Beidzot manī ir iestājies tāds dīvains miers. Pa dienu parosos mājas solī, kur aizklīstu uz centru ko padarīt. Vakaros gaidu dēlu mājās. Tagad viņš mierīgi pārrodas ap astoņiem, pusdeviņiem. Kā izdodas atnākt un ja nav aizķeršanās darbā.
Pirmajā laikā pēc vedeklas aiziešanas bija katastrofa. Ilga nākšana mājās ar alko un asarām piedevām, mans uztraukums un gaidīšana līdz tumsai. Tas kaut kā sakrita ar manu pēdējo pusotru nedēļu darbā. Un, godīgi sakot, bija viens no iemesliem, kādēļ darbā pateicu par savu aiziešanu. Ne tikai neierastums strādāt no zvana līdz zvanam un tas, par ko izteicos jau agrāk. Liekas, šobrīd dēlam mājās vakaros esmu daudz vajadzīgāka. Un tas ir svarīgāk.
Ar laiku jāiegādājas jauns laptops. Šim pēc klaviatūras tīrīšanas daži taustiņi sākuši uzvesties visai dīvaini un neprognozējami. Nav garantijas, ka neiziet no ierindas galīgi un negrozāmi. Varbūt kādam ir lieks par saprātīgu naudiņu? Varēšu apmaksāt nākošmēnes. Šim mēnesim jau viss sabudžetots un tiek gaidīta dēla alga, lai sabudžetētu atlikušo mēnesi un Jāņu dienu.
Drusku tāds alīgs noskaņojums, bet pieturos pie bezalkoholiskajiem. No iedomas par kādu alkoholisko rodas kaut kāda iekšēja pretestība, kas brēc "alu nē!". Bet tas laikam vairāk no kaut kādas garlaicības vakaros. Jo visu darāmo sadaru rīta cēlienā un reizēm vēl pagūstu diendusu pagulēt, ko agrāk nebiju darījusi.
Tas ir tā dīvaini nedaudz, ka viss darāmais notiekās bez steigas un piepūles. Laikam ir iestājies kaut kāds iekšējs līdzsvars. Vienīgais - zinu, ka ap šo laiku nevaru pagulēt iet, jo tad uz nakti būs sviests un nevarēšu ilgi aizmigt par spīti miega zālēm. Tādās reizēs jāieņem kāda papildus tablete, bet tad rīts ir nedaudz izčakarēts un jūtos miegaināka, nekā vajadzētu. It sevišķi tajos rītos, kad kas darāms centrā.
Paldies tiem, kas mani lasa. Liekas, ka arī drukas kļūdas gājušas mazimā, jo anonīmā brigāde vairs uz tām nenorāda un neskaita.
Pastāsti man, ko dara cilvēks "savās darīšanās" nekur nestrādājot? Man strādājot nav tik daudz darīšanu, lai ar tām aizpildītu pāris stundas nedēļā un vakaros var mierīgi atpūsties..
AtbildētDzēstIzklāstīt tev visas tās nepieciešamās darāmlietas, kas iekrājušās darīšanai ārpus mājas un ir brīvprātīgi obligāti izdarāmas? Un arī mājas solim ir laiks vajadzīgs. Ne jau visu vienmēr var pāris sekundēs sadarīt. Un nesaku, ka kur dodos un ko kārtoju tikai pāris stundas nedēļā. Un ja cenšos māju neaizlaist miskastē, tad arī palēnītēm atrodas brīvs laiks vakaros. Es mostos diezgan paagri, lai šo tomājās padarītu no rīta, šo to pēcpusdienā. Normāls, saplānots darāmais atvieglo dzīvi un nerada liekus stresus, kā arī rada brīvākus vakarus. Pensionēta mājsaimniece, kas reizēm šur tur šo to piestrādā pilnīgi oficiāli.
AtbildētDzēstlaiku nevajag izniekot. Tev tur kaut kāda pļurināšanās apkārt. kaut kādiem mistiskiem uzdevumiem dienas jāvelta.
AtbildētDzēstEs arī neizniekoju laiku, bet daru visu plānveidīgi. Tā, lai darāmais taptu izdarīts un arīatpūtai laiks paliktu. Tev tiešām nu ļoti vajag zināt pa punktiem manu dienas kārtību un veicamos uzdevumus?
AtbildētDzēstVispār būtu interesanti, jā!
AtbildētDzēstKatrai dienai individuāli vai pusgadam uz priekšu? =) Būs baigi garlaicīgi un vai tu tiešām domā, ka aizpildīšu še ētera laiku ar savu dienas plānotāju? Ja gribi zināt, ko es kurā mirklī daru, vari zvanīt individuāli un apjautāties. Telefons manā profilā uzrādīts. Un, ja kas, šodien no 11iem līdz 12iem paklausies Radio 4 krievu valodā. Vienā posmā tur runāšu arī es. =)
AtbildētDzēstVienas dienas vidējo kopsavilkumu
AtbildētDzēstNu labi. tikšanās ar banķieri sava konta lietās, neatliekama vizīte pie ārsta (galu galā man ir grupa veselības dēļ), tikšanās ar cilvēku no sabiedriskās organizācijas, kurā darbojos, neliela šopulācija pārtikas bodē, mājas piekārtošana, stāvēšana pie plīts, "izrēķināšanās" ar tīro un netīto veļu.... vēl paskaitīt darāmos?
AtbildētDzēstKatram cilvēkam darāmas savas lietas, bet tāpēc jau nepamet darbu. Nezinu gan sīkumus, bet, ja dēls ir pieaudzis kāpēc viņam vajag "mammas pupu"? Memmesdēliņš? daudziem ir problēmas ar veselību, bet tomēr cenšas strādāt. Ja reiz nevar strādāt, tad kā var veltīt laiku tikšanās ar cilvēku no sabiedr. organizācijas un skraidīt apkārt? Man te kaukas nelīmējas kopā. Var jau būt, ka nezinu vai pārprotu, atvainojos ja tā
DzēstTu tiešām daudz ko nezini, ne jau visu rakstu savā blogā. Ierakstos tikai vispārīgi. Par dēlu runājot - gadās visiem, kad pieaugušā vecumā tomēr uzrodas vajadzība pēc vecāku atbalsta un līdzdalības problēmās. Tikai nesāc apgalvot, ka tev jau tavos gados nav bijuši gadījumi, kad bez vecāku līdzdalības situācijā nu nekādi neiztikt.
AtbildētDzēstIzklausās pēc sliņķa dienasgrāmatas. Tas viss, ko tu aprakstīji ir izdarāms pāris stundās.. bet protams, gulēt uz dīvāna bakstot datoru un dzert ir labāka nodarbe nekā strādāt
AtbildētDzēstPievienojos. Vaimanāt ir labāk kā reāli kaut ko darīt, kaut vai mēģināt. Pat ja mēģina un nesanāk, tad nepadoties, bet mēģināt atkal. Bet nē, redz mājai putekļi jāslauka, ar dēlu jāveido sarunas dzērumā....
DzēstSaprotams, ka spriedums veidojies vienīgi no tā, ko vispārīgā veidā ierakstu šeit iztiekot bez smalkām niansēm un sīka problēmas izklāsta. Tikai nezinu, vai kungi ir pamanījuši, ka es sen vairs nečīkstu un nesūdzos par dzīvi.
AtbildētDzēstAtticībā uz dzēruma runām - vai kungi ir pamanījuši, ka izteicos, ka principā sēžu uz bezalko? Alko vienas skārdenes apmērā ielietoju labi ja pāris reizes mēnesī un arī tad pirms gulētiešanas un pēc visām sarunām.
Varbūt rūpīgāk pasekot uzrakstītajam vārdam, nevis pārskriet pāri īsti neiedziļinoties teiktajā?
Un vai jūs esat tik droši, ka rudens pusē neatgriezīšos darba frontē? Vnk ir paņemta pauze sakārtot lietas un vietas, Lai pēc tam nav jāatprasās no darba kaut kā kārtošanai un kādai vēl tur birokrātiskai papīru būšanai. Vai tiešām man katrs savs solis jāapraksta detalizēti smalki?