Raiders Hegards: Ķēniņa Zālamana raktuves. Daiļā Margareta

Izdevniecība Zinātne,  1957.gads, 453 lappuses. Cik nu sapratu grāmatas beigās pēdējā lappusē ar iespiesto tekstu, iespiests Maskavā pēc mūszemes izdevniecības pasūtījuma, vai kā nu to darbību sauc. Grāmatas sākumā, kur parasti tā informācija tiek iespiesta, atbilstošās lappuses ir izrautas. Es šo grāmatu "iesūcu" manas mājās tipa bibliotēkā, telpā, kur tās grāmatas stāv sakrautas uz palodzes kā "pārpalikums" no bijušiem mājas iemītniekiem un nu ir pieejamas citiem mājas iedzīvotājiem.

Grāmatā iespiesti divi autora romāni par dažādām tēmām. Virsraksta arī jau šo faktu apstiprina. Nolēmu beidzot izlasīt, jo lasījusi biju jaunībā, 2021.gadā noskatījos filmu pēc krājumā iespiestā pirmā romāna motīviem, par ko jau rakstu uztapināju. Protams, abi šie romāni pietiekami spilgti, ka varu bez atkārtotas lasīšanas vispārējos vilcienos sižetu pastāstīt, bet tomēr sasparojos atsvaidzināt atmiņu.

Un, jau iesākusi lasīt kādu gabaliņu, sapratu, ka tiešām uz to visu raugos savādāk, nekā lasot pusaudzības laikos.

Labi, tas viss - lirisks ievads tam, ko zemāk rakstīšu. Un izteikšos par katru krājumā ietverto romānu atsevišķi.

Atgādinājums

Visnotaļ atgādinājums. Par to, ka šajā sestdienā, 5.oktobrī, Rīgas Centrālajā bibliotēkā notiks pasākums, par kuru tiku informējusi jau šī gada 18.septembrī. 

Tiem, kas varbūt "palaiduši garām", - lekcijas pasākums par palīglīdzekļu attīstību tiem cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi. Un - no situācijas, kurā jebkuram no mums var rasties nepieciešamība pēc kāda palīglīdzekļa kustību traucējuma rezultātā, neviens nav garantēti pasargāts. Jo, kurš ir visnotaļ pārliecināts, ka "tur, aiz tā stūra mūs negaida nelaimes gadījums, kura rezultātā taps samazinātas mūsu esošās kustību iespējas"? 

Tēma nopietna, būtiska. Visnotaļ aicinu. Svētīgi zināt iespējas un pie viena - ziniet, ir to vērts atbalstīt kaut morāli cilvēku, kurš jau vairāk nekā 20 gadus "piekalts" ratiņkrēslam un tomēr atrod spēkus un iespējas dzīvot pilnvērtīgi un aktīvi dotajās iespējās.

Pasākums parkā Ziemeļblāzma un tā apkaimē

 Jau otrais pasākums, kuru mēs apmeklējām. Biedrības Vecdaugavieši rīkotu. Vietnē Facebook bija šis pasākuma pieteikums. 

Ja par pirmo viņu rīkoto pasākumu, kurā ar Tomu bijām, izteicos visai paskopi, tad nu tagad gribas plašāk. 

Aizrāva cilvēki, kuri mīl savu dzimto nu jau Rīgas nostūri, cenšas apkopot tā vēsturi, cilvēku vārdus un tā tālāk. Un māk un grib par to pastāstīt tā, lai aiziet no sirds uz sirdi. Aizrautīgi un ar mīlestību. Milzonīgs paldies par šo mīlestību. Un šis ir reāls patriotisms, bez visādiem urrā karogiem un lozungiem. Vairāk mums tādu cilvēku...

It kā esmu krustu šķērsu pa šiem trim gadiem, kurus dzīvoju Vecmīlgrāvī, vietas izstaigājusi, apjūsmojusi. Šoreiz priekš sevis atklāju interesantas lietas par šejienes vēsturi.

Pasākums bija paredzēts laikam ka uz krietni pagaru dienas laiku, sākās 11.00. Mēs piebiedrojāmies, bet par nožēlu "pusratā" - pēc pāris stundām devāmies prom. Ne tāpēc, ka būtu kļuvis neinteresanti vai kā nu tur. Trešdienas izstaigas - izstādītes apmeklējums un brauciens uz Mangaļsalu - bija atstājušas sekas - krietnu saaukstēšanos, kura šodien tā īsti nebija vēl beigusies..

Bildes.

Nu nevaru es iztikt bez linku vākumiem....

Sākšu ar vienkārši interesantām atrastām tēmām.

1. Par Marko Polo, atpazīstamo venēciešu ceļotāju. Klips krievu valodā.
2. Kaujas, kuras Senie romieši zaudēja. Klips krievu valodā.
3. Par maijiem un viņu civilizāciju. Klips krievu valodā.
4. Par "Melnā ordeņa" (vācu karaspēka SS daļas) noslēpumiem. Klips krievu valodā ar nelielu "uzbraucienu" Latvijai klipa beigās.
5. Šo ieliku ar lielu devu vīpsnas. Ne tikai "tufta", bet arī ļoti zemas kvalitātes materiāla pasniegšana. Klipa autors laikam ir gribējis runāt par to, ka uz mūsu planētas, it īpaši Krievijā, bijuši un laikam ir ne tikai cilvēku rases pārstāvji, bet arī kādi citi. Bet tas, kā personāžs savu domu pasniedz - nu, mums ar Tomu bija sajūta, ka uz cirku nav jāiet, pietiek ar komēdijas klausīšanos. Vērtējiet paši. Klips krievu valodā.
6. Vienkārši - meitene ar unikālu balsi X faktorā (ne Latvijas) vairāku gadu garumā, vairākas piedalīšanās.
7. Par Brestas cietoksni Otrā pasaules kara kontekstā. Klips krievu valodā.
8. Kungs izpaužas par Bermudu trijstūri. Klips krievu valodā.

Skats no malas par Latviju, latviešiem u.tml.

1. Rīga, kuru mēs esam pazaudējuši. Mani ieinteresēja. Stāsts par celtnēm, kuras tā arī neuzcēla Rīgā. Klips krievu valodā.
2. Kungs izsakās. Es izvairīšos no komentāra. Klips krievu valodā.

Latvijā, Rīgā un pasaulē.

1. Rīgas preču 2.stacija.
2. Augstākie Rīgas kalni.
3. Pasaulē pirmais miljonārs. Rokfellers.
4. Vārdotājas piezīmes par latviešu valodas lietojumu Latvijā.
5. Interesanti par kartupeli kā tādu.
6. Mašēnu ezera savienojums ar Juglas upi.

Mangaļsalas stūris

 Ne gluži ekspromts, bet tomēr. Izlecām uz Mangaļsalu. Un aizgājām vispirms līdz tam mazajam gabaliņam līdz Daugavai, tad gar krastu līdz Mola slieksnim. Un atpakaļ jau pa normālu ceļu, nevis pa Daugavas krasta brīžiem taciņas v.i. Ar visādu ņerkstēšanu un ņemtni iz manis posmē, kurā bija jāpalēkā pa akmeņiem, lai tiktu uz priekšu. Kā vienmēr atradu visnejaukāko akmeni, uz kura "piezemēt dienvidpolu". Šoreiz tiku cauri bez samežģījuma, bet nejauki ņerkstēju kādu mirkli. Labi, ka Toms mani jau pazīst kā raibu suni un zina, kurā mirklī mana ņerkstēšana nav jāņem vērā. Līdz ar to "ņerksts atnāca, neatrada dzirdīgas ausis un aizvācās". Kaut kā tā. 

Un nesakiet, ka Rīgā ir "delitēti" visi padomju armijas 2.pasaules kara seku pieminekļi. Mangaļos atradām. Un tas top uzturēts un kopts. Bildēs ir. Un kapakmeņa tekstā tapa skaidrs, ka tur esot guldīti divi jūrnieki. Laikam no karakuģa vai kā tamlīdzīgi. Nezinu, nesākām vietējiem taujāt. Citādi būtu - kapavieta ir, un tālāk? - ja kaut kā nesasprindzinātu tas pavadteksts kapvietā apbedīto kungu uzvārdiem. Tas likās kaut kāds nevietīgs. Bet - pagaidām nezinu, ko ar savu emociju darīt.

Bildes tagad. Tiesa, neesmu īsti pārliecināta, vai tās atkal nav sadomājušas likties blogā ne pēc kārtas.

Jolantas Tīfenbergas izstāde restorānā Andalūzijas suns

 Paldies meitenes tēvam, kurš mani periodiski informē par viņas izstādēm. Mani fascinē viņas gleznas, cenšos apmeklēt visas viņas izstādes. Tiesa, pagaidām šī ir tikai trešā redzētā izstāde. Ceru, ka būs vēl. Bildēs arī nedaudz Rīgas pirms un pēc pašas izstādītes.

Nebeidzamie linki

 Šoreiz sāku ar informāciju latviešu valodā.

1. Šī diena vēsturē. Par Maratonas kauju.
2. Referāti par Latvijas valstiskuma idejas attīstību. Klips latviešu valodā. Veidojis Latvijas Okupācijas muzejs, vispār - abonēju šī autora klipus, jo pamanīju, ka muzejs uzsācis klipu sēriju par vēstures tēmām. Klausīšos, jo, liekas, vajadzētu būt profesionāli.
3. Vakarbuļļos uzieta pagānu rituālu vieta
4. Par latviešu sakāmvārdiem.
5. Populārākās dziesmas Ulmaņlaikos. 
6. Zaiga Gaile par Lāčplēša ielas 25-to namu Rīgā.
7. Dzejniece Māra Zālīte par krievu valodu.
8. Par pieminekļu demontēšanu un tamlīdzīgām lietām.
9. Rīgas iedalījums pilsētas daļās.

Vienkārši interesantas lietas.

1. Par sektu, kura Krievijā jau ir nu ļoti sen, vairākus gadsimtus noteikti. Klips krievu valodā.
2. Versija par Martina Bormana likteni (Tiem, kas nezina - bija tāds personāžs Hitlera administrācijā). Klips krievu valodā.
3. Ieskats Ļenina (Uljanova) - tipa, pagājušā gadsimta proletariāta "vadoņa" - biogrāfijā. Klips krievu valodā. 
4. Šo mēs ar Tomu noklausījāmies ar lielu devu skepses un smaida. Par to, kāpēc atrodot mamutus sasaluma dziļumā, tajā pat slānī neatrod arī cilvēku mirstīgās atliekas. Nezinu, protams, ka katram ir tiesības uz savu versiju par lietām, vietām, notikumiem. Tikai mani un Tomu šī versija ne pārāk pārliecināja. Un arī konreargumentu šai versijai mums diemžēl nav. Klips krievu valodā.
5. Šī klipa pieteikums likās daudzsološi kliedzošs, bet pats saturs - tikai informācijas izklāsts no cikla "tā ir un viss". Amerikas pamatiedzīvotāju indiāņu teiksmas. Protams, priekš manis faktoloģiskais pastāsts - nu, man šāda tipa leģendas līdz šim nebija zināmas. Bet faktoloģiskais materiāls bija piezemētāks, nekā klipa pieteikums. Klips krievu valodā.

Pasākums "Vecdaugaviešu daudzināšana"

Pasākums, par kuru informāciju vietnē Facebook atrada Toms.  To rīkoja biedrība Vecdaugavieši. Un no visa tā - beidzot ir sapratne, ka to apdzīvoto vietu, kura ir posmā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem laikam ka dēvē par Vecdaugavu, kaut gan tur virziena no jūras uz iekšzemi atrodas arī apdzīvota vieta Trīsciems. Tik pagaidām nav skaidrības par apdzīvoto vietu sadalošajām robežām. Tas nu tā, par lokālo ģeogrāfiju.

Pats pasākums bija interesants un atraktīvs. Norisinājās kā nelieli dārza svētki ar visādiem pasākumiem un izdarīšanām. Un pasākuma gaitā uzzināju daudz jauna priekš sevis par šo Rīgas apdzīvoto punktu un cilvēkiem tajā. Vietas un cilvēku vēstures griezumā. Katrā gadījumā, "parakstos" uz vēl kādiem pasākumiem kopā ar šiem cilvēkiem un viņu biedrību kā tādu.

Bildes.

Par attieksmi: krievu jautājums, izglītības sistēma un varbūt, ka vēl kas

Atkal vietnē Facebook "uzpeldošo piesitienu" iespaidā radušās pārdomas. Un atkal - mans subjektīvais viedoklis, kuru var droši kritizēt, ja ir tāda vēlme.

Vispirms Latvijā dzīvojošo krievu sakarībā. Jautājums, protams, nav viennozīmīgs, un arīdzan ir diskutējams. Nenoliedzu, ka šobrīdējie jau abu dzimumu pensionāri - krievi, kuri Latvijas teritorijā nodzīvojuši ilgāk par 30 gadiem un nav uzskatījuši par vajadzīgu iemācīties vietējo valodu, iepazīties ar pamattautas kultūru, vismaz manā gadījumā nav īsti vērti, lai par viņu emocijām jautājumā par valsts valodas zināšanu un lietošanu iespringtu. Kādu attieksmi atnesa, tādu saņēma pretī. Nav vērā ņemami "keksi", lai paši tiek galā ar savu problēmu; ja negrib - "čemodāns ->stacija ->laimes zeme".

Tajā pat laikā es drusku no savādāka skatu punkta. Un sakarā ar vietnē Facebook relatīvi nesen "uzpeldējušu", bet visai ātri noklusušais viedoklis par to, ka būtu vēlams VISUS Latvijā dzīvojošos krievus deportēt uz viņu "mātes" zemi neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav lojāli mūsu valstij. Jautājums ir neviennozīmīgs. Vispirms to var skatīt no "ar ko šis masveida deportētājs ir labāks par tiem, kuri vajāja ebrejus un čigānus, pagājušā gadsimta pirmajā pusē pakļāva deportācijām daudzus cilvēkus Baltijā un citās PSRS vietās?". Tikai tāpēc, ka pēc tautības krievs? Nonsenss.

Vēlreiz atgriežoties pie verdzības tēmas

Vēlreiz atgriezties pie verdzības tēmas mani zināmā mērā pamudināja viens ieraksts vietnes Facebook grupā Latvijas Republikas juristi un juriskonsuli. Nesākšu "ķidāt" to ierakstu, bet paudīšu kārtējo reizi savu skatījumu, kurš no jauna uzjundījās raksta iespaidā.

Un, protams, šis ir kārtējās filozofijas uzplūds, kurš ir diskutējams jēdziens.

Saprotu, ka cilvēki joprojām jauc prāta verdzību un statusa, fizisko verdzību. Statusa verdzība ir krietni vieglāk maināms lielums, nekā prāta verdzība. Ja indivīdam ir prāta verdzība, tad nav nozīmes mainīt viņam statusa verdzību uz brīva cilvēka statusu. Prāta vergs paliks vergs arī tad, ja statusā būs brīvs cilvēks un pat augstu amatu ieņems. Nekas labs no prāta verdzības nav sagaidāms, prāta vergs vienmēr klanīsies jebkuram citam bez sava viedokļa un pašlepnuma un nekad nebūs brīvs. Ne iekšēji, ne ārēji.

Šodien. Gabaliņi Rīgas

Labam noskaņojumam. Demotivatori

Šis noteikti ir aicinājums uz lekcijas pasākumu

 Šī gada 5.oktobrī Rīgas Centrālajā bibliotēkā notiks lekcijas pasākums par palīglīdzekļu attīstību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Runa galvenokārt būs par palīglīdzekļiem cilvēkiem ar fiziskām, teiksim tā, īpatnībām. Lekciju lasīs Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāvis Raimonds Smagars.

Ļoti silti un sirsnīgi aicinu uz šo lekciju. Viens no iemesliem, kāpēc aicinu, - tēma jebkuram no mums var kaut teorētiski kļūt aktuāla. No sava nelaimes gadījuma vai kā cita līdzīga mēs neesam pasargāts neviens un kurš no mums zina, aiz kura stūra mūs sagaida īpašās vajadzības iestāšanās?

Šis teikums ir links uz informāciju par pasākumu Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

Izlēciens apskatīt vismaz vietu, kurā reiz bija Daugavgrīvas klosteris

 Jā, izkustējāmies. Toms kārtējo reizi internetā pa tur piedāvātajām kartēm pētījās un atklāja punktu kartē, kurā reiz esot bijis Daugavgrīvas klosteris. Vecdaugavas krastā, apmēram starp Vecmīlgrāvi un Vrcāķiem. Katrā kadījumā turp var aizkļūt ar 24.autobusu virzienā no centra līdz pietorai Skanstenieku iela (atpakaļbraucienam arī pieturvieta saucas tāpat). Reālijā nav tālu jāiet un pa ceļam var redzēt zirgus lielos aplokos. Nenoturējāmies un pabarojām ar burkāniem un baltmaizi.

Pati tā bijušā klostera vieta - atkal privātīpašums pa virsu. Lai izstaigātu to vietiņu? Nezinu. Toms gan tā uzmanīgi ielīda tur dziļāk apejot gandrīz pa ūdeni ceļam priekšā aizliktos vārtus un uzlīda pa iekšpusi ejošā palielā valnī. Valnis esot pusapļa veidā. Sīkāk pastāstīt nemācēšu.

Bildes sanāks divas porcijas vienuviet - manas un Toma.

Vispirms manas bildes.

Un šis ir kārtējais linku vākums

Nu jā, atkal būs kāds bariņš linku uz klipiem krievu valodā, jo pagaidām tiešām "grebju Augeja staļļus" no tā, kas iekrājies.

1. 1937.gada represijas PSRS. Uz faktiem balstīta analīze. No klipā sniegtās informācijas - zināma skaidrība par to, kāpēc tad Trockis tika "novākts" tik tālajā "citā pasaules malā un vispār Meksikā"; tapa sadzirdēta vērā ņemama motivācija. Katrā gadījumā es klipa saturu uztvēru kā vienu no versijām to laiku notikumiem ciklā "Un kāpēc arī tā nevarēja būt?". Galu galā - līdz manīm nonākusī informācija klipa tēmā tomēr samērā virspusīga, nedaudz virs reiz skolā mācītās informācijas, un viss. Un - es tur tajā laikā nebiju, mani priekšteči arī nē; lai varētu kā citādi spriest. Viela pārdomām. Klips krievu valodā.
2. Stāsti, kuri nav iekļauti bībelē. Klips krievu valodā.
3. Lielā Tartarija. Šo klipu iekļāvu kā pasmaidu par to, kā mordoristi, jau gadiem cenšas izcelt ar jebkādas informācijas traktējumu savas tautas it kā nozīmības pasvītrošanai. Klips ievietots YouTubē pirms 10 gadiem; protams jau tajā laikā un varbūt pat nedaudz agrāk tajā saitā "sastapu" klipiņus par mistisko Tartariju, kuras eksistencei laikam tic tikai viņi paši. Un šīs Tartarijas, to apdzīvojošām slāvu tautām esot pārākā nozīme planētas civilizāciju attīstībā. Nu, kaut kā dikti uzrodas uztveres paralēle ar to, ka hitleriskajā Vācijā tika kultivēts tas, ka vācieši esot pārākā rase ārieši un labāki par citiem.
4. Tikai kā interesants piesitiens. Kā kļūt bagātam viduslaikos. Klips krievu valodā.
5. Senās Ēģiptes Mirušo grāmata. Kas tā tāda bija un kāda tai bija nozīme. Interesants skatījums. Klips krievu valodā.
6. Par to, kā un kas cēla Belomorkanalu. Cik atceros no vēstures stundām - tas esot kanāls no Baltijas jūras līdz Baltajai jūrai. Ja kļūdos, palabojiet mani. Klips krievu valodā.

Ieteikumi latviešu valodā.

1. Bloga autora kritisks vērtējums Antona Birketa grāmatai Mazā Latvijas vēsture. 
2. Diena vēsturē - terorakti ASV 2001.gadā, 11.septembrī.

Daugavgrīvas Baltābaznīca Vecmīlgrāvī

 Kārtējā Toma ideja mani izkustināt. Viņš bija "parakājies" internetā un atklāja, ka Daugavgrīvas Baltai baznīcai šajās brīvdienās baznīcas 236 gadadienas svinību pasākumi. Zināju, ka tā baznīca tur ir, bet nebiju tai pievērsusi īpašu uzmanību. Un baznīcai ir viena ļoti vērtīga īpatnība. Tās tornis pilda ne tikai zvanutorņa funkciju. Tajā ir arī bākuguns. Laikam ka vienīgā baznīca, kura Latvijā pilda arī pilsētas ostas bākas funkcijas. Tā, lūk.

Mēs baznīcā ilgi īsti nebijām. Ja pusotru stundu ilgu lodāšanu pa baznīcu var uzskatīt par neilgu laiku. Toms pie viena varonīgi uzrāpās zvanu tornī zvanu pašu apskatīt. Manis diemžēl pietika tikai tik daudz, lai uzrāptos līdz pusceļam un tad ar nopūtu rāptos lejā un lamātu savu ķermeni no cikla "Es zinu, ka man to gadu daudz, bet vai tas visu laiku jāatgādina?!"

Bildes:

Pavisam īsa ekspedīcija uz Mangaļu muižu

 Pētot internetā piedāvātajā kartē un citās informācijas vietās Rīgas, precīzāk, Pierīgas sava veida nozīmīgas vietas, atradām norādi uz Mangaļu muižu, kura atrodas nevis Mangaļsalā vai tai kādā pietuvinātā vietā, bet gan Ķīšezera krastā kaut kur pie apdzīvotas vietas Trīsciems. Ar 29.to (var arī ar 11.autobusu no Rīgas centra) autobusu no Vecmīlgrāvja aizbraucām, pietura saucas Langas. Un jau uz vietas konstatējām to, ka "jākāpj pāri noteikumiem" un jāieiet bez atļaujas privātā teritorijā, lai kaut uz mirkli redzētu to, kas palicis pāri no muižas. Process sanāca neparedzēti neilgs, sabildējām apkaimi un devāmies prom. Pa Jaunciema gatvi Jaunciema virzienā līdz autobusa pieturai ar nosaukumu Pagrieziens uz Carnikavu. Tur atkal drusku bez atļaujas paklimtām pa vietiņu, kura saucas Laivu noma un šobrīd bija brīvdienā, bez cilvēkiem. Ceru, laivu nomas īpašnieki mums piedos, jo gribējās iemūžināt tiešām interesanti noformēto nomas sauszemes teritoriju. Tai garām braukts diezgan bieži ar autobusu un vienmēr ir bijusi interese apskatīt to zemes pleķīti tuvāk ne dēļ iespējas laivu nonomāt, bet gan tieši tā noformējuma dēļ...

Tagad bildes:

Kritiskas piezīmes

 Drusku iesākšu ar kādu it kā netēmu. Vismaz šī posta ietvaros.

Runa ir par nu ļoti strauju izmaiņu sieviešu, it īpaši, apģērba modē un tamlīdzīgās būšanās pēc Pirmā pasaules kara. Visādās hronikās un tamlīdzīgās būšanās, kurās top rādīts neilgs brīdis pirms Pirmā pasaules kara, sievietes nēsā garus brunčus un laikam ka jau arī atbilstošu apakšģērbu. Un praktiski pēc tā kara - hronikās un tā laika mākslas filmās sieviešu tērpi jau vairs nav tik "masīvi", svārku garums ir nedaudz zem ceļa (un laikam ka visi citi apģērba aksesuāri arī novienkāršojušies). Kaut kā neesmu uzķērusi "pārejas posmu" un "smago" motivāciju šādam lēcienam. Protams, šāda tipa pārmaiņas.  var norakstīt uz kara sekām, kad tāda lieta kā audums bija visai deficīta prece, jo pirms tam rūpniecība strādāja kara vajadzībām visu pārējo aizbīdot kuros tur aizmugures plānos. Bet tas karš jau nebija pavisam un nesatricināmi pirmais visā cilvēces vēsturē. Iepriekšējo karu sekas neizraisīja tik kardinālas izmaiņas apģērba kultūrā. Kādam ir kādas idejas šajā sakarībā? Būšu pateicīga par jebkuru informācijas drusku.

Aizdevāmies Vecdaugavas upes beigu punktā atzīmēties

 Nu jā, pagaidām nav tā, ka katru dienu kaut kur izlecam, kopš manas "uzmanīgās" pastaigas Rīgas svētkos retāk sanāk izkustēties. Bet man vienalga tāds aizdomīgs iespringums iestājas, kad Tomam kaut kāda ideja izlēcienam pieklauvē. Ar jautājuma zīmi - vai nav par aktīvu tie izlēcieni? Bet tas tā, mans "kukū, vai nav par biežu?" mirkļa uzrāviens līdz brīdim, kas piedzīvojums sāk reāli notikt.

Ar 24.autobusu aizbraucām līdz pieturai Stāvvadu iela un pēc bikuci panācāmies atpakaļ, lai apietu riņķī Vecdaugavas upes galapunktam. "Vēsturiski" izveidojies, ka tas galapunkts vizuāli izskatās pēc 2-viem ezeriņiem, bet tas esošo faktu - upes galapunktu - nemaina. Pie viena vvzk, kā sauc to apdzīvoto stūri. Kut kur pa vidu starp Vecdaugavas apdzīvoto vietu Rīgas pusē un drusku uz priekšu esošajiem Vecāķiem. Bet vispār - laikam ka kāda nozīme... Toties tur atradām vienu interesantu brīdinājuma zīmi uz žoga un rozā pīlādzi. TIEŠĀM pīlādzi rozā krāsā. Tāds redzēts līdz šim nebija.

Tagad bildes. Neesmu pārliecināta, ka nav "saburušas" pēc kārtas. Ceru, taps piedots. Pirmā bilde tiešām ir no vēlāka bildēšanas momenta noteikti...

Gada mēneši latviešu vēsturiskajos nosaukumos

 Mani jau sen interesēja, kā tad mēnešus pie mums sauca pirms tagad lietojamajiem, vispasaules tradīcijā mēnešu nosaukumiem. Un - novembri nez' kāpēc uztvēru kā veļu mēnesi, bet janvāri kā vilku mēnesi. Tad nu izdevās internetā atrast uzskaitījumu. Tiesa, vēl nācās pameklēt papildinformāciju par to, cik tad aptuveni garš "no laika gala" ir bijis katrs mēnesis. Jo nojauta bija, vajadzēja tik nelielu apstiprinājumu.

Labi, nestiepšu garumā, te būs:

Interesanto linku vākums turpinās

Cenšos "izgrebt" visu, kas interesants sakrājies. Tiešām un diemžēl pagaidām daudz kā sakrājies krievu valodā un ne tikai krievu valodā. 

Vākums vienkārši par interesantiem faktiem.

1. Par to, kā Tolkīns izgudroja Gredzenu pavēlnieka pasauli. Klips krievu valodā.
2. Par Rommelu. Bija tāds augsta ranga virsnieks nacistiskās Vācijas karaspēkā. Klips krievu valodā.
3. Klipa autora apkopojums ar internetā "sastaptiem" klipiņiem ar neizprotamām laikam ka dabas parādībām. Klips krievu valodā.
4. Autora viedoklis par Indiju, tur redzēto. Klips krievu valodā.
5. Par Haiti revolūciju. Tas ir, par to, kā Haiti melnādainie vergi ieguva brīvību un savu valsti uz šīs salas. Klips krievu valodā.
6. Par Benito Musolini. Bija tāds personāžs Itālijā, kurš draudzējās ar Hitleru un visādas lietas bīdīja Itālijā apmēram pirms simt gadiem. Klips krievu valodā.
7. Havaju salas. To vēsture un pievienošana ASV. Klips krievu valodā.
8. Par krusta kariem. Iemesli, dalībnieki. Klips krievu valodā.
9. Par Tortugu, kura reiz bija pirātu galvaspilsēta. Klips krievu valodā.
10. Klipa virsraksts "Kinolente no pazemes pasaules". Tā arī nesapratu - montāža efektam vai kā. Ievadtitri krievu valodā. Komentāros arī ne īsti sapratu, kā tauta to uztvērusi.
11. Par Maroku. Klips krievu valodā.

Teksti latviešu valodā.

1. Aktuāla tēma - reportāža no Sudžas pilsētas. Par to, kā krievi tur uztver notiekošo.
2. Bloga autors par Henrija Forda autobiogrāfisko grāmatu Mana dzīve, mani sasniegumi. Vērtējums mani uzrunāja, ierakstīju plānotajā lasāmgrāmatu sarakstā.
3. Bloga autore Maija pat Tuves Jansones Neredzamo bērnu.
4. Paplašāks raksts par Latvijā tapušo animācijas filmu Straume. 
5. Iemesli, kāpēc mūzikas augstskolai konservatorijai nomainīja nosaukumu.
6. Psihiatres viedoklis par krīzēm cilvēka dzīvē, par krīzes situāciju risināšanu. Kaut kā lasot likās - tas taču ir tik pašsaprotami! Nu, attieksme pret krīzes situācijām un modeļi to risināšanai. Bet, nu, vērtējiet paši.
7. Baltkrieva skats uz Rīgu. Vērts ielasīties un aizdomāties par šo kritisko vērtējumu.
8. Kiršteins par sabiedrisko mediju izmaiņām. Vērts aizdomāties.

Demotivatori, sen nav būts

 

Pavāvulis ar literatūras pieskaņu

Nu jā, tā laikam var teikt. Un tiešām pārdomas un viedoklis no melleņkrūma pazares pasauli vērojot.

Relatīvi nesen medijos pamanīju baumu, kura, tiesa, ātri pazuda no "ētera". Tādēļ nezinu, cik patiesības tajā izrunātajā. Taisoties bērnu grāmatu sēriju par doktoru Dūlitlu pārstrādāt atbilstoši mūsdienu tolerances prasībām. Un konkrēti autora attieksmi pret tajā sērijā minēto nēģeru princi Bumpo. Esot jūtama negatīva attieksme pret nēģeriem un mācot bērniem slikti izturēties pret šīs rases cilvēkiem.

Te nu man ieslēdzas "Aļo, garaž!". Kādam laikam smadzenēs kaut kādi vadiņi īssavienojumā saslēgušies. Varu teikt no viedokļa, kurš manī "iesēdās" 11 gadu vecumā, kad grāmatu Doktora Dūlitla peldošā sala lasīju pirmo reizi. Tā tapa nopirkta grāmatnīcā Daugavpilī, vecāki nopirka. Un tad vilcienā sēžot un braucot 4 stundas līdz Rīgai tā grāmata tapa izlasīta. Un man, 11 gadīgam bērnelim, nu nebija nekāda negatīvisma pret to nēģeru princi. Nu, nēģeris, nu, no Āfrikas, nu, īpatnis. Un tālāk? Viņš kopā ar doktoru Dūlitlu un viņam asistējošo puiku dodas Piedzīvojumā. Un Piedzīvojums bija svarīgāks, aizraujošāks.

Dienas plāns: aizekskursijot apskatīties Vilkaču priedi Vecāķos un gar jūru paieties

Toma ideja, kura bija nedēļas trīs plauktiņā nolikta dēļ manas "ļoti uzmanīgās" iešanas Rīgas svētkos, pēc kuras pirmo nedēļu noteikti tālāk par soliņu mājas priekšā nekliboju, tik jau prom ejošajā nedēļā pamazām un dikti sāku kāju iestaigāt un drošības labad to elastīgo saiti nēsāju ap potīti (līdz šodienas pusdienlaikam, bet par to vēlāk).

Toms jau bija izpētījis to, kā tur nokļūt, pie tās Vilkaču priedes, kura atrodoties Piejūras dabas parkā Vecāķos. Pa ceļam tapu brīdināta, ka būšot nedaudz pa mežu jāejot un tad jau pēc kartes (viņam mobilajā noregulēta Māsas Gūgles karte, kuru pagaidām slinkoju sev uzstādīt...). Kad izrāpāmies no autobusa vajadzīgajā pieturā un sākām iet, man vienā brīdī iestājās "Ak, dies! Neparakstos kāpt pa stāvāko malu!", jo maršruta sākumpunkts izrādījās Vaļņveida kāpa tajos pašos Vecāķos, kuru bijām izstaigājuši pirms mēneša. Toms laikam jau bija paredzējis, ka man varētu būt "iebildumi" stāvam kāpienam un veda mani augšā pa sakarīgu vietu. Tiesa, no stumšanas un vilkšanas cikla pasākuma atteicos, un piedraudēju ar teroru, kurš iz cikla "ņerkstīga sieviete visa ceļa garumā". Jo nejutos pārliecināta, ka tādā veidā "sponsorēta" ceļam atkal neatradīšu iemeslu satraumēties netīšām. Pa kāpu ejot - centos nobildēt izteikti biezo priežu čiekuru klāstu uz takas. Ceru, ka izdevās. Centos...

Pati priede - ups, laikam ka vienīgā tāda Pierīgas mežos. Vismaz nav redzēts nekas tamlīdzīgs. Un var redzēt, ka savu pašreizējo formu ieguvusi reiz priedes agrā jaunībā kaut kāda iemesla dēļ savijoties vairākām jaunām priedītēm. Bildēs redzēsiet, apgāju tam kokam riņķī kadrus "ķerot".

Gājiens gar jūras malu... Kad nokļuvām ļoti tuvu pludmalei, jau kāpu zonā, tapu pierunāta izkāpt no apaviem un novākt elastīgo saiti. Nu, iet pa pludmali bez "drošības jostas". Padevos pierunāšanai tikai ar noteikumu, ka tos apavus viņš stieps savā mugursomā un izsniegs, kad pienāks laiks. Kompromiss izdevās un "ņerkstīgās sievietes" terors neiestājās. Nogājām tiešām palielu gabalu par spīti tam, ka vilkos tā ne pārāk droši kā apdzēries gliemezis pirms diendusas. Izturēju, tiesa, man vienā brīdī iestājās ņerksts pašai uz sevi par neuzmanīgo staigāšanu Rīgas svētkos. 

Katrā gadījumā tas viss beidzās ar to, ka brīdī, kad tapa uzvilkti apavi, elastīgā saite palika somā un laikam ka gaidīs citus laikus. Jāsaka paldies, ka Toms mani pierunāja atbrīvoties no saites un izturēja visu ceļu manu "lēno divplāksni". Vispār, par visu izstaigu paldies viņam.

Tagad bildes.

Pastāsti par interesantām lietām ar linku starpniecību

Man iekrājušies klipi, ar kuru linkiem dalīties. Cenšos tikt galā ar visiem uzkrājumiem. :)

Vispirms, iesākumam linki uz informāciju latviešu valodā, gandrīz vai tekstu formātā.

1. Interesanti par dzejnieku Knutu Skujenieku. Links uz radioraidījumu. Jāatzīst, visā savā dzīves posmā biju dzirdējusi par minēto dzejnieku, tomēr tā arī līdz šim neesmu iepazinusies ar viņa daiļradi. Nesmukums, kas jālabo.
2. Cik nu pa manam, īsti nesaprotama spriedelēšana par to, ko bērnam lasīšanai izmantot labāk - reālu grāmatu vai caur ekrānu (domāts laikam datora, planšetes vai kā cita ekrāns). Bet nu labi, padalījos vērtējumam.
3. Par to, ko pētīja tradicionālās kultūras ekspedīcijā Dienvidkurzemē.

Interesantais ārpus Latvijas.

1. Par Pol Potu un sarkano khmeru režīmu. Āzijā. Klips krievu valodā.
2. Beļģija - kas tā ir par valsti? Klips krievu valodā. YouTubē ievietots pirms 5 gadiem. Cik nu no mana pundurkrūma - diezgan objektīvi.
3. Interesanti - īstais d'Artanjans un tipa viņa draugi. Dimā-tēva slavenā romāna Trīs musketieri prototipi. Klips krievu valodā.
4. Par ungāriem. Par to, no kurienes uzradušies Eiropā utt. Klips krievu valodā.
   
5. Par Pilsudski. Bija tāda personība Polijas vēsturē. Vismaz es atceros viņa pieminējumus vēsturisko notikumu sakarībā. Te nu plašāks pastāsts par viņu un viņa darbošanos. Klips krievu valodā.
6. Plašāks stāsts par Vinstonu Čerčilu. Klips krievu valodā.
7. Kolonija Dignidad. Apskatīts no viedokļa par sektu. Esot dibinājis kungs iz Vācijas. Par tādu neko nebiju dzirdējusi. Klips krievu valodā,
8. Vissariona sekta. Par šo personāžu biju dzirdējusi 90-jos pa "ausu galam". Plašāks skatījums. Klips krievu valodā.

Linki, kuros runa ir par Baltijas trim valstīm. Kopā un par katru atsevišķi.

1. Pirmais un pēdējais Lietuvas karalis. Runa ir par Mindaugu. Klips krievu valodā.
2. Skaidrojums par to, kas ir latviešu valoda. Klips krievu valodā. Cik nu no mana pundurkrūma, samērā objektīvi.

Zinu, atkal vāros...

Nu jā, un pie viena izklausīsies varbūt kā zināma moralizēšana tēmās, kuras cita starpā varbūt jau kur iepriekš esmu aprunājusi. It kā varētu pieklust par šo, bet nu burbulis prasās laukā...

*****

Par auto. Tas nav statusa un luksusa priekšmets, tas ir transporta līdzeklis. Un tikai un paavisam primāri pēc nozīmes. Auto iegāde pamatojas nepieciešamībā sakarīgi nokļūt no A uz ZZTOP, un atpakaļ.

Un ar šiem pamatojumiem, manuprāt, ir iestājies kukū. 

Ja tiešām, kaut reizi nedēļā no Vecmīlgrāvja Rīgas ziemeļos jānokļūst līdz veikalam Dole Ķengaragā Rīgas dienvidu galā iepirkties (kaut gan - vājš piemērs, jo iepirkšanās vietas Rīgā ir arī tuvāk par Ķengaragu virzienā no Vecmīlgrāvja), tad kaut kā saprotu - satiksmes loģistika, iepirkumu daudzums, kas no lielveikala pēc iepirkšanās jānogādā atpakaļ... Bet - ja no Rīgas Centrālās stacijas braucot pa Aleksandra Čaka ielu jānokļūst līdz Ziedoņdārzam (internetā pieejama kaut aptuvena Rīgas karte, tā ka varat apskatīt maršruta punktus)? Ziniet, Aleksandra Čaka ielai ir savs caurlaidības limits, pie viena tā parka rajonā jāmeklē, kur to mašīnu novietot. Pie viena, ja pa to ielu braucot iestājusies "sarkanā līnija", kad pie katra krustojuma jāapstājas dēļ tā, ka luksoforā noteikti būs iededzies sarkanais signāls? Ups, ar sabiedrisko transportu mazāk problēmu un atkrīt visādas papilddomāšanas kaut kā risināšanai.

Dižmāksla Vecmīlgrāvī

 Bijām saplānojuši citu maršrutu tipa pārgājienam, pa ceļam sanāca ideju pamainīt.Tad nu metām to pārgājiena loku, kas nu sanāca. Pēc principa - ja jau reiz ir iziets no mājas, tad vismaz kaut kāds līkums un fotografēšanas "medījums" jāsavāc.

Vēl kaut kas no cikla par vērtību kritērijiem

Nu jā, vērtību kritēriji kā tādi laikam ir paplaša tēma. Un šoreiz pieklauvēja vēlme atkal par vērtībām aprunāties. Un varbūt garāmejot vēl kādā tēmā ieklauvēt. Un - paužu viedokli un tikai viedokli, kuru var apstrīdēt, bet konstruktīvi.

****

Šis varbūt īsti neiekļausies vērtību kritērijos, bet nu lai ir.

"Tautu draudzība" - drīzāk lozungs, nevis realitāte. Lai draudzētos ar kādu, tautībai nav nozīmes. Tautas sadarbojas, un tikai.

Pašiem taču draugu loks ir reizēm etniski raibs; draugus izvēlas pēc kaut kādiem interešu vienojošiem parametriem, nevis pēc etniskās piederības.

***

Par cenzūru runājot. Cik nu no mana pundurkrūma, linkā dotais vārda cenzūra skaidrojums, cenzūras darbības sfēra minētajā rakstā skar tikai vienu no cenzūras veidiem. Protams, es runāšu vispārīgi, skatoties uz cenzūru kā tādu paplašināti pat ja cenzējošās darbības netiek dēvētas par cenzūru.

Jo, ja tā vispārināti skatās uz cenzējošām darbībām, tad daudz kas un ļoti kas ir pēc darbības būtības cenzūra. Tobiš, pieņemama vai nepieņemama uzvedība, runas kultūra, pat biļešu kontrolieris sabiedriskajā transportā nodarbojas ar zināmu cenzūru izsēdinot no transporta bezbiļetniekus. Pat tas, ko sauc par dreskodu darba vietās ir zināma cenzūra. Vispār daudzas sabiedriskās dzīves normas ir zināma cenzūra.

Jautājums ir tikai tajā, cik tālu mēs tās cenzējošās darbības pieņemam kā normu un kur sākas pretreakcija cenzēšanai. Vispār, diskutabls jautājums. Būtu jau jauki, ja atrastos komentāros kāds cits, no mana atšķirīgs viedoklis.

***** 

Un šis laikam ka no cikla par to, ka zināmā mērā kaut kur atkārtojos, pieskaroties reiz jau aprunātai tēmai. Par algām un to saņemšanas kārtību.

Un izteikti vēlreiz atgādinu. Neparakstieties uz aplokšņu algām! Tas samazina līdz nullei jūsu ieguldījumu, kaut arī uz sitiens nelielu, nākamības pensijā. T.i. jo mazāks būs tas ieguldījums, jo mazāka būs pensija. Darba devējam, protams, tas ir savā ziņā izdevīgi, jo viņam ne mazas naudiņas katru mēnesi ir jāiemaksā valsts kabatā nodokļu veidā un oficiālu darbinieku neesamība ietaupa darba devēja budžetu.

Tas, ka algas potenciāliem darbiniekiem tiek piedāvātas formātā "uz papīra, pirms nodokļu nomaksas un realitātē pēc nodokļu nomaksas", ir tikai un vienīgi darba devēja laipnība un viņa grāmatvedei papildus darbs. Šajā gadījumā darba devējs darbojas kā starpnieks jūsu vietā aprēķinot tos nodokļus un jūsu vārdā ieskaitot valsts kabatā. Principā tas īsti nav darba devēja pienākums; viņš mierrīgi var izmaksāt to algu, par kuru vienojaties un klapatas ar jūsu nodokļu apmēru un to pārskaitīšanu valsts institūcijai atstāt jums pašiem.

Viela pārdomām.

****

Tad nu šodienai pietiks. Paldies, ka izlasījāt līdz beigām. Ja ir kas iebilstams/piebilstams - droši uz priekšu, komentējiet.

Linki. Dažādās tēmās

Piedodiet, ka pagaidām un atkal dodu linkus uz klipiem krievu valodā. Un kaut kā atlieku maliņā pagaidām "iet cauri" dažādām tēmām latviešu valodā. Goda vārds, labošos. Bet pagaidām - nu, izdodas man tur, krieviskajā piedāvājumā, sameklēt interesantas lietas...

1.  Par Napoleonu. Ne to, kurš zaudēja kauju pie Vaterlou un bija izsūtījumā Elbas salā. Par minētā Napoleona radinieku, pēcteci "amatā". Kaut kā nebiju dzirdējusi par šo personāžu.
2. Par sacelšanos Ungārijā 1956.gadā. Es par šādu vēstures notikumu nebiju dzirdējusi. Un laikam jau dabiski - padomijas ideoloģiskās vadlīnijas izlēma noklusēt to, ka kaut kur kādi ir neapmierināti ar padomijas uzstādījumiem.

Paturpinot iepriekšējos linku vākumos aizsākto tēmu par to, kā Baltijas valstis vērtē Krievijā.

1. Kā Baltijas valstis vērtē vidusmēra krievs no Krievijas. Nekomentēšu, gan jau ka pašiem radīsies viedoklis. Piebildīšu tik, ka komentāros zem šī videomateriāla šie "keksi" tika norieti. 
2. Par to, kāpēc Baltijas valstis neieredz neieredz krievus. Cik nu pa manam, atkal tendenciozi. Vērtējiet paši, bet situācijas vēsturiskā motivācija, lielas, traktēta pareizi.
3. Krievi par Lietuvu izsakās. Atkal, kārtējais Vērtējiet paši. 
4. Latvija - uzreiz 2 mītiņi. Kaut kā vismaz es apmulsu par viņas nostāju.
5. Puisis runā par "pūstošo Baltiju". Būšu pieklājīga un neizteikšos. Vērtējiet paši.

Te latviešu valodā.

Svešā karaspēka aiziešana. Valstī zināmas personas dalās atmiņās par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas 90-to gadu sākumā.

Izlēciens uz centru

 No sākuma bija paredzēts kā gandrīz tematisks pasākums kaut kāda cita, Rīgā notiekoša, pasākuma ietvaros (mana vecā galva aizmirsa, kas tas par Rīgas pasākumu...:() ar paralēli "noskriet garām" dēlam, kurš kādiem interesentiem atbild uz intervējošiem jautājumiem. Dēlam un viņa intervētājiem garām pagājām (ir te pa burzmu viena bilde), pēc satikām arī dēlu. No viņa pastāsta tik vien sapratu, ka ārzemnieki. 

Skaidrs, ka netapa nekas skaidrs. Bet bildes tomēr satapa.