Piedodiet, ja kur varbūt atkārtošos un kārtējo reizi kaut kur būšu neērta kādā viedoklī.
Vispirms gribu drusku par Afganistānu. Un tikai no vispārīgās informācijas, bez "ielīšanas" zemtekstos. Jā, var teikt - kaut kādā mērā atpalikusi valsts vai ko nu no šī cikla. Bet ir viens BET. Trīs impērijas tur ir "aplauzušās" un aizgājušas ne ar ko. Briti, PSRS un ASV. Tas, kā tur viss veidosies un nokārtosies uz priekšu ejošā ceļā - nu, laiks un dzīve rādīs. Tomēr tas nemazina to faktu, ka šī, no rietumnieciskā un kura tur vēl skatu punkta, atpalikusī un vājā valsts ir spējusi nostāvēt un piespiest "varenos" atkāpties, aizvākties - tas ir Cieņas vērts. Kas valsts iekšienē notiek, kādas tur peripetijas - to var saukt arī par "ģimenes darīšana". Nu, kaut kā tā.
Latgali pieminot. Der aizdomāties par to, ka šis reģions, valstiskie veidojumi kā tādi, vēsturiski bija relatīvi mazāk neatkarīgs nekā pārējā mūsdienu Latvijas teritorija. Daudz vairāk "gāja no rokas rokā". Un tomēr latgaļiem ir izdevies saglabāt savu identitāti, savu kultūru, savu valodu. Par spīti visam. Viņu piemērs - nu, aizdomāsimies, tas ir Cieņas vērts.
Daugavpils. Otra lielākā Latvijas pilsēta. Zināmā mērā krieviska un prokremliska. Tajā dzīvo nu ļoti daudz Latvijas krievu. Tā vismaz tiek intensīvi runāts. Nenostāšos nevienā pusē šoreiz. No malas raugoties - varbūt kādam ir izdevīga šāda slava pilsētai? Nezinu, neņemos apgalvot. Un te nu, no mana metrs ar kapuci skatu punkta, - ir taču "ķīlis ar ķīli izdzenams". Daugavpils ir viens punkts republikas kartē. Un ir ļoti miermīlīgi, likumpaklausīgi, nevienu īsti neaizvainojoši procesi, kā šo pilsētu pakāpeniski padarīt latviskāku. Nesākšu te bārstīt visādas idejas, tās būs tikai idejas. Bet ir visas iespējas to izdarīt pat bez īpaša uzspiediena no valstisko struktūru puses. Un arī vīzdegunīgo Rīgu padarīt daudz latviskāku, starp citu. Darīšanas vaina, ar bļaustīšanos nekas nebūs līdzēts.
Ņemiet par labu, nesodiet bargi. Tik dažas domas uzplaiksnīja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru