Tikai drusku par šo to notiekošo. Un atkal nebūšu ērta.
1. It kā jau zagt ir slikti. Par zagļiem nosauktos ķer, tiesā un soda. Bet tomēr ne visus. Principā jau zog visi. Arī tie, kuri kaut pildspalvas uzgali no darba mājās aiznes. Kaut ko prihvatizēt darba vietā un aiznest to mājās - tā pati zādzība jau vien ir. Tik sīkos apmēros. Darbavieta kā jebkura persona (šajā gadījumā juridiska) viskautko iegādājas šīs pašas iestādes funkcionēšanai nevis darbinieku mājas vajadzībām.
2. Zinu, ka karš nu nekādi nav nekas labs, bet karš pēc būtības cauri laikiem ir cilvēces ikdienas sastāvdaļa. Par kara esamību sāk uztraukties tik tad, kad tas mājas slieksnim virtuāli pietuvojies. Tas, ka Āfrikā daudzās vietās ik pa brīdim karo, Sīrijā arī militārs konflikts nav beidzies - nu, ir tur tā, šeit nav intereses par to iespringt. Krievijas - Ukrainas karš notiek virtuāli durvjpriekšā, tad nu sarosījāmies.
3. Tie, kuri plēšot kreklus uz krūtīm bļauj "Man vajag!" bez jelkāda kaut darbībās pamatota kāpēc vajag, nu tie ir visubadzīgākie ubagi. Tie, kuri stundām uz ielas stūra stāv ar izstieptu roku - tie līdz, nevis pieprasa. Viņi tur stundām stāv, lai salūgtu kaut piena glāzei. Tāds "Man vajag!" grib visu uzreiz un ne par ko.
4. Joprojām nepatīk izteikti tie jebkuras internetplatformas komentētāji, kuri spēj "mētāt" frāzes ar negatīvu saturu, bet apklust līdz ko palūdz kaut nelielu pamatojumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru