Nu jā, pagaidām nav tā, ka katru dienu kaut kur izlecam, kopš manas "uzmanīgās" pastaigas Rīgas svētkos retāk sanāk izkustēties. Bet man vienalga tāds aizdomīgs iespringums iestājas, kad Tomam kaut kāda ideja izlēcienam pieklauvē. Ar jautājuma zīmi - vai nav par aktīvu tie izlēcieni? Bet tas tā, mans "kukū, vai nav par biežu?" mirkļa uzrāviens līdz brīdim, kas piedzīvojums sāk reāli notikt.
Ar 24.autobusu aizbraucām līdz pieturai Stāvvadu iela un pēc bikuci panācāmies atpakaļ, lai apietu riņķī Vecdaugavas upes galapunktam. "Vēsturiski" izveidojies, ka tas galapunkts vizuāli izskatās pēc 2-viem ezeriņiem, bet tas esošo faktu - upes galapunktu - nemaina. Pie viena vvzk, kā sauc to apdzīvoto stūri. Kut kur pa vidu starp Vecdaugavas apdzīvoto vietu Rīgas pusē un drusku uz priekšu esošajiem Vecāķiem. Bet vispār - laikam ka kāda nozīme... Toties tur atradām vienu interesantu brīdinājuma zīmi uz žoga un rozā pīlādzi. TIEŠĀM pīlādzi rozā krāsā. Tāds redzēts līdz šim nebija.
Tagad bildes. Neesmu pārliecināta, ka nav "saburušas" pēc kārtas. Ceru, taps piedots. Pirmā bilde tiešām ir no vēlāka bildēšanas momenta noteikti...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru