Vēlreiz atgriezties pie verdzības tēmas mani zināmā mērā pamudināja viens ieraksts vietnes Facebook grupā Latvijas Republikas juristi un juriskonsuli. Nesākšu "ķidāt" to ierakstu, bet paudīšu kārtējo reizi savu skatījumu, kurš no jauna uzjundījās raksta iespaidā.
Un, protams, šis ir kārtējās filozofijas uzplūds, kurš ir diskutējams jēdziens.
Saprotu, ka cilvēki joprojām jauc prāta verdzību un statusa, fizisko verdzību. Statusa verdzība ir krietni vieglāk maināms lielums, nekā prāta verdzība. Ja indivīdam ir prāta verdzība, tad nav nozīmes mainīt viņam statusa verdzību uz brīva cilvēka statusu. Prāta vergs paliks vergs arī tad, ja statusā būs brīvs cilvēks un pat augstu amatu ieņems. Nekas labs no prāta verdzības nav sagaidāms, prāta vergs vienmēr klanīsies jebkuram citam bez sava viedokļa un pašlepnuma un nekad nebūs brīvs. Ne iekšēji, ne ārēji.
Prāta vergam nav nozīmes dot statusa brīvību. Šāda cilvēka dzīvē statusa maiņa paliks pat īsti nepamanīta, jo viņš pat īsti to nepamanīs, nespēs izmantot jauniegūtās iespējas. Prāta vergam vienmēr vajadzēs kungu, kas viņu izrīko, dzenā, kalpina. Un kunga neesamība būs smags trieciens prāta vergam, viņš nonīks, zināmā mērā aizies bojā. Prāta vergam pat nav īsti iespēju kļūt brīvam pēc statusa, kamēr viņa prāts nav no verdzības atbrīvojies.
Toties statusa vergam, kura prāts ir brīvs, ir daudz lielākas izredzes iegūt statusa brīvību. Viņš spēs novērtēt jauniegūtās iespējas un izmantot esošo situāciju.
Tas nu tā, laikam pagarāks ievads tam domas koncentrātam, kuru gribu pateikt.
Manuprāt, cilvēks, kurš pie saviem līdzpilsoņiem vēršas "Vergu tauta! Jūs esat vergi, jo vergojat!", neko labu šai tautai nepasaka, tikai noniecina citus un ir augstprātīgs nelga ar pārspīlētu pašvērtējumu. Jo, ja ir vēlme kritizēt kādus savus līdzpilsoņus, jebkurā amatā esošos, tad ar savu kritiku aizvainot citus - neētiska rīcība. Un, piemēram, kritizējot kaut kādas finanšu lietas (kaut vai algu stundas likmi) valstī ir jāsaprot mehānisms no kā kas rodas un cik liels ir tas finanšu pamatkapitāls valstī. Un pamatkapitāla lielums nu nekādi nav atkarīgs no augstos amatos esošo indivīdu personiskajām īpašībām un piemērotības amatam.
Katrā gadījumā, es ļoti uzticētos tam juristam, kurš izpētītu visu tā budžeta esošo cipariņu, to, kā tas cipariņš budžeta dalīšanas procesā sadalījies starp vajadzībām pārskata periodā, un tad publiskotu to, kas nu sanācis dalīšanas procesā ar visādiem pamatojumiem un neizpratnēm. No cikla "bija kopskaitā tik, sadalījās tā, par daudz iedeva te, par maz - šite". Tad nu vieta konstruktīvai kritikai un konstruktīvām sarunām.
Un - ja ir negodīgi nodokļu maksātāji-uzņēmēji, kuru darbinieki to zina un neprotestē - tā nu ir divu personu brīvprātīga vienošanās. Nevis kaut kādas vergu būšanas.
Nedaudz kaut kā no pamattēmas aizgāju? Var jau būt. Bet, un vēlreiz atkārtoju, joprojām tiek jaukta prāta verdzība un statusa verdzība. Un šīs jaukšanas rezultātā rodas daudz vairāk negāciju, nekā to gribētos un būtu vajadzīgs.
Un, jautājumā par verdzību tie, kuriem ir vēlme, varat pameklēt še kādus iepriekšējos rakstus tēmā. Padaudz laikam ka ir, es noslinkoju sameklēt. Piedodiet par to lūdzu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru