Regulāri piedalos trīs aptaujās inernetvitdē. Divās par katru aptauju uzkrājas saņemti pluspunkti, kurus pie noteikta punktu daudzuma var apmainīt pret reālu Dāvanu karti par notiktu summu tērēšanai izvēlētā veikalā, trešajā pēc aptaujas jāgriež virtuālais laimes rats lai iegūtu iespēju saņemt Dāvanu karti tērēšanai kāda tirdzniecības vietā.
Tad nu nesen izdevās caur to virtuālo laimes ratu vinnēt Dāvanu karti 5,- eiro apmērā. Pie noteikuma, ka man jāizvēlas konkrētu veikalu no divām piedāvātām iespējām. No tām iespējām izvēlējos veikalu tīklu 220.lv. Ko man ar visu Dāvanu kartes konkrēto kodu atsūtīja uz e-pastu. Virtuālā Dāvanu karte ar derīguma termiņu līdz šī gada novembrim.
Par cik printeris man nu jau ir, papīra vaina vien. Manām vajadzībām pēc printēšanas 1 paka ar papīra standartdaudzumu 500 loksnēs pietiks ilgam laikam. Tad nu, kāpēc nē? Dāvanu karte ir, ar to droši var nosegt to vajadzību pēc pakas papīra.
Ieinteresēta ielūkojos 220.lv internetvietnē. Ar domu - izlūkot, saprast kā tikt pie tās papīra pakas.
Lūkoju, skatījos. Atradu sadaļu, kurā bija uzskaitīts dažādu ražotāju piedāvātais papīrs ar dažādām cenām par iepakojumu. Atradu bez norādes, ka prece saņemama kaut kur veikalā. Piedāvājumu pēc manas saprašanas vajadzēja tikai caur internetu pasūtīt. Tad nu "pielīmēju" sev blakus Tomu, lai saprastu to bakstīšanos. Nu, vismaz pirmajai reizei pērkot kaut ko ar interneta starpniecību man drošāk ir, ka blakus ir kāds gudrāks interneta jautājumos. Pēcāk gan jau ieiesies.
Tad nu bakstījām tos pasūtīšanas variantus. Un, prieks, kur tu rodies! Man vajadzēja tikai vienu paku cenā nepilnu piecu eiro apmērā, bet. Jebkuram tur piedāvātajam pasūtīšanai iespējamajam zemākā pasūtījuma pieņemšanas summa ne mazāka par 10,- eiro (apmēram divas pakas) plus vēl naudiņa par pārsūtīšanu Omniva pakomātā. Protams, man nevajag divas pakas, vēl piemaksāt par pakomātu? Nu nevajag, un cauri.
Bakstījāmies, meklējāmies, ne pie kā nenonācām. Galarezultātā piezvanīju uz lapā uzrādīto kontakttālruni. Puisis laipns, palīdzēja meklēt neatrodamo savā galā. Un diemžēl palikām ne pie kā. Jo 220.lv tomēr esot vietne, kurā top piedāvātas vietas tirgotājiem. Un tie tad nosakot savus minimālos limitus pasūtījuma apmēram, naudas summai. Tā viņiem esot ērtāk. Nu, pankūka, viņiem ērtāk, bet man tāpēc nav spiestā kārtā jāpērk vairāk par reāli nepieciešamo un vēl jāpiemaksā par piegādi summā, kura ir aptuveni puse no papīra pakas vērtības. Ar pusi savstarpēji atvainojāmies par nenotikušo darbību un nolikām klausules. Tik pēc tam iedomājos, ka varēju pajautāt, vai ir iespējams ierasties pie viņiem reālā veikalā un to papīra paku nopirkt par to Dāvanu karti. Bija jau pēc visām tām bakstīšanās procedūrām iestājies "nu, jau vienalga, lai tā karte piekrājas, gam izdomāsies, kur un kā pielietot; laiks vēl ir."
Tad nu, bija jābrauc uz centru mana mobilā telefona līnijas apkalpotāja sīkkantori rēķinu apmaksāt, pēc aizgājām līdz Jāņa Rozes grāmatnīcai un to paku nopirkām. Vienu. Un sanāca pat lētāk, nekā būtu to dāvanu karti tērējuši.
Gan izdomāsies pielietojums tai Dāvanu kartei. Derīguma termiņš vēl pietiekami ilgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru