rakājoties neta āru informācijā, neesmu atradusi informāciju par to, ka kur nebūt armijas esamība būtu efektīvāk sakārtota nekā Šveicē. Un arī Zemessardzes struktūras ārpus trim Baltijas valstīm - neatminos. Ja kādam ir plašāka informācija, priecāšos, ja padalīsieties.

Ziniet, ja nu kas un Latvijā nograndīs kara sprādziens - es kaujaslaukā vairāk paļaušos uz zemessargu Janci, kurš tiko apsējis kviešu lauku, uz zemessargu Pēci, kurš tikko uzlicis templim jaunu jumtu, uz zemessardzi Aniņu, kura tikko pašuvusi meitai jaunu kleitu. Regulārajai armijai - nu nē. Tiem zemessargiem ir par ko plēsties - viņiem aiz muguras ir ābeļdārzs ziedos, kviešu dīgsti un bērna laimīgais smaids. Profesionālajam armijniekam? Naudiņa kabatā, un tikai. Man nav garantijas, ka tas regulārā karaspēka kareivis vienā brīdī nepavērsīs stobru pret mani, jo mans ienaidnieks viņam piesolījis lielāku naudiņu. Algotnis ir algotnis, viss pārējais ir vīģes lapa, ar kuru piesegties pieklājības pēc.

Nē, nesaku, ka vīrietim nevajadzētu mācēt aizstāvēt sevi, savu zemi utt. Bet vispirms vīrietim ir jāmāk zemi art un templi celt. Tik tad viņš zinās, par ko cīnīties. Un tad šai cīņai ir vērtība. Algotnis ir bezgribas radījums. Algotnis iet un šauj tur, kurp viņu sūta. Tas piesegsies ar vīģes lapu tipa "Ko nu es, man pavēlēja" un šaus uz priekšu pat tad, ja otrpus plintei stāvēs viņa māte un viņa bērns. Piedodiet, ka šerpi, bet nu tā nu ir. 

Un vēl. Regulārā armija tiek visādi uzturēta no valsts nodokļu maksātāju naudas. Ar nolūku - tai esot jāaizstāv valsts no agresora. It kā pareizi. Bet. Bet tā armija "sēž uz soliņa un putru ēd" gaidot to brīdi, kad nu būs vajadzīga. Bez jebkāda pienesuma tautsaimniecībai. Praktiski pa tukšo. Piemērs? Sakiet, kad Latvijai, Igaunijai, Lietuvai bija reāla nepieciešamība iedarbināt armiju pašaizsardzības nolūkos? Un Kanādai? Un britiem? Un vēl daudzām citām valstīm? Ukrainai šobrīdējā situācijā jā, bet citiem? Ir vērts padomāt. 

Un es nerunāju par būtībā lokāliem pasākumiem, kur kādi cenšas "pīrādziņu" - valsti pārdalīt pa savam. Nerunāju par Sīriju, par notikumiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Tie, kaut arī nepatīkami visādā ziņā, tomēr ir lokāls pasākums, kurš diezin vai apdraud visu pārējo pasauli. Bēgļi ir bēgļi, to iekļāvums pasaulē ārpus "pīrādziņa" ir miermīlīgi regulējams pasākums bez agresijas draudiem. Mordoras piedraudējums ar sarkano pogu - tas ir reāls drauds visiem.