Nu jā, vērtību kritēriji kā tādi laikam ir paplaša tēma. Un šoreiz pieklauvēja vēlme atkal par vērtībām aprunāties. Un varbūt garāmejot vēl kādā tēmā ieklauvēt. Un - paužu viedokli un tikai viedokli, kuru var apstrīdēt, bet konstruktīvi.
****
Šis varbūt īsti neiekļausies vērtību kritērijos, bet nu lai ir.
"Tautu draudzība" - drīzāk lozungs, nevis realitāte. Lai draudzētos ar kādu, tautībai nav nozīmes. Tautas sadarbojas, un tikai.
Pašiem taču draugu loks ir reizēm etniski raibs; draugus izvēlas pēc kaut kādiem interešu vienojošiem parametriem, nevis pēc etniskās piederības.
***
Par cenzūru runājot. Cik nu no mana pundurkrūma, linkā dotais vārda cenzūra skaidrojums, cenzūras darbības sfēra minētajā rakstā skar tikai vienu no cenzūras veidiem. Protams, es runāšu vispārīgi, skatoties uz cenzūru kā tādu paplašināti pat ja cenzējošās darbības netiek dēvētas par cenzūru.
Jo, ja tā vispārināti skatās uz cenzējošām darbībām, tad daudz kas un ļoti kas ir pēc darbības būtības cenzūra. Tobiš, pieņemama vai nepieņemama uzvedība, runas kultūra, pat biļešu kontrolieris sabiedriskajā transportā nodarbojas ar zināmu cenzūru izsēdinot no transporta bezbiļetniekus. Pat tas, ko sauc par dreskodu darba vietās ir zināma cenzūra. Vispār daudzas sabiedriskās dzīves normas ir zināma cenzūra.
Jautājums ir tikai tajā, cik tālu mēs tās cenzējošās darbības pieņemam kā normu un kur sākas pretreakcija cenzēšanai. Vispār, diskutabls jautājums. Būtu jau jauki, ja atrastos komentāros kāds cits, no mana atšķirīgs viedoklis.
*****
Un šis laikam ka no cikla par to, ka zināmā mērā kaut kur atkārtojos, pieskaroties reiz jau aprunātai tēmai. Par algām un to saņemšanas kārtību.
Un izteikti vēlreiz atgādinu. Neparakstieties uz aplokšņu algām! Tas samazina līdz nullei jūsu ieguldījumu, kaut arī uz sitiens nelielu, nākamības pensijā. T.i. jo mazāks būs tas ieguldījums, jo mazāka būs pensija. Darba devējam, protams, tas ir savā ziņā izdevīgi, jo viņam ne mazas naudiņas katru mēnesi ir jāiemaksā valsts kabatā nodokļu veidā un oficiālu darbinieku neesamība ietaupa darba devēja budžetu.
Tas, ka algas potenciāliem darbiniekiem tiek piedāvātas formātā "uz papīra, pirms nodokļu nomaksas un realitātē pēc nodokļu nomaksas", ir tikai un vienīgi darba devēja laipnība un viņa grāmatvedei papildus darbs. Šajā gadījumā darba devējs darbojas kā starpnieks jūsu vietā aprēķinot tos nodokļus un jūsu vārdā ieskaitot valsts kabatā. Principā tas īsti nav darba devēja pienākums; viņš mierrīgi var izmaksāt to algu, par kuru vienojaties un klapatas ar jūsu nodokļu apmēru un to pārskaitīšanu valsts institūcijai atstāt jums pašiem.
Viela pārdomām.
****
Tad nu šodienai pietiks. Paldies, ka izlasījāt līdz beigām. Ja ir kas iebilstams/piebilstams - droši uz priekšu, komentējiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru