Nu jā, tāds līgans pārdomu mirklis. Nedaudz saraustīts laikam būs, bet centīšos pieturēties pie Domu sagrupēšanas kā nebūt pa "blokiem". Un var jau būt, ka kādā mērā atkārtošos...
Vispirms par darbu Latvijā. Liekuļo tie, kuri "Latvijā nevar atrast darbu!". Ir darba piedāvājums - ss.lv ir atrodams garš saraksts ar darba piedāvājumiem, sabiedriskā transporta pasažieru salonos uz monitoriem arīdzan bieži redzami darba piedāvājumi. Un ne jau minimālās algas līmenī. Jautājums ir tajā, ko darba meklētājs grib un spēj darīt. Vairumā gadījumu tas it kā darba meklētājs "sēdēs uz kakla" tuvākajiem gaidot savu sapņu darbu ar sapņu algu tā vietā, lai kaut par sētnieku piestrādātu kamēr to sapņu darbu atrod. Un bez garantijas, ka to sapņu darbu vispār atradīs. Pie viena - nu nebūtu TIK DAUDZ indusu, kuri strādā par dažādos Latvijas, vismaz Rīgas noteikti, uzņēmumos, kuri nodarbojas ar pusdienu piegādi uz mājām. Pašmāju bāleliņi un zeltenes ir par slinku šo darbu veikt. Protams, nezinu, cik maksā tiem pusdienu piegādātājiem, bet tas tomēr būtu neslikts starts (un izzinošs pasākums pie viena kaut tās pašas Rīgas iekšējās ģeogrāfijas izzināšanā) turpmākajam, arī kā piešprice stipendijām studējošajai jaunatnei... Tajā pat laikā nu ļoti daudzi jauni cilvēki parkos un citās vietās "skrien pakaļ infarktam" vai maksā bargas naudiņas par ņemtni sporta zālēs uz velotrenažieriem. Nē, nesaku, ka tie visi kukū ir studiju vecuma jaunieši, kuri to dara no studijām brīvajā laikā. Var jau būt, ka tie "skrējēji" un trenažieristi strādā kaut kādās ar garīgu darbu saistītās vietās. Bet - ja tev tik ļoti vajag to sportu, nu uzkāp uz reāla velosipēda un kaut pāris stundas dienā pavadā tās pusdienas pa mājām. Sanāks gan sports, gan kāda naudiņa vēl papildus esošajai.
Par politiku. Protams, sakarā ar Latviju. Un te nu laikam atkārtošos tā pavairāk. Nu, nav ko klidzināt par to, ka valdība nejauka, slikta un vispār nekāda. Ir tāda, kādu nu paši savēlējuši esam (Ceru, ka šajā gadījumā teorija saskan ar praksi). Kāda tauta, tāda valdība. Tā "augša" zināmā mērā atspoguļo tautas pašas attieksmi pret lietām, vietām, notikumiem. Kā arī - nu neatceros Latvijā gadījumu, kad visi 100% būtu apmierināti ar valdību. Ir stabils meitas, mātes un kleitas princips. Cik nu no mana īsā skatupunkta, valsts sakārtošanu jāsāk ar sevis, savas durvju priekšas sakārtošanu. Un tad progresējošā taisnē uz priekšu.
Pie viena. Ar tiem it kā nepopulārajiem valdības lēmumiem. ir tā, ka daudzējādā ziņā tie lēmumi ir zināms vidējais aritmētiskais no dažādu cilvēku grupu vēlmēm. Tādēļ arī - pa drusciņai katras grupas lauciņā. Un tiem, kuriem tie lēmumi kaut kādu iemeslu dēļ nepatīk, - nu nav gluži tā, ka tie "piekasās" precīzi vienam un tam pašam, nepatika ir vairumā gadījumu dažādos lēmuma punktos.
Tikai jautājums - ejot vēlēt, cik vēlētāju ir painteresējušies par to, ko piedāvā konkrētie kandidāti? Ar ko nodarbojas jebkura partija starpvēlēšanu periodā? Jo uz vēlēšanu laiku - protams, ka "uzbužinās spalviņas" lai izskatītos pēc "ejošas preces". Cik nu no mana novērojuma, pilsoņi aiziet uz vēlēšanu iecirkni un nobalso par "pirmo sarakstu, kurš iepatīkas". Un tik pēc tam sāk vaidēt, ka viss ir slikti.
Pie viena, atceroties to "cirku", kurš norisinājās īsi pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Izteikti saaktivizējušies bija Gobzems un Šlesers. Daudzi par tām aktivitātēm iesmīkņāja. Jo Gobzems visā tajā periodā, vēl esot Saeimas deputāts, nu izteikti klaunojās. Tik ļoti, ka viņu vērā laikam ņēma tik tie, kuriem ar smadzenēm pašvakāk... Šlesers atkal jau sašmucējies tā nedaudz savā iepriekšējā politiķa darbības periodā, līdz ar to - tā negatīvā "šleife" nekur īsti nav pazudusi un joprojām velkas līdzi. Bet tajā pat laikā - ja mani piespietu pie sienas ar to, ka ir jāizvēlas viens no tieši šiem abiem personāžiem, es, par spīti visam, izvēlētos Šleseru. Jo viņš, pretēji Gobzemam, pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām ir palicis tepat, Latvijā un kaut ko čubinās, darbojas. Vismaz vietnē Facebook viņa aktivitātes pamanāmas. Gobzems, kurš jau laiku pirms vēlēšanām klaunojās, pēc vēlēšanām kā konfekti nedabūjis puika apvainojās un aizbēga uz Spāniju. "Uzmetot" savas jaunizveidotās partijas biedrus un tos nedaudzos vēlētājus, kuri par viņu bija balsojuši. Līdz ar to, par spīti ne pārāk smukai "šleifei", Šlesers ir nopietnāks politiķis nekā klauns Gobzems.
Atgriežoties vēlreiz pie maniem linku krājumiem. Tiem, kuri tajos krājumos ir krievu valodā. Laikam emocijas man drusku bremzē veselo saprātu domā "Nu kāpēc man vienmēr jātaisnojas un jāskaidro kas īpaši bremzētajiem?". Tie ir informatīvie materiāli par dažādām tēmām, par cik pagaidām man nav izdevies ko atrast latviešu valodā, kurā es jau dalos ar neta ārēs atrasto informatīvo materiālu. Citās valodās nedalos - nesaprotu un līdz ar to... Man dažādi "uzklauvē" personāži, kuri man pārmet to, ka it kā esmu putiniste, jo dalos ar informāciju krievu valodā. Tiesa, uz konkrētu lūgumu norādīt konkrētu vietu, kurā es to mazbudžeta personāžu esmu konkrēti atbalstījusi, pārmetēji pazūd... Un rodas iespaids, ka man top pārmests pārmešanas pēc. Tikai tāpēc, ka ir ļoti daudzi tādi, kuri krievu valodu vairs nesaprot un līdz ar to nespēj adekvāti saprast informāciju krievu valodā.
Protams, ir sveicami, ka ar likumdošanas palīdzību un sabiedrības atbalstu latviešu valoda Latvijā izteikti atgriežas un nostiprinās vadošajās pozīcijās, kurās tai tiešām ir jābūt. Bet tas nu nekādi nenozīmē, ka krievu valoda nepastāv Latvijas kultūrtelpā. Mēs no Latvijā dzīvojošajiem krieviem esam tiesīgi prasīt lojalitāti valstij, kurā viņi dzīvo, bet nekādi neesam tiesīgi prasīt, lai viņi atsakās no savas dzimtās valodas. Analogi, kā no citzemēs dzīvojošajiem latviešiem top prasīta tik lojalitāte pret to zemi, kurā viņi dzīvo un strādā. Un lojalitātei nav nekāda sakara ar lojālā pilsoņa dzimto valodu.
Ja vēl kas ienāks prātā, gan vēl izpaudīšos, bet šo - ja ir ko iebilst, tad konstruktīvi, lūdzu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru