Martas iela

 Vēl viena īsa Rīgas ieliņa. Starp Krišjāņa Barona ielu un Tērbatas ielu.

Nu jā, demotivatori... Kā nu es bez pasmaida....

Atkal stūris. Atkal drusku. Atkal Vecmīlgrāvis

 Kārtējais Vecmīlgrāvja nostūris. Pamazām topts apgūts mikrorajons. Tiesa, atlikušas vēl vietas, kurās nav ielīsts, bet tās pamazām mazumā iet. (Bet pārējā Rīgas daļā gan vēl daudz neapgūtu nostūru. Plānos ir, bet pamazītēm).

Tā nedaudz atskatoties uz pagājušo ziemu un rudens periodu pirms tam

Tiešām, tāds nedaudz atskats. Savā ziņā it kā turpinājums tam, ko par pavasara - vasaras periodu rakstīju nu jau pērnā gada augusta pēdējā dienā. Toreiz, rakstot atskatu, bija sajūtas "Palīgā! Glābiet no aktivitāšu pārbagātības!". Šoreiz laikam citādas sajūtas. "Enerģiskā aktivitāte! Uū, kur paslēpusies?". 

Nē, nav bijis tā, ka neko nebūtu sadarījusi. Darīts ir daudz kas, iets ir daudzviet kur. Tie, kuri mani lasa puslīdz regulāri, gan jau ka pamanījuši. Bet - kaut kā viss noticies caur ņerkstēšanu no cikla "Vai tiešām? Man? Tas jādara? Varbūt pasēdēšu mājās un nekur neiešu?" ar šim pretnostatīto "Pankūka bez ievārījuma! Kāpēc noslinkoju un nedarīju/neaizgāju?".

Bet tā nopietnāk uz to visu atskatoties un pēdējo divu gadu lietām. vietām, notikumiem īpašāk - nu nekas nav tik melns, cik mēģinu te mālēt. Visādi bijis, visādi gājis. Lai nu kas un kā noticis, bet garlaicība nav bijusi laikam ka nevienā mirklī.

Vismaz ir izanalizēts, "no kurienes kājas aug" abām galējībām un saprasts rīcības plāns līdzsvarošanai. Kā sanāks, laiks rādīs.

Reizēm mani panāk doma par to, ka būtu interesanti, ja kāds sasparotos uzrakstīt tādu kā pētījumu par Latvijas blogiem. Savulaik Uldis Rozenfelds savā blogā Baltais runcis veidoja iknedēļas blogāres apskatus veidojot sarakstiņus ar jaunumiem blogos. Bet - tie bija dalīšanās ar jaunumiem nevis analītiski apskati. Pati īsti neņemos to darīt, kaut arī reizēm savos ierakstos padalos ar kādā blogā izlasīto. (Un protams, nekādi nepretendēju uz sava bloga analīzi, es vāvuļoju. Un tikai.). Ja nu kāds sasparotos tā nopietni apskatīt blogus, to plusus un mīnusus... Protams, un tikai manuprāt, būtu pie viena korekti ņemt talkā Uldi Rozenfeldu, jo viņš tomēr periodiski "ganījis" blogotājus un viņam ir padziļinātākas zināšanas par šo lauciņu.

Pašas bloga sakarībā tāds kautrs novērojums. Pēdējos gadus jau par normu kļuvis tas, ka mani mēnesī kopumā skata, lasa plus mīnus 2000 cilvēku (var jau būt, ka kāds/kādi mēneša laikā skatās vairākas reizes, bet tie divi tūkstoši plus mīnus ir sakarīgs apmeklējumu cipariņš). Ja nu skatījumu mēneša rādītājs aizlec pāri trim tūkstošiem - ieslēdzas "WTF?" un doma par to, ka mani kaut kur indeksē. Jo nu nav mani teksti tik ļoti dziļdomīgi un analītiski, lai "tauta rindā stāvētu" gaidot kārtējo manu domu izvirdumu.

Labi, tas laikam pagaidām viss pavasara sagaidās. Paldies, ja tikāt līdz teksta beigām.

Visādi krikumi apdomāšanai

Un šoreiz, pa ilgiem laikiem atkal pa punktiem rakstīšu. Iespējams, ka kādās tēmās kaut kur zināmā mērā atkārtošos; ja nu tā sanāks - nesodiet bargi un droši sakiet.

1. Relatīvi nesen, februāra beigu datumos, feisbukā dalījos ar lsm.lv vietnē publicētu rakstu, kurā pausts pētnieču viedoklis par to, kāpēc pērnruden netapa savākts nepieciešamais parakstu skaits tam, lai atlaistu Saeimu, kā arī lai varētu apturēt Partnerattiecību likuma spēkā stāšanos. Te nu man pat bez visiem pētījumiem redzams saprātības kodols. Vispirms, kāpēc Saeimas atlaišana neliekas saprātīga. manuprāt, šāds risinājums nebūs jēdzīgs tik ilgi, kamēr netaps pieņemts likums par to, ka Saeimas atlaišanas gadījumā darbībai sekojošajās ārkārtas vēlēšanās nedrīkstēs kandidēt neviens no atlaistās Saeimas deputātiem, kandidēt drīkstēs pavisam jauni personāži. Jo savādāk sanāk dikts paradokss un kaut vai elementārā Darba likuma (vai kā nu šo dokumentu tagad nosaukuši) klajš pārkāpums un neievērošana. Ja darbiniekus (šajā gadījumā deputātus) darba devējs (šajā gadījumā balsstiesīgie valsts iedzīvotāji) atlaiž no darba kā darbam nepiemērotus, neatbilstošus un visādi citādi nederīgus, tad kāda kaktusa pēc viņus pēc mirkļa paņemt atpakaļ darbā? Brīvprātīgi atlaida un brīvprātīgi paņēma atpakaļ? Tad kāda jēga bija tai atlaišanai? Tikai valsts un nodokļu maksātāju nelietderīga naudas tērēšana procesu organizēšanai. Regulārās, plānveida vēlēšanas jau ir pavisam kas cits. Par Partnerattiecību likumu runājot. Dzirdēju ļoti daudz "šūmēšanos" par to, ka LGBT, nepatiku pret šo cilvēku kategoriju, vispār, no cikla par to, ka likums tik uz šo kategoriju attiecināms. Protams, daļēji tā tas ir, jo vismaz beidzot iespēja kā juridiski sakārtot kopdzīves dažādās nianses LGBT personām. Bet te ir viena būtiska nianse. (Un ja nu kas, papētīju pašu likumu). Likumā neatradu konkrētas norādes, uz kuru cilvēku grupu attiecas jēdziens "partnerattiecības". No likuma vadoties šajā jēdzienā var saprast gan LGBT, gan Anniņas un Pēcīšus, kuri dzīvo kopā juridiski nenoformējuši savas attiecības. Un, būsim godīgi, LGBT uz visa kopējā fona vienalga ir mazākumā. tad ko, fanātiķi, kuriem par katru varīti gribas ar "savu dziemugrāmatu" pa svešām guļamistabām dzīvoties un pārtaisīt visus "pēc sava ģīmja un līdzības" , savu kompleksu izraisīto nepatiku pret LGBT izgāzīs arī pār Anniņām un Pēcīšiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ neveido juridisku ģimeni un vienkārši dzīvo kopā? Tas izklausās pēc "Prātiņ, nāc mājās!". Un vispār, kāda kuram daļa ko kurš pāris dara savā guļamistabā un cik reizes. Nosodāma ir līšana svešās guļamistabās un savu noteikumu diktēšana, pie kam visnotaļ agresīvā formā.

Atkal. Kārtējais. Linku. Vākums. Nespēju. Rimties.

1.  Par Eduardu Smiļģi. Laiku griežos.
2. Tālivalža Kronberga autorraidījums. Cik nu ieklausījos, likās interesanti...
3. Par sportu un politiku. "Roka roku mazgā, abas melnas".
4. Neviennozīmīgi vērtētā filma Gūtmaņa alternatīva.
5. Interesanti, kā tas iespējams?
6. Grāmata par Raini.
7. Polijas-Lietuvas valsts un tās "pēdas" Latvijas vēsturē.
8. Interesanta pilsētiņa Spānijā.
9. Viedoklis, kurā laikam ka vērts ielasīties. Kaut kā likās, ka manas pārdomas nav sevišķi tālu no šī viedokļa...
10. Par gaisa kvalitāti, cilvēka ķermeni, laika prognozēm.... Ir, par ko padomāt.
11. Mani uzrunāja šis citāts. No Solžeņicina kāda darba. Teksts - krieviski. Par cik citējamā teksta autors - krievu disidents, laikam tas ir viens no iemesliem, kādēļ labāk lasīt oriģinālvalodā teksta precīzākai uztverei....
12. Uzņēmīgi cilvēki. Privātskolas īpašnieki.
13. Kaut kā neplānoju (vadoties no man pieejamiem līdzekļiem) tuvākā laikā abonēt jel kādu, ne papīrisku, ne elektronisku, izdevumu, lai izlasītu kādus rakstus līdz galam, bet ar šajā vietnē izlasīto pieteikumu grāmatai par prūšiem pietika, lai saprastu - šī grāmata jāatķeksē vēlākai izlasīšanai.
14. Meteorologa viedoklis. Interesants domu gājiens.
15. Saruna par mūžīgo tēmu - par mūžīgo dzinēju.
16. Bija vai nebija Popē sieviešu klosteris?
17. Viedoklis par ideoloģiju...
18. Zinātnieki ceļ trauksmi.  Par polārlāčiem.
19. Tievēšanas mīti.

Filma: Kāpa, otrā daļa (Dune, part two), 2024

Šīs, jaunās Kāpas versijas pirmo daļu noskatījos jau 2022.gada jūlijā, krieviskā tulkojumā (tiesa, noskatījos arī iepriekšējo versiju, lai saprastu, kāpēc daļa manu draugu rauc degunus un šķauda par jaunāko ekranizāciju). Dotajā linkā paustie jautājumi, skatoties ekranizācijas otro daļu, vairs nelikās aktuāli, vienkārši sekoju līdzi notikumiem.

Precizēšanai, skatījos kinoteātrī angļu ierunājumā ar subtitriem. Pateicoties dēlam, kurš šo kinogājienu motivēja kā jau drusku pagājušās vārdiņdienas dāvanu.

Pirms iešanas bija tāds zemapziņas klikšķis, ka laikam būs atkal jāmeklē internetā pēc tam tulkotais variants. Runātā teksta sapratnei. Bet - sev par patīkamu izbrīnu konstatēju, ka nevajadzēs. Tiku galā ar saprašanu. (Kluss urrā! manas angļu valodas sapratnes augšupejai).

Nespoilerēšu, jo gan jau ka vēl ne visi ir redzējuši. Neizplūdīšu par filmas notikumiem, tik pateikšu, ka filma, manā izpratnē, beidzās ar tādu kā daudzpunkta pieteikumu un it kā neizteiktu "Būs vēl viena daļa". Dēls pēc filmas šo manu kluso versiju apstiprināja. Nu ko, jāgaida turpinājums kā darba loģiskais nobeigums.

Pati filma kopumā? Šoreiz ļoti "ievilka", dinamiska darbība. Pie viena - es Polam noticēju, pat ļoti noticēju. Bija pat ļoti pārliecinošs. Iepriekšējās versijas Pols - nu bija un bija; šis... Šis pa īstam te, tagad un ar savu redzējumu un darbībām. 

Vismaz es - jo tālāk filmā, jo spraigākas sajūtas un mirklīgas ķeršanās pie krēsla maliņas. Katrā gadījumā - ļāvos filmai, notikumu ritumam. Ziniet, noskatieties. Cik nu manā skatījumā - īsteni sprādziens. Un milzummilzīgs paldies dēlam par iespēju redzēt kinoteātrī.

Ceru sastapt arī vēl kādus viedokļus; neceru, ka piekritīsiet manis teiktajam, bet viedokļi ir viedokļi.