Varbūt - kaut mazdrusciņ cieņas?

Zinu, zemāk minēto var jau būt, ka esmu kur iepriekš visādi apvāvuļojusi. Vienkārši pamēģināšu koncentrētākā veidā izdalīt.

1. Vispirms jau - Afganistāna. Jā, tur ne viss ir kārtībā un mūsu, lielā mērā eiropiešu, skatījumā pareizi un gludi. Bet tai pat laikā šī relatīvi nelielā, pārējās pasaules acīs atpalikusī valstiņa ir spējusi izturēt un atvairīt trīs impēriju spiedienu tik ļoti, ka tās, Afganistānā ievedušas karaspēku katra savā laikā un secīgi, ir "aplauzušās" un "aizgājušas mājās" ne ar ko. Es nerunāju par niansēm sīkāk; es runāju virspusēji pārskrienot visiem redzamo. Lai vai kādas iekšējas problēmas ir tai valstij, viņa ir spējusi pārējai pasaulei pateikt: "Ejiet ka jūs krusteniski, paši tiksim galā!". 

2. Gausties, ka ASV tāda un šitāda, mēģina tur visur savu interesi bīdīt... Bet. Vai ka ne līdz Perlharboras notikumiem ASV kā nopietns spēlētājs pasaules šahā netika uztverts? Starp abiem pasaules kariem valstī bija izteiktas iekšējās problēmas, smaga krīze daudzās jomās. Tā ka, pat nebija īsti kad par pasauli, tās politikām interesēties - "mājās bardaks bija jāsakārto". (Esmu dzirdējusi daudzas un diktas slavas dziesmas ASV valsts nozīmes ceļiem, to kvalitātei. Bet tie lielā mērā sakārtojās tieši starpkaru krīzes laikā, kad ceļu sakārtošanā tika iesaistīti bezdarbnieki ļaujot tiem kaut ko nopelnīt pie viena sakārtojot ceļu infrastruktūru).

3. Vācija Otrā pasaules kara rezultātā tika smagi "nonesta", gandrīz vai pa tīro. Pie viena sadalīta Rietumvācijā un Austrumvācijā. 1945.gadā valsts kā tāda pelnos un iznīcībā, dziļās nulles punktā. Un cik ilgs laiks Vācijai bija nepieciešams, lai paceltos tur, kur viņa pašreiz ir par spīti grūtībām, kuras saistītas ar Austrumvācijas "vilkšanu" uz augšu, uz Rietumvācijas līmeni un grūtībām saistībā ar Vācijā sabraukušajiem cittautiešiem?

4. Attiecībā uz relatīvi nelielo salu valsti Japānu man līdzīgs viedoklis, kā par Vāciju. Arī Japāna Otrā pasaules kara sekās tika sagrauta. Ja ne fiziski, tad morāli noteikti. Un arī tā pēc Otrā pasaules kara ir spējusi iekšēji samobilizēties tik tālu, ka ir nopietns pasaules šaha spēlētājs.

5. Un vēl viens fenomens - Ķīna. Pēc būtības komunistiska valsts, kurā vēl pērnā gadsimta sākumā bija ļoti daudz visvisādu "viļnošanos". Un arī tagad ir visādu, dažādu iekšēju problēmu daudz, kā arī striktas problēmas ar Tibetu un Taivānu. Pie viena ir armija un atombumba/bumbas. Starp citu. 

Ķīna ir spējusi sakārtoties ekonomiski jau vispirms tā, ka ir ļoti vērā ņemams pasaules šaha spēlētājs. Pie kam neesmu pamanījusi informāciju, ka Ķīna ko būtu sasniegusi ar kara un atombumbas draudiem. Zināmā mērā lēnām un pamazām ar austrumtautu spīti un smaidu uz lūpām - "uz priekšu ar dziesmu". Un Ķīnai principā nevajag ne to armiju, ne atombumbu iedarbināt, daudz kas tāpat, uz "paplātes" pienesas.

Ņemiet par labu, es tiešām "pārskrējos" minot tik galvenos vilcienos laikam jau acīmredzamo. Nianses gatava apspriest, ja kādam ir vēlēšanās.