Rīgas kinostudija, 1966.gads, ilgums 1:22:40
Galvenajās lomās Gunārs Cilinskis, Pola Raksa
Kad 2024.gada 29.augustā veidoju ierakstu, kurā pieminēts Žanis Grīva, internetvietnē Filmas.lv sameklēju arī šo filmu. Tik tagad noskatījos. Protams, biju jau agrāk, jaunībgados, skatījusies, bet nolēmu atsvaidzināt atmiņu, lai varētu pilnvērtīgi izpausties viedoklī.
Toreiz, jaunības gados, īpaši neiespringu. Filma un filma. Ar šodienas acīm jau tas viss skatījās savādāk. Mīlestības stāsts ar stipru devu salkanības uz Spānijas pilsoņu kara, Otrā pasaules kara un lielas devas komunistiskā ideālisma fona. Ko var gribēt no sižeta pamatautora Žaņa Grīvas. Bija viņš komunists aktīvais.
Internetvietnē dotais filmas apraksts:
Pilsoņu karš Spānijā. Republikāņu armijai atkāpjoties pāri Pirenejiem, iepazīstas latvietis Žoržs un franču medmāsa Iveta, viņi iemīl viens otru, bet pazaudē kara virpuļos. Pēc vairākiem gadiem Žoržs izbēg no koncentrācijas nometnes un atrod Ivetu kādā Marseļas krodziņā hitleriešu okupētajā Francijā. Abi pievienojas partizāniem, taču izšķirošās kaujas laikā Ivetu nogalina.
Un te nu ups. Nu negāja varone bojā nekādā nozīmīgā kaujā. Viņa gāja bojā zināmas muļķības rezultātā uzradušajā apšaudīšanās situācijā.
Ne iesaku, ne neiesaku. Mana attieksme - pavisam neitrāla. Mīlas stāsts kā mīlas stāsts. Padomjgados pavadītais laiks iemācīja skatoties kaut kādas padomjlaikā radītās filmas filtrēt un zināmā mērā ignorēt ideoloģijas piešprici, kaut kā no tās nodalīties.
Ja nu kāds tomēr sagrib paskatīt, tad šis teikums ir links uz filmu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru