Man tomēr patīk šādas pasēdēšanas, kas bija svētdien pēcpusdienā, kad te, mazajā istabiņā salasījās daudz tautas un par daudz ko runāja un raidījums kompī pildīja fona funkcijas. Arī vakar vakarā un šorīt no rīta.
Bija sarunas, jautrība, jaunumu pastāstīšana.
Tas viss radīja mājīguma un ģimeniska siltuma sajūtu, kad divas paaudzes sēž kopā un nevienam nav garlaicīgi. Gribētos jau, lai tādi vakari biežāk atkārtojas. Ceru, pamazām izdosies.
Gribētos jau, lai te pulcējas ne tikai dēla draugi, bet arī manējie tuvākie draugi un mazdrusciņ radu un nevienam nebūtu garlaicīgi.
Tāds sen aizmirsta lieta kā vakarēšana mūslaikos. Visi kaut kur steidzas, tik dažādos laikos pārrodas mājās un ir tik īgni noguruši.... Bet tāda pasēdēšana ļauj uzzināt daudz ko jaunu, iegūt jaunus iespaidus un vispār laikam jau ir paaudžu vienojošais elements.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru