Arī viena no rakstnieku plejādes, kuru manā laikā skolas literatūras stundās "pičkāja iekšā pa visiem kaktiem". Atmiņas atsvaidzināšanai vispirms ieskatījos Vikipēdijā tu, kur par Annu Saksi sarakstīts. Pēc vēl "pieķēru" klāt arī šo atsauksmi.
Jā, nu bija kundze padomijas aktīviste nenoliedzami. Tomēr par viņas literārajām dotībām kaut kā nešaubos. Tiesa, noteikti atceros, ka lasījusi esmu divus no viņas bibliogrāfijā uzskaitītajiem darbiem (tiešām, neatceros, vai esmu tomēr lasījusi vairāk, nekā divus).
Kā pirmo pieminēšu Annas Sakses romānu "Pret kalnu". To var droši uzskatīt par zināmā mērā pasūtījuma darbu. Romāna sižets - kolhoza dibināšanas laiks kādā pēckara Latvijas lauku apvidū. Viss tik idealizēti salkans kaut kur. Bet nenoliedzami meistarīgi uzrakstīts, jo, par spīti ideoloģiskajai devai daiļdarbā, lasās viegli un raiti. Un par to ideoloģisko - manā tuvajā lokā, it kā padomjlaika jaunatnē, bija nu izteikta smīniņa piegarša: "Nu ko nu lej!" Drīzāk interesantākas bija cilvēcisko attiecību peripetijas, kur tās to ideoloģisko kaut nedaudz pabīdīja malā.
Toties pasaku krājums "Pasakas par ziediem" - varētu laikam tomēr turpināt iet cauri laikiem. Tajās nekādi neatceros ideoloģisko piegaršu, drīzāk skaistas teikas par dažādu ziedu izcelsmi. Nu, kaut kā tā.
Ja kādam ir ko pieminēt, uz priekšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru