Izdevniecība Zinātne, 1957.gads, 453 lappuses. Cik nu sapratu grāmatas beigās pēdējā lappusē ar iespiesto tekstu, iespiests Maskavā pēc mūszemes izdevniecības pasūtījuma, vai kā nu to darbību sauc. Grāmatas sākumā, kur parasti tā informācija tiek iespiesta, atbilstošās lappuses ir izrautas. Es šo grāmatu "iesūcu" manas mājās tipa bibliotēkā, telpā, kur tās grāmatas stāv sakrautas uz palodzes kā "pārpalikums" no bijušiem mājas iemītniekiem un nu ir pieejamas citiem mājas iedzīvotājiem.
Grāmatā iespiesti divi autora romāni par dažādām tēmām. Virsraksta arī jau šo faktu apstiprina. Nolēmu beidzot izlasīt, jo lasījusi biju jaunībā, 2021.gadā noskatījos filmu pēc krājumā iespiestā pirmā romāna motīviem, par ko jau rakstu uztapināju. Protams, abi šie romāni pietiekami spilgti, ka varu bez atkārtotas lasīšanas vispārējos vilcienos sižetu pastāstīt, bet tomēr sasparojos atsvaidzināt atmiņu.
Un, jau iesākusi lasīt kādu gabaliņu, sapratu, ka tiešām uz to visu raugos savādāk, nekā lasot pusaudzības laikos.
Labi, tas viss - lirisks ievads tam, ko zemāk rakstīšu. Un izteikšos par katru krājumā ietverto romānu atsevišķi.
Ķēniņa Zālamana raktuves.
Ar šo grāmatu dīvaina lieta - pēdējo reizi lasīju ļoti seeeen, apmēram ap to laiku, kad bija ap plus mīnus 20, bet varbūt tikai kādus sīkumus, kādas nianses biju piemirsusi. Bet sižetisko līniju, galvenos notikumus gan atcerējos ņemot rokā grāmatu, lai to vēlreiz lasītu, nu jau no sava tagadējā skatupunkta. Pirmlaikos lasot vairāk uztvēru kā aizraujošu piedzīvojuma gabalu neiedziļinoties tā būtiskāk.
Protams, joprojām lasot to uztvēru kā aizraujošu piedzīvojuma gabalu, kaut arī ar zināmu "piekasīšanās" noskaņojumu, Bet tajā pat laikā - nu jā, esmu kļuvusi vecāka, iestājies zināms kritikas elements. Un kas? Nolēmu to kritiku "nolikt plauktiņa tālākajā kaktiņā" un nebojāt garastāvokli uztverot lasīto kā jauku lasāmvielu, pietiekami aizraujošu un labā valodā sarakstītu.
Sižets? Īsumā. Grāmatas galvenie varoņi, trīs baltie vīrieši ne pirmā jaunuma gados, dodas tuksnesī Āfrikas dienviddaļā ar cerībām atrast pazudušo viena varoņa brāli un pie viena uzmeklēt leģendām apvītās ķēniņa Zālamana raktuves. Stāsts tad nu ir par to, kā nu viņiem vecas ar uzstādīto mērķu sasniegšanu. "Pa ceļam" viņiem vēl sanāk iesaistīties kaujā, kurā sastaptie iezemieši atrisina savas pārvaldības jautājumu - kaujas rezultāts ir valdnieka nomaiņa vietējai tautai.
Daiļā Margareta
Darbība norisinās 15.gadsimtā. Anglija - Spānija - Anglija. Inkvizīcijas aizsākumi. Mīlestības stāsts, kas papildināts ar dažiem piedzīvojumiem. Drusku tāds "neticu attiecībām" iespaids. Zināms panaivums tajās attiecībās. Protams, kad man bija padsmit gadu, jūsmoju par romantiku, kas tagad laikas nedaudz salkana. Bet varbūt tas ir jau sirmkundzītes gadu skats uz attiecībām? Nezinu, neņemiet ļaunā.
Grāmatā viena lappuse bija (precīzāk - divas, jo teksts taču ir divpusīgs, vai ne? Viena lappuse vienā papīra sloksnes pusē, otra - otrā pusē) pazudusi lasīšanā. Bija jau sagaidāms vietā, kur es to grāmatu "prihvatizēju". Bet iztrūkums netraucēja lasītā uztverei. Tāpat bija saprotams tas "caurums" sižetiskā līnijā.
Protams, mīlestības stāsts, kurš ir stāsts par šķēršļa pārvarēšanu, lai jaunie mīlētāji beidzot apprecētos un dzīvotu ilgi un laimīgi.
****
Kopvērtējums par abiem romāniem.
Daudz naivuma; labie ir tikai un vienīgi labi, sliktie - slikti. Un nekā citādi, sajūta, ka "autors tā grib un punkts". Bet tomēr netraucē šāda nostāja. Sarakstīts raiti, aizraujoši, lasot ir vēlme lasīt tālāk, lai saprastu, kas "ir aiz nākamā pagrieziena". 14-15 gados, lasot šos romānus, jau prasās pēc piedzīvojumiem, nevis dziļi filozofiskas literatūras. Un meitenēm tajā vecumā mīlestība asociējas ar nopūtām, skatīšanos acīs mīļotajam un tamlīdzīgi.
Katrā gadījumā romāni ir laba pusaudzības gadu literatūra. Saprotu jau, ka ar savu šobrīdējo domāšanu un pasaules uztveri lasīju ar zināmu piekasīšanās elementu dažām situācijām. Bet tā ir mana šobrīdējā uztvere. Pusaudžu gados lasot nebija ne vainas, bija interesanti. Gan jau ka mūslaiku pusaudžiem arī būs interesanti un aizraujoši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru