Nedaudz izplūdīšu par to, par ko laikam tā īsti neviens vēl nav izteicies. Vismaz neatceros ko par zemāk teikto lasījusi. Gribu izteikties par novērotām uzvedības "īpatnībām" sabiedriskās vietās. Šoreiz nerunāšu par visādas drazas mētāšanu drazām neparedzētās vietās - par šo tomēr pati esmu izteikusies nedaudz, arī lasīts publiskā telpā tomēr ir. Šoreiz par ko citu.
Nespēju saprast (un pat laikam īsti negribu) cilvēku vienaldzību, nevēlēšanos iejaukties situācijā, kad tai pašā sabiedriskajā transportā kāds/kāda uzvedas neglīti. Un man ir vienalga - neglīti uzvedas krietni iereibis pilsonis, vai vecs tantuks, kurš brēc, ka viņai nedod vietu apsēsties gandrīz tukšā transportā ar nu ļoti daudz brīvām sēdvietām. Parasti ar šiem īpatņiem stīvējas tas, kurš "pakļuvis zem sitiena" šai neadekvātai personai. Pārējie skatās pa logu, lasa grāmatas vai guļ - tik ilgi, kamēr tas burkšķis nesāk skart pašus.
Principā jau ne tikai iereibuši pilsoņi vai vecas, prātu mājās aizmirsušas tantukas sabiedriskajā transportā mēdz uzvesties nejauki. Ir arī mammītes, kuras savu atvasi apsēdina gandrīz vai vienīgajā brīvajā sēdvietā un pēc tam pašas bļauj pa visu transportu paģērot, lai viņām dod vietu apsēsties tā vietā, lai apsēstos pati un paņemtu savu atvasi klēpī.
Un vēl, un vēl, un vēl kādi tipiski neadekvāti pa transportu "ganās".
Un ir sabiedrība transportā, kurai par to ir dziļi vienalga. Lai ārdās, lai neuzvedas pieklājīgi, lai rausta kādu, ka tik ne pašu. Tā vietā, lai kolektīvi to nejauceni pie vietas noliktu, pat palūdzot transportu apstādināt, nemiernieku izsēdināt vai policiju izsaukt. Labi, poliči tam nemierniekam pakratīs pirkstu varbūt un varbūt pie pirmās reizes ātri vaļā palaidīs - bet ja kekss regulāri "uzrausies" un viņa dēļ poličus raustīs - arī tie šo ātri "atsēdinās", jo būs apnicis, ka viņa dēļ tiks raustīti.
Tāpat tie, kuri jebkurā citā publiskā telpā uzvedas nekādi un aizskaroši. Nu, velns parāvis, cik ilgi apkārtējie izliksies neredzam nejaucības uzvedībā? Un tik brīnīsies, ka ir daudz nejauceņu sabiedriskā telpā?
Galu galā, ar nejaucības it kā ignorēšanu tai nejaucībai tiek dota zaļā gaisma izpausties.
Par saliedētu sabiedrību var sākt runāt tad, kad kolektīvi pārstāj ignorēt nepiedienīgu, aizskarošu uzvedību publiskā telpā. Tad, kad nekauņa tiek kolektīvi "atsēdināts" vēl pirms jel kā no malas iejaukšanās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru