Jau augusta pēdējā diena. Bet sajūta, ka septembra pēdējā diena. Vakari, naktis un rīti ir vēsi, vienīgi dienas kaut cik iesilst. Un man salst visu laiku. Apskaužu tos, kas dienas vidū vēl spēj vasarīgi ģērbties, jo ir pietiekami silts. Varbūt manai salšanai pie vainas ir tas iekaisums kas manī kaut kur ir paslēpies. To jau uzrādīs analīzes.
Vasara tomēr bijusi jaukāka, nekā iepriekšējā. Daudz vairāk patīkamu mirkļu. Daudz vairāk kas redzēts un piedzīvots. To visu var atrast še ievietotajās fotogrāfijās. Arī šis tas padarīts. Ne viss, kas bija ieplānots, bet tomēr.
Vienīgi kretinē tas, ka tajās reizēs, kad Rīgā parādās puikas tēvs, man jāpārvācas uz iepriekšējo dzīves vietu nepilnu piecu minūšu attālumā no šejienes. Diemžēl mēs viens otru panesam ļoti mazās devās un arī tad tikai oficiālajos pasākumos.
Pagājušā vasara pagāja kā miglā, jo tolaik tiešām daudz aizrāvos ar skārdenēm. Nu tas periods ir garām, par bezalko alu dzeru reti.
Maijā mani sameklēja cilvēks no pagātnes. Tagad samērā bieži tiekamies. Tomēr netieku skaidrībā pati ar sevi - vai es gribu šīs tikšanās reizes vai nee. Daudz kas mūsu attiecībās iet inercē no pagātnes, kaut arī dzīve ir pagājusi uz priekšu un daudz kas ir pamanījies pasaules uztverē un skatījumā. Jūtos viņam pateicīga par to laiku, ko pavadījām kopā kā pāris, bet tagad atjaunot pāra būšanu negribam abi. Tomēr draudzīgas attiecības ir saglabājušās un nav savstarpējas nepatikas satiekoties.
Vispār īsti negribas analizēt šīs attiecības kamēr pašai nav īsti skaidrs šo attiecību statuss. Un pie viena jūtos tuvāka tiem, kas man ir palīdzējuši un vilkuši visus tos gadus, kamēr mēs ar šo cilvēku netikāmies.
Es mīlu nu jau pagājušo vasaru. Tā bija skaista.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru