Visiem zināms un netiek slēpts tas, ka jebkura karaļu/valdnieku dinastija tiek vispirms jau troņa pārmantojamībā virzīta pa vienu, galveno līniju. Bet caur laulībām jebkurai dinastijai veidojas sānu dinastiskās līnijas, kurām ir visas teorētiskās iespējas pretendēt uz troni situācijā "ja nu kas?'. T.i. tiešā radnieciskā līnija izbeidzas, tad nu nāk pretendents no tuvākās sānu līnijas. Nu, kaut kā tā. Tuvākā vēsturē par tādu gadījumu var uzskatīt tagadējā Anglijas karaļa Čārlza III vectēva nākšanu pie varas pērnā gadsimta sākumā. Toreiz no troņa attiecās tiešās dinastiskās līnijas pārstāvis - Čārlza vectēva brālis, kuram nebija vēl bērnu. Tādējādi tronis tika sānu līnijai.
Par otru man zināmo gadījumu, kad sānu līnija tika pie varas, var dēvēt Romānovu dinastijas nākšanu pie varas. Sīkāk neizplūdīšu, dotajā linkā uz Vikipēdijas lapu smalkāk apstāstīts.
Tagad tuvāk pie tā, ko vēlējos izteikt.
Apmēram sākot no Pētera I Krievijas tronī valdīja Eiropas karaļnamu pārstāvji krustu šķērsu tur saprecoties, troņa pārmantojamību vedot pa vienu dinastisko līniju. Šajā tēmā reiz biju atradusi YouTubē sižetiņu, ar kuru padalījos laiku iepriekš savā blogā citu sižetu starpā. Nav grūti ar to padalīties vēlreiz - šis teikums ir links uz sižetiņu.
Tad nu laikam jau tuvāk būtībai.
Visiem šiem Eiropas karaļnamiem, kuri savas atvases aizprecēja uz Krieviju, ir zināmas tiesības kā valdniekdzimtas sānu zaram iesēdināt Krievijas tronī savu pārstāvi. Izvērtējot secīgumu, kādā kļuvuši par šīs dzimtas sānu zaru. Neņemos spriest par 100% pārmantojamības zināšanu, jāpaskatās, kā šis jautājums noregulēts citos Eiropas karaļnamos. Tiesa, še laikam jau izņēmums ir Monako hercogiste. Monako un Francijai ir vienošanās (neatceros precīzi tā dokumenta nosaukumu) ka, beidzoties Monako hercoga tiešajai troņa pārmantojamībai Monako pāriet Francijas jurisdikcijā kā viena no Francijas iekšējām teritorijām.
Un te nu priekšplānā iznāk Marta Skavronska - Pētera I otrā sieva imperatrise Katrīna I. Dzimusi Latvijā, iespējamā latviete. Dotajā Vikipēdijas lapā viņas biogrāfija uzrakstīta. Biogrāfijā minēts, ka viņas vecāki nomira, pati pēc tam augusi kādā ģimenē. Un te nu trekna jautājuma zīme. Biogrāfijā minēts, ka viņai bijis brālis un divas māsas. Tātad tēvocis un tantes Pētera I un Katrīnas I bērniem, kuri vēlāk secīgā kārtībā kļuva kar Krievijas cariem. (Tiesa, pagaidām vēl neesmu atradusi informāciju par šo cilvēku likteņgaitām).
Un te nu "upsā". Ka tik uz Krievijas troni varētu pretendēt arī Katrīnas I tiešo radinieku bērni, un pie kam varbūt pat "pirmajās rindās", jo kļuva par Romānovu dinastijas sānu zaru agrāk par citiem? Visai iespējams variants.
Es tik izsaku pieņēmumu, pie viena būtu interesanti sasekot minēto Skavronsku likteņgaitas. Un, kā jau iepriekš minēju, valdošo dinastiju pārmantojamības kārtību. Vispār, šī pārmantojamības būšana ir visai interesants temats sīkākai papētīšanai. Un, atkal izsaku pieļāvumu, troņa pārmatojamības secība un pēc dzimšanas radniecības tiesības uz troni arī liek Mordorai zināmā mērā bīties no Eiropas? Krievijas cars ta 1917.gada februārī savā un sava dēla vārdā atkāpās no troņa, cara brālis arī; oktobrī boļševiki izdzenāja leģitīmo Pagaidu valdību, kurai bija pamatuzdevums atrisināt jautājumu par Krievijas pārvaldes institūcijas atjaunināšanu radušajos apstākļos. Kā jau iepriekš teicu, un daudzos citos avotos arī par to ir runāts, boļševiku nākšana pie varas un ilgstoša esamība varā tomēr pēc būtības nebija leģitīma. Tagadējā Krievijas valdība? Laikam jau šoreiz puslīdz leģitīma, tik par visu varu grib tai krēslā noturēties (cik ilgi tai izdosies - nezinu, laiks rādīs).
Ņemiet par labu, nesodiet bargi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru