Es tik tā, atkal kas Graudiem līdzīgs.
1. Ne tas ir drosmīgs, kurš ar stroķi rokās šauj uz otru tādu pašu, ar stroķi bruņotu. Drosmīgs ir tas, kurš dosies iekšā degošā mājā, lai izglābtu kaut mazu, nobijušos kaķēnu.
2. Militārajiem stratēģiem derētu pamācīties no stratēģa pa dzīvei - no sievietes ar mazu/maziem bērniem mājās. Iedomājieties, cik daudz tai sievietei vajag paspēt un cik viņa paspēj izdarīt pa to laiku, kamēr bērns/bērni ir ar kaut ko "hloroformēti" - guļ, zīmē, cepumiņu grauž. Un paspēj taču, un teicami rezultatīvi.
3. Ne jau tas ir labs karavadonis, kura karaspēks iet bojā veicot (pat ar sekojošu veiksmi) kaujas uzdevumu. Labs karavadonis ir tas, kura karaspēks paliek vesels (labi, ar minimalizētiem zaudējumiem) pēc kaujas uzdevuma. Pirra uzvara = faktisks zaudējums, pat ja juridiski ir iegūta uzvara. Un ja kāds man teiks, ka Žukovs bija teicams PSRS karavadonis, tad - pameklējiet kaut jūtūbē visu, ko vien var sasadabūt informējošu par šo vīru. Cik pa manam, tad akurāt miesnieks, kurš "ņēma" pirmkārt jau ar masu un tik pēc tam ar stratēģiju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru