Tā pārskrienot pāri saviem vecākajiem ierakstiem uzdūros savam 27.08.2011. gada ierakstam par izlasīto Ingrīdas Sokolovas grāmatu Par un ap Vili Lāci. Visai pieticīgs ieraksts, no laikiem kad laikam tik sāku apgūt bloga rakstīšanas iespējas. Ieraksts izraisīja vēlmi pēc nelielas rakstu sērijas par rakstniekiem, kurus mums, manai paaudzei "borēja" skolas literatūras stundās. Motivācija? Nu, jāzina mums mūsu varoņi ar viņu pienesumu mūsu kultūrvidei. Kā arī - mūs "pičkāja" ar informāciju par vienu rakstnieku grupu, tagadējo jaunatni jau laikam par citu rakstnieku grupu. Tos, no iepriekšējās grupas visai relatīvi pieminot. (Sīkāk nezinu, sen neesmu redzējusi skolas literatūras mācību grāmatas).
Jau tajos, padomjgados, mēs skolā mācoties par šo rakstnieku, kura darbība tika traktēta no pastāvošās ideoloģijas skatupunkta, diezgan daudz 'šķaudījām" rakstnieka "virzienā". Kuluāros "klīda" runas, ka viņš pēc padomju varas iestāšanās Latvijā daudzus savus darbus pārrakstīja atbilstoši jaunās varas ideoloģiskajām prasībām. Kā arī - mācību grāmatās sarakstītā viņa darbošanās Latvijas iekļaušanas padomijā pasākumos neviesa īstenu uzticību. Drīzāk attieksmi pret šo rakstnieku varētu jau tolaik nodēvēt par samērā nicinošu. (Uz "āru" šādu attieksmi, protams, neviens neizrādīja, atbildot stundās uzdoto tika "liets" tas, ko no mums gribēja dzirdēt)
Jau padomju gados pēc šī rakstnieka darbu motīviem tika uzņemtas trīs filmas (citu ziņu - par vairāk filmām - man nav, ja kādam ir, padalieties):
1. Animācijas filma "Dullais Dauka" 1968.gadā;
2. Mākslas filma "Nāves ēnā" 1971.gadā;
3. Filma-epopeja "Zītaru dzimta" pēc romāna "Vecā jūrnieku ligzda" motīviem 1989.gadā.
Šīs trīs filmas var droši ierakstīt mūsu kultūras mantojumā.
Ja kur esmu kļūdījusies vai ko nepietiekamu uzrakstījusi, droši labojiet. Būšu tik pateicīga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru