Zinu, zinu, zinu, ka atkal neērta skatījumā. Un nepatikā pret saukļiem izteikumos. Šoreiz tēmā bez iedziļināšanās niansēs un tamlīdzīgās būšanās.
Vēsturiskā attīstība rit pa spirāli. Jebkura attīstība virzās pa spirāli.
Pa virsu ejot, bez niansēm: reiz Latvijas republika bija Padomju Savienības sastāvā, tagad Latvijas republika ir Eiropas Savienības sastāvā. Reiz mums Maskava diktēja noteikumus, tagad mums Brisele diktē noteikumus. Reiz pie mums uz vadošajiem amatiem brauca no Austrumiem, tagad - brauc no Rietumiem. Pamainījies vēja virziens, ja tā var izteikties.
Viens no Ulmaņa apvērsuma priekšnoteikumiem bija bardaks daudzpartiju sistēmā Latvijas parlamentā. Šobrīd atkal ir zināms "bardaks" Latvijas daudzpartiju sistēmā parlamentā. Par šo jau kur iepriekš esmu izteikusies. Tāpat, kā par Latvijas izpārdošanu uz ārvalstīm. Proti, valsts ar savu rīcību jel kā mēģināja pašmāju brenda uzņēmumus noturēt uz ūdens 90-jos, privātais sektors laikam par ko citu domāja.
Un tiešām - šoreiz es pa virspusi pārskrējos. Viss pārējais: niansēs - toreiz bija tā, tagad ir šitā.
Mēs neesam Šveice, kura ir daudz neatkarīgāka savos viedokļos un nostādnēs. Mēs neesam Norvēģija, kuras piekrastes zonā ir padaudz naftas. Mēs neesam Somija ar tās Manerheima līniju. Mēs esam krustcelēs, kontroli pār kurām grib daudzi. Mēs tikai izvēlamies izdevīgāko kontrolētāju tām krustcelēm.
Un šis tiešām ir tikai pa virspusi pārskrējiens realitātē. Un joprojām zinu, ka esmu neērta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru