trešdiena, 2024. gada 31. jūlijs

Jā, vietām atkārtošos

Nekļūdījos šādu virsrakstu rakstot. Tiešām, laikam ka iesākšu ar tēmām, kuras iepriekšējos rakstos visādi esmu cilājusi, apskatījusi. Vienkārši un laikam ka diemžēl neesmu sastapusi atgriezenisko saiti šiem domu piesitieniem. Ceru, taps piedots. Un, lūdzu, pirms komentēt - ar pacietību izlasiet līdz galam...

1. Vispirms narkomānijas sakarībā.

Nu, manuprāt, vajadzēto beigt "čakarēties" un legalizēt pie mums narkotisko vielu lietošanu kā arī pārstāt uz valsts rēķina tos "kukaiņus" ārstēt. Neviens taču viņiem ar varu neliek tās vielas lietot. Tipa - nu nav tā, ka viens tam keksam draud ar automātu, otrs - "pičkā" iekšā tās vielas.  Piedāvāt var visiem visu, ko paņemt no piedāvājuma - katra paša brīva izvēle. Un metadons - tā ir sintētiska narkotiska viela, ar kuru tiek aizstātas citas narkotiskās vielas. Un narkomāns nevis pārtrauc narkotiskoties, bet gan tikai un vienīgi nomaina apreibinošo vielu. Punkts. 

svētdiena, 2024. gada 28. jūlijs

piektdiena, 2024. gada 26. jūlijs

Lekcijas pasākums tirdzniecības centrā Domina esošās grāmatnīcas Polaris telpās

Par šo pasākumu privātā čatā feisbukā uzzināju nedēļas sākumā. Idejas piesitiens likās interesants, lekcija veltīta ASV rakstniekam-fantastam Rejam Bredberijam. Lekcija - nepiespiestā gaisotnē, jauki mīlīga. Puisis par rakstnieka biogrāfiju un daiļradi stāstīja interesantā griezumā, bez standarta CV ieskices. Katrā gadījumā - man bija interesanti, pie viena izzinoši.

Jāpiezīmē, ka grāmatnīca Polaris tirgo grāmatas krievu valodā, lekcija par rakstnieku arī notika krievu valodā. Un nesakiet, ka pē un nedrīkst. Tas, ka latviešu valoda ir oficiāla lietošanā, nenozīmē, ka jebkura mazākumtautība, tajā skaitā arī krievi, nedrīkst neformālus pasākumus rīkot tajā valodā, kas dzimtā. Tikai normāla tolerance.

Un tagad dažas bildes no pasākuma.

Atkal. Mazliet par viskautko

Nu jā, atkal kārtējā paprātuļošana par dažādām tēmām. Iespējams, kur atkārtošos teiktajā. Neņemiet ļaunā, ja tā sanāks.

1. Nedaudz aizdomājoties par cilvēku attiecībām. Var jau būt, ka virspusīgi, bet laikam ka tiešāk.

Par sievieti, kura "vīriešus maina kā cimdus" vai arī "viens vīrietis "palieto" un tad cits", saka bieži vien, ka viņa "iet pa rokām". Nu, kaut kā no šī cikla. Tad sakiet, kāpēc pēc analoģijas principa "brunču mednieku" nevarētu dēvēt par "pa rokām ejošais vīrietis"? Pie kam tāds, kurš zināmā mērā piemaksā par to, lai "ietu pa rokām"? Jo - ja īsā laika periodā vīrietis "nomaina sievietes sev blakus"? T.i. "iekaro" vienu, pēc nākamo un tā tālāk - nu, tiešām, "iet pa rokām" un pats par to vēl priecājas... 

sestdiena, 2024. gada 20. jūlijs

Atradām Vecmīlgrāvja stūrīti

Atkal vāvuļošanas uzplūds

Nu jā, un laikam ka zināmā mērā kaut kur atkārtošos. Tomēr laikam ir jāizrunājas tēmā tā kārtīgāk. Nezinu. Reizēm to runājamo grūti apturēt, kamēr nav izrunāti visi aspekti.

1. Šo jau "pacēlu" feisbukā. Runa ir par "uznākušo" modi ap elektroauto. 

Es no auto būšanām diezin ko daudz nesajēdzu, tik ar piepūli reizēm atšķiru Volvo no Mersedesa vai kādiem citiem ražotājfirmu nosaukumiem. Vai kā nu to sauc. Citādā ziņā - ir un ir un kustas.

Bet tā mode uz elektroauto...

Labi, ir visādi DUS, "izmētāti" pa pasauli un braucējiem pieejami. Bet tie izsniedz ierastās degvielas. Bet tos elektroauto kaut kur ir jāuzlādē, arī elektrības rezerve tajā četrriteņu kastītē nav mūžīga. Pilsētās tās lādējamvietas pamazītēm un neatlaidīgi top pieejamas. Bet ārpus pilsētām? Un cik rentabli tie elektroauto ir Āfrikas plašumos un citās vietās, kur atstatums starp apdzīvotajām vietām ir milzonīgs? Uz auto jumta uzkrautas saules baterijas, vai?

otrdiena, 2024. gada 16. jūlijs

Filma: Māsa uzdarbojas 2 (Сестричка, действуй 2: Опять за старое / Сестры по несчастью 2: Все по старому / Sister Act 2: Back in the Habit)

 Valsts: ASV, izlaišanas gads: 1993

Filmas ilgums: 01:47:12

Galvenajā lomā Vūpija Goldberga

Filmas Māsa uzdarbojas turpinājums. Darbība - laiciņu pēc iepriekšējās filmas notikumiem. Un atkal - nepārstāstīšu sižetu, gan jau ka redzēta laikam. 

Cik nu no mana krūmpudura - nepretenciozs storijs, tai pat laikā laba atpūtas filma, kuru lielā mērā "izvelk" Vūpija Goldberga. Pēc abu filmu noskatīšanās radies iespaids, ka filma jau kā ideja tapšanas stadijā pakārtota viņai. Bet šī sajūta nekādi netraucē. Nenožēloju skatīšanās laiku, meklējiet, kur un kā noskatīties, būs labs, sirsnīgs atpūtas gabals.

svētdiena, 2024. gada 14. jūlijs

Vasara Ķīšezera krasta nostūrī

Filma: Māsa uzdarbojas (Сестричка, действуй / Действуй, сестра / Сестрички / Sister Act)

Valsts: ASV, gads: 1992

Žanrs: krimināls, komēdija, mūzika

Ilgums: 01:40:10

Galvenajā lomā Vūpija Goldberga

Nepārstāstīšu sižetu. Ir kādas aizdomas, ka gan jau ka šo filmu mani lasītāji ir redzējuši. Tomēr mans iespaids - savā ziņā ļoti novienkāršots "storijs", kuru baudāmu padara tieši Vūpija Goldberga ar savu spēli. Viņas darbu filmā vērojot kaut kā otrajā plānā aiziet viss tas, kam prasās pēc piekasīšanās. Katrā gadījumā - filma ir labs atpūtas gabals bez īpašām pretenzijām uz Lielo Domu un tamlīdzīgām būšanām. Ir no tām filmām, kuras skatīšanās laiks nav slikti pavadīts laiks.

ceturtdiena, 2024. gada 11. jūlijs

Jubilejas izstāde "Lilijas 2024" Dabas muzejā

Ziniet, liliju smarža ir fascinējoši stipra. Tajā relatīvi neilgajā laikā, ko pavadīju ziedus apskatot, "piesūcos" un joprojām jūtu ap sevi liliju smaržas vilni.

Vēl par to pašu

Tēmā par šo esmu malusies dikti un daudz dažādos rakursos. Par vecāku atbildību bērnu dzīves ceļā. Proti, par to, ka par to, kā iekārtojas un noregulējas bērnu dzīve, visupirms ir atbildīgi vecāki. Pirmām kārtam mātes, pēc jau tēvu atbildība un tā tālāk. Kārtējo reizi atkārtošos, bet visādi pulciņi, skolas, augstskolas un tamlīdzīgas būšanas (pat uz ielas, pagalmā vai kur citur sastaptie cilvēki) ir tikai piedeva mājās veiktajam audzināšanas procesam. Visāda veida iestādes, kurās tas bērns nodarbojas ārpus ģimenes audzināšanas, tam bērnam iemāca to, ko nemāk iemācīt vecāki.

Ja vecāki burkšķ "Es n-desmit vietās strādāju, lai tam bērnam būtu, mājās atvilkos, labi ja pārgulēt, bet tas nepateicīgais bērns....!", man uzreiz "Kukū! Tu biji tikai "bildīte" bērna dzīvē, bērnam jau vajag ne tikai pīrādziņu pusdienās, viņam vajag arī sarunas ar vecākiem, kādi kopīgi pasākumi, kaut makšķerēšana kopā ar tēti vai multfilmas noskatīšanās kopā ar mammu" (vispār jebkas, kas kopīgi darīts). Tikai un vienīgi materiālā nodrošināšana ir zināma "atpirkšanās" no audzināšanas darba. Un formāla sava pienākuma veikšana.

otrdiena, 2024. gada 9. jūlijs

Domas, atziņas. Kaut kas no šī cikla.

  1.  Sakiet paldies tām situācijām, kurās saņemiet tādu spērienu pa "dienvidpolu", ka iekrītat peļķē, un garāmgājējam, kurš "Čau, peļķes operator! Peļķes mala ir šeit un nāc līdzi pēc banāniem, krokusiem, baloniem!". Šie it kā nejaukie sīkumi un tamlīdzīgas lietas palīdzēs virzīties uz priekšu un pat kaut ko sasniegt dzīvē. Nevis tie, kas jums iekārtosies tai peļķē blakus un kopā ar jums žēli īdēs. Līdzīdētāji ir tikai līdzīdētāji, kuri ne ar ko jums nepalīdzēs, tikai neļaus piecelties un ko darīt, lai situāciju jel kā mainītu.