Gan jau ka atkal kādam būs viedoklis, ka raksts tukšgaitā un par neko. Tomēr rakstīšu un mēģināšu izteikt Domu. Un zinu, ka atkal būšu neērta.
1. Vai pamanījāt, cik ātri kovids un karš Ukrainā kļuvuši par ikdienu? Pirmā mirkļa "šūmēšanās" par abiem jautājumiem noplakusi, ir tikai faktus konstatējoša informācija publiskajā telpā.
2. Propaganda - tā tomēr ir visā - gan par Krieviju, gan pret to. Visā, kas ir par un ap esošā kara situāciju. Nu, būsim godīgi - tas, ka ir aizliegta pieeja Krievijas medijiem, vēl nebūt nenozīmē, ka visa cita informācija jel kādā daudzuma pakāpē nesaturētu kaut ko propagandai līdzīgu. Lasām un vērtējam paši.
3. Patīk, ka latgaļi pamazām, bet pārliecināti kopj savu latgalību. Bez agresīvas krekla plēšanas uz krūtīm un kliedzieniem "Cieniet mūs!". Un tik pat pārliecināti spēs nostiprināt savu pozitīvo un neatņemamo vietu Latvijā. Un galu galā - Latgalei tā vieta pienākas. Galu galā kaut teritoriāli - Latgale ir apmēram ceturtā daļa no Latvijas teritorijas. Un nesakiet man, ka Latgale nodzērusies un vispār nekāda. Muļķības. Tai pašā augstprātīgajā Rīgā var sastapt daaaaaudz vairāk pa ielām klīstošus nodzērušos fruktus, Latgales pilsētās, kā jebkurā citās valsts mazpilsētās, ir daaaaudz sakoptāka pilsētvide nekā Rīgā, kuras pārēdušies iedzīvotāji cer, ka sētnieki barā klīdīs viņiem pa ielām pakaļ lai savāktu tos sū****, kurus rīdzinieki nevīžo izmest tiem paredzētajās vietās, ziemas ielas būs tīras un bez sniega kaudzēm ielu malās. Nesakopta pilsētvide Rīgā šajā gadījumā vispirms ir akmens pašu rīdzinieku lauciņā. Un Rīgas nievīgums vispār pret visu, kas ir ārpus Rīgas - nu, tas var beigties ar to, ka visa pārējā valsts daļa nospriedīs "Pietiek!" un pārstās barot Rīgu. Pati tiešām nu nekādi netiks galā.
Laikam pietiks šobrīd. Tiešām ceru, ka kādreiz arī paveidosies saruna pamatdomas tēmā....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru