pirmdiena, 2018. gada 30. jūlijs

Mazliet par politiku

Te nu ar mani varbūt kāds noteikti gribēs pastrīdēties vai arī dziļdomīgi noklusēs no cikla - nav vērts.
Pie mums lamā Vejoni, ASV - Trampu. Un te nu ir viens milzonīgs BET.
Gan viena, gan otra tēlu veido komanda, kas stāv aiz viniem, sacer runas, izskaidro dokumentus, kas jāapstiprina ar prezidenta parakstu, plāno viņu vizītes un daudz ko citu. Tas, ka viņi kā personības ne ar ko neizceļas, vēl nenozīmē, ka viņu komandai nav jāstrādā. Šajā gadījumā jāstrādā ar daudz lielāku jaudu, lai šos kungus padarītu publiski pieņemamākus. Komanda ir savākta neveiksmīgi.
Un ne jau no zila gaisa viņi abi uzradās prezidenta krēslā, bet tapa ievēlēti visnotaļ demokrātiskas vēlēšanās. Vai tad nu vēlētāji nezināja, ko vēlē? Štatos pašiem vēlētājiem jādomā ar galvu - par ko tad viņi balso, pie mums Saeimai jādomā ar to pašu vietu. Nu ir taču neprāts ievēlēt amatā cilvēku, kurš īsti nesaprot visu to virtuvi.
Man nav iebildumu pret Vējoni un Trampu ka pret cilvēkiem, es viņus esmu redzējusi tikai televīzijā un dažādos rakursos internetā. Man ir iebildumi pret vēlētājiem, kuri reizēm domā ar to vietu, uz kuras sēž vai arī nedomā vispār. Ka tik būtu ievēlēts. Jā,  mums ir atšķirīgas prezidenta ievēlēšanas sistēmas, bet tas jau nemazina prezidentu vēlējušo personu līdzatbildību notiekošajos procesos.
Vai tiešām ir grūti kārtīgāk padomāt, kuru kandidātu virzīt šim amatam un pēc tam nodrošināt viņu ar pienācīgu komandu? Pretējā gadījumā es neredzu jēgu visai tai ņezgai ap šīm divām personām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru