Dzīve jau nesastāv no vienas lielas laimes un lielas nelaimes. Ir daudz sīku laimīgu sajūtu, pat nelaimē var atrast kādas sīkas laimītes - piemēram, labi ka nav noticis kas trakāka, esi laimīgs, ka nav tik ļauni, cik varēja būt.
Pat vēža un AIDS slimnieki savā nelaimē var priecāties, ka viņiem ir dots konkrēts laika nogrieznis, kurā sakārtot lietas, ieskaitot izlīgumu ar tuviniekiem, ja tas nepieciešams. Viņiem ir dota tā iespēja, kas nav citiem - viņi zina, cik apmēram viņiem atlicis dzīvot un tas dod iespēju koncentrēties uz svarīgām lietām, sīkus mirkļa aizvainojumus vai sīkas negācijas īsti neņemot vērā un ātri tās izrisināt nenovēršoties no galvenā.
Man pašai ir neliela paranoja un mani te mājinieki un draugi mierina un aplēkā cik vien var.
Iemesls? Ar savu sīko apaukstēšanos aizgāju pie ārsta pēc padoma kā ar to cīkstēties un kopā izlēmām uztaisīt analīzes, tāpēc ka sen nav taisītas. Ķeksītim, tā teikt, bez nopietnas domas, ka tur varētu kas slikts atrasties. Realitāte pārsteidza mūs abas - asins aina bija normā, bet urīna analīzes uzrādīja iekaisumu sistēmā un nepavisam nebija labas. Rezultātā norīkojums pie urologa un nieru sonogrāfijas.
Un no tās sonogrāfijas esmu nobijusies vairāk kā no mēra. Visādas dumas domas pa galvu maisās. Bet tas no neziņas, ko tā sonogrāfija uzrādīs. Var jau būt, ka bailēm lielas acis un vaina ir neliela, ar kuru medicīna ātri tiks galā.
Tai pat laikā priecājos, ka no rītiem pamostos izgulējusies, miegs ir bijis pilnvērtīgs, ja diena paiet bez strīdiem un kašķiem - arī jauki. Un es pat nedusmojos, ka man pat bezalkoholiskos aliņus griež nost - raudzēts produkts ir un paliek raudzēts produkts un kamēr nav atklāts iemesls iekaisumam, labāk izvairīties no visa veida raudzētiem produktiem. Pat nedusmojos, ja man pasaka striktu nee.
Vienīgi - ja tā spēka būtu drusku vairāk, varētu mājās kalnus apgāzt. Bet kaut ko jau mājās pa kādam sīkumam izdaru un tad pašai prieks, ka esmu varējusi un ir sanācis. Trauku mazgāšanu un ēst gatavošanu gan esmu uz mājiniekiem atstājusi. Nu nepietiek man tam enerģijas. Ceru, šis stāvoklis pāries un atkal varēšu rosīties pilnvērtīgi. Varbūt pat jau šodien izdarīšu ko vairāk, nekā parasti mājās daru pēdējā laikā. Redzēs, diena ir tikai iesākusies.
o jā, krievu/padomju basņa par rūgstošajiem alko (ko nu niekojies ar 'produkti'). pirmkārt, tas vispār ir ar baltiem diegiem šūts medicīniski/bioloģiski, un, labākajā gadījumā, varētu attiekties uz kaut kādas brāgas dzeršanu.
AtbildētDzēstko var nodarīt rūpniecisks alus, kas sen ir izrūdzis, kurā pilnīgi nekas vairs nenotiek un pat nesāk notikt, arī ja patur ārā.
kā Tev un dakterei šķiet - ko gan šis inertais šķidrums ar ogļskābo gāzi var nodarīt organismam????
nezuinu, bet laikam tomēr izvarītiea un nelietot. Un daktere nemaz nezina par tiem bezalko, tā manis pašas doma. redzēs, ko sonogrāfija teiks, tad varēs kaut kādus secinājumus izdarīt. Kaut gan kunģa problēmu dēļ man sen jau ir ieteikts atteikties no visiem rūgstošajiwem, ieskaitos šampusiku un lietot labi ja brendiju, konjaku, šņabi mazās devās. Tik - vai es klausu ārstus?
AtbildētDzēstkā mani kaitina nezinātniski spriedelējumi. (tostarp mūsu un arī diemžēl attīstīto valstu ārstu) ogļskābā gāze un raugi laikam no kunģa/pūšļa satek asinsvados un kur vēl ne un sākt rūgt, burbuļot un dauzīties? tak pat ar šauru prātiņu vajadzētu saprast, ka fizioloģiski tā nenotiek
Dzēstes jau teicu, ka neņemos spriest. man arī aknas sabā laikā tapa traumētas no vīrusu hepatīta. Un uz sevis esmu pārbaudījusi, ja pirms zoba raušanas pat iepriekšējā dienā nav vēlams dzert ne vīnu ne alu, jo tad vajadzīga dubulta narkoze (viena neiedarbojas).
Dzēst