Vecmīlgrāvis gada pēdējā dienā. Pikoties aizmirsām....

Gada pēdējās dienas pavāvulis

Nu jā, iepatikušies man tie atskati par kaut kādu laika periodu vai ko tamlīdzīgu. Tā gadās. 

Vispirms tāds neliels īgnums vai kā nu tur. Īsti nezinu, kā šo emociju nodefinēt. Runa ir par maniem linku vākumiem. Es dalos ar informāciju, kura mani ir ieinteresējusi un tajās valodās, kuras pārzinu. Latviešu un krievu. Citās valodās nedalos - jo nu nevar dalīties ar to, ko nesaproti, nezini. To es daudzkārt esmu teikusi linku vākumu ievados. Un tas, ka dalos ar daudziem klipiem krievu valodā - nu taču ka informēju par klipā atskaņoto tēmu. Un nevienā acī nekad neesmu paudusi atbalstu tam bardakam, kurš patlaban notiek Ukrainas sakarā.

Ja nu kas, apzīmējums vatņiki ir līdzvērtīgs tam, kā mūs daudzus gadus Krievijas krievi ir dēvējuši par fašistiem. Tas nu tā, garāmejot.

Un - būtu tikai pateicīga, ja man kāds pateiktu, kur man smelties informāciju latviski par tēmām, kuras piedāvāju krieviski. Par latviešu, Latvijas vēsturi - man ir izdevies atrast. Tajā pašā YouTube platformā. Citās valodās lūdzu nepiedāvāt. Nesapratīšu pati, un citiem nepieteikšu, jo nebūšu sapratusi.

Trīsciema - Kalngales dabas taka

Šis izlēciens mums ar Tomu sanāca tāds kā ekspromts. No rīta izdomājām, noskaidrojām autobusu sarakstu vajadzīgajā virzienā un braucām. Aplūkot Trīsciema - Kalngales dabas taku. To, ka tā atrodas tur, kur atrodas, informāciju izlasījām Laivu nomā, kas atrodas vietā, kurā atrodas pieturvieta Pagrieziens uz Carnikavu (No centra ar 11.autobusu var nokļūt, no Vecmīlgrāvja uz turieni izved 29.autobuss) šī gada septembrī, kad neveiksmīgi meklējām Mangaļu muižu.

Izrāpāmies, nofotografējām stendu ar pasākuma karti un devāmies ceļā (Kā rezerves variants - Tomam telefonā GPS paveids vai kas tamlīdzīgs, tā ka varējām koriģēt kustību pārklājot ceļveža avotus).

No sākuma gāja raiti - ceļš kā ceļš, bet apkaime nomierinoša. Tiesa, vienam "kontrolpunktam" pagājām garām, pat nesaprotot, ka tādam tur vajadzētu būt īpaši piefiksētam. Priekš manis zināms ekstrīms iestājās, kad gājām pa taku Langas upes stāvkrastā praktiski pa Otrā pasaules kara ierakumiem tajā krastā. Tie ierakumi esot daļa no vācu 1944.gada ierakumiem aizstāvībai no uzbrūkošās padomju armijas. Ekstrīms man sanāca, jo taciņa šauriņa, stāvkrasts kā stāvkrasts... Nu, sametās man vecas kundzītes paranoja.

Pēc mēs sapināmies trijās priedēs par spīti vadnorādēm divos telefona aparātos, "uz aci" nospraudām virzienu un gājām. Un gājām tā, ka Toms atrada SĒNES - dažas aizkavējušās gailenes. 

Kad nu atkal "atpināmies" atpakaļ, viss aizgāja raitāk. Toties autobusu atpakaļceļam nācās minūtes 40 pagaidīt, tādēļ, īsinot gaidīšanas laiku, vēl drusku ieklimtām Laivu nomas placītī pabildēt.

Secinājums par pastaigu - vajadzīgs tomēr gids, kas izvadās pa takas objektiem un pastāstīs par katru no tiem. Ieķeksējām plānā vēlreiz uz turieni aizdoties pavasara pusē.

Bildes bikuci padaudz. Takas pēdējā "ielekusi" par pirmo, bet laikam kopiespaidu tas nemazina.

Šovakars Rīgas Zoo

Bija iespēja šovakar apstaigāt Rīgas Zoo pasākuma Ziemas naktis zoodārzā ietvaros. Ja jau Ziemas naktis, tad nu bijām tur tikai tumsā un līdz pasākuma beigām daudz tomēr tur apmeklējām tās vietas Zoodārzā, kuras telpās atrodas. Diezgan loģiski, ka tos dzīvniekus, kuri ārpus telpām dzīvojas, praktiski neredzējām. Tumsa tomēr nolaidusies pār zemi, daudzi dzīvnieki klusos savas teritorijas nostūros gulēt aizdevušies. Mums ar Tomu paveicās tajā ziņā, ka manai vedeklai bija iespēja mūs ievest zoodārzā un līdzi pastaigāt pie viena pastāstot par redzamajiem zvēriņiem un kukaiņiem un visiem citiem, kurus tomēr redzējām. Un pastāstīšana bija svētīga, par daudziem daudz ko jaunu uzzinājām. (Un arī bēdīgo faktu, ka mūsu zoodārza baltais lācis aizdevies uz mākoņa maliņu...)

Jaunākais linku vākums

Vispirms tas par vēsturi, ko esmu "sarakusi" latviešu valodā. Pārsvarā par latviešiem, baltu tautām. Bet ir arī cita tēmas.

1. No kā cēlušies latvieši? DNS haplogrupas.
2. Lietuviešu un latviešu valodu līdzība.
3. Baltu senvēsture.
4. Latviešu vēsturiskās zemes.
5. Latvijas vēstures avoti.
6. Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē.
7. Latvijas ciemati 17. - 18.gadsimtos.
8. Vai Baltiem bija saikne ar senajiem Dakiešiem?
9. Alternatīvās vēstures versijas.
10. Kam piederēja Latvija teritorija?
11. Kurši (pilnā versija).
12. Baltu senvēsture? Andreja Kavača grāmatas "izķidāšana", par cik tā nu ļoti ietilpst klasē "Alternatīvā vēsture".
13. Baltu un slāvu valodu izcelsme. Vai atrodamas kopīgas saknes?

Pasaulē.

Šodienas demotivatori.

Ha, svētku sajūta laikam atgriezusies! Urrā! Es šodien klīstu pa māju ar "Vai tiešām Ziemassvētku brīvdienas jau beigušās?" sajūtu un "Labi, ka vēl Jaungada svinēšana vēl priekšā un eglīte mirdz". Visumā dīvaina sajūta, kādas sen nav bijis. Te pasmaidam pavisam nedaudz demotivatoru.

 

Kundziņsala un gulbji Daugavas krastā Sarkandaugavas pusē (bildes padaudz)

Nu nevaru apstāties linku vākšanā

 Latvieši Latvijā un pasaulē.

1. Latvietis skaņu pasaulē.
2. Traģiska slepkavība Rīgā 1926.gadā.
3. Represijās cietušo videoliecības.

Urrā, atradu! Šo izdalu atsevišķi. Kungs stāsta par Latvijas vēsturi daudzos klipos. Vispirms ielinkušu to, ko atradu pirmajā piegājienā un tādā kārtībā, kā atradu.

Drusciņ Ziemassvētku gaismas Vecmīlgrāvī

Šī gada Ziemassvētkos

Vispirms jau tāds neliels sveiciens svētkos lasītājiem no manis. Lai jauks vakars pie rotātās eglītes un visādiem labumiem uz galda. Un aicinājums tādam klusam piemiņas mirklim. Jo Ziemassvētku kaujas notika gan Pirmajā pasaules karā, gan arī Otrajā pasaules karā.

Šodienas rakstu mēģināšu uz drusku cerīgākas nots laikam uzrakstīt, nekā 4.adventes rakstu. Kā aizies.

Gribu novēlēt beidzot katram pašām sevī atrast to spēku, kas palīdzēs apzināties, ka mēs, kaut arī ne visai liela tauta, nu nekādi neesam nevarīga tauta. Mēs esam dzīva un spēcīga tauta, kura spēj ietekmēt norises pasaulē. Par to esmu jau iepriekš daudzos rakstos paudusi dažādos aspektos. Ne tikai par mūsu ietekmi uz norisēm Krievijas ārēs, arī linku krājumos devusi norādes uz rakstiem par latviešu pasaules līmeņa sasniegumiem. Un arī turpmāk došu infu par latviešu sasniegumiem.

Vakardienas izlēciena bildes no Toma aparāta (es un mežābolu klājiens)

 

4.advente, nesvētku sajūta un vēl

Tad nu atkal. Par savu pazaudēto svētku sajūtu rakstīju novembrī, nākamajā dienā pēc 18.novembra - valsts svētkiem valsts dibināšanas sakarībā. Nekas jau nav mainījies - svētku sajūta pazudusi kaut kur pavisam dziļi. Šogad pat kolektīvā telpā uzstādītā un izrotātā kolektīvā svētku eglīte neraisa nekādas emocijas. Ir un ir. Un tālāk?

Jaunnedēļ ir Ziemassvētki, pēc - Vecgada vakars. Abi nekādas emocijas vairs nekādā veidā neraisa. Kaut kāds apsīkums un apziņa, ka abos svētkos liela daļa manu kaimiņu, citu cilvēku "aizpeldēs grādos tālu un dikti". Un nākamajā dienā klīdīs apkārt ar nu ļoti lielu nogurumu sejās un sajūtās. Jā, pašai arī bijis "peldēšanas" periods un bez nozīmīgas motivācijas. "Peldēšana" "peldēšanas" pēc. Bet nu tam esmu tikusi pāri, tas periods ir aiz muguras. Un esmu priecīga, ka aiz muguras. Brīvības sajūta, atpūšanās sajūta pat pēc kādām nebūt slodzēm. Nav tās sajūtas, kura izsvītro kādu posmu/posmiņu no dzīves norisēm. Esmu priecīga, ka varu pati ar smaidu par piedzīvojumiem stāstīt, nevis sarkstot klausīties, kā par tiem stāsta citi. Tas ir mans celiņš, katram pašam savs celiņš jāatrod. Nevis jāuzspiež sev mans, kas nav viņu. Tas nu tā. Par margrietiņām.

***

Izlēciens uz Dzirnavkalnu

Par šo kalnu Rīgā, Berģos dziļāk iekšā garām Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un drusku aiz Berģu pansionāta cilvēkiem gados, Ritvara blogā izlasīju jau oktobrī. Tik šodien izkasījāmies ar Tomu turp aizkulties. Kaut kas pirms tam maisījās pa kājām un kaut kāds apsīkums bija uznācis. Man noteikti.

Tas kalns izrādās pavisam blakus 31.trolejbusa (precīzāk - trolejbusa un autobusa krustojumam, jo tas trolejbuss kā trolejbuss brauc līdz Alfai, pēc tam nolaiž "ragus" un jau brauc kā autobuss ar kaut kādām savām iekšējām rezervēm) galapunktam. Tā ka pavisam ātri tajā kalnā uzrāpāmies, pabildējām. Un pēc tam pagājāmies vispirms gar Mašēnu ezera krastu. Un tad vienā mirklī sareiba galva. Asinsspiediens pajokoja, labi ka tas "joks" pamazītēm pārgāja un varējām palēnītēm jau doties tālāk. Pagājām vēl nedaudz gar Juglas ezera krastu, tad mājās. Ar domu, ka citā reizē pa Berģiem tā prātīgāk jāpaklejo. Jo Berģu privātmājas ir viens no estētiskajiem baudījumiem acīm.

Bildes kāds bariņš, laikam padaudz.

Šodienas linku vākums

 Latvijā, latvieši pasaulē

1. Latvietis autobūvē. ASV reiz dzīvojis, sācis autobūvi vēl pirms Forda.

Pasaulē.

1. Če Gevaras runa ANO Ģenerālajā asamblejā.
2. Par Dienvidkoreju. Intervija ar tur dzīvojošu cilvēku. Klips krievu valodā.
3. Kā parādījies noliegšanas kults. Klips krievu valodā.
4. Berlīnes siena. Kā tā radās, kā sagruva. Klips krievu valodā.
5. Par tādu ASV personāžu kā Takers Karlsons. Klips krievu valodā.
6. Čingishana sievietes. Klips krievu valodā.
7. Nacistu ekspedīcija uz Tibetu. Klips krievu valodā.
8. Projekts Vanga. Klips krievu valodā.
9. Singapūra - diktatūra, kas jums patiks. Klips krievu valodā.
10. Sievietes, kuras apmanīja pasauli. Klips krievu valodā.
11. Kaukāzs izaicina Putinu. Vai tas reģions kļūs par nākamo "akmentiņu" tāszemes kārtējam sabrukumam? Klips krievu valodā.
12. Rokfelleri. Klips krievu valodā.
13. Kam traucēja Sadams Huseins? Klips krievu valodā.

Agnese Pastare: Pazaudēt meklēto

 Izdevniecība Ezerrozes grāmatas, 2024.gads, 298 lpp.

Ja iepriekšējās Agneses triloģijas grāmatas (manas atsauksmes par tām meklējiet šeit zem iezīmes literatūra) biju ņēmusi lasīšanai Rīgas Centrālajā bibliotēkā, tad šo jau nopirku. Jo minētajā bibliotēkā, vismaz uz mirkli, kad pirku šo grāmatu, tās tur nebija. Nezinu, vai nav iegādājušies vai arī vēl nebija ievadīta bibliotēkas katalogā un līdz ar to pieejama lasītājiem. Bet, nu nekas. Ķeros pie lasīšanas ar cerību, ka iespaids par šo grāmatu būs labāks, nekā par iepriekšējām.

Nenožēloju, ka grāmatu iegādājos un izlasījos cauri. Iesākumā gāja piesardzīgi, palēnām. Pēc, līdzīgi no kalna ripojošam akmentiņam, ierāva, aizrāva.

Pēc ID kartes lasītāja (bildes arī drusciņ)

Pateicoties PMLP jautrīšiem sanāca papildus tēriņš. Proti, vasarā bija izteikts atgādinājums e-pastā, ka jādodas saņemt ar aploksni, kuras saturs - bezmaksas e-pasta (mana personīgā) saņemšana līdz neatceros kuram tur datumam. Pēcāk tas būšot jādara par maksu. Jo esot pāreja uz e-pasta lietošanu laikam obligātā kārtā, informācija par to parakstu esot jāaktivizē ID kartē. Katrā gadījumā ažiotāža ap to pasākumu bija nu ļoti sacelta.

To, ka tāda opcija kā e-paraksts pastāv, zināju jau ļoti sen. Jau tūkstošgades sākumā, kad tas pasākums sāka tikai ieviesties. Dēls padsmitajos gados bija šo opciju sev ieviesis. Bet man nu nebija reālas nepieciešamības. 

Par to, ka ID kartē ietverto informāciju papildinās ar e-parakstu nedaudz pabrīnījos. Dodoties kur uz kaut kādām iestādēm tā ID karte man vienmēr ir līdzi, bet tajās iestādēs taču pati klāt esmu, varu to savu parakstu uzskricelēt pati, bez tā plastikāta starpniecības. Un tajos ofic saitos, kuros nākas periodiski atķeksēties, logojos iekšā caur Latvija.lv ar internetbankas starpniecību. Nu uzzināju, ka vairs tā nevarēs, nāksies vien pieciest to e-parakstu.

Pasmaidam atkal demotivatori ar sveicienu trešajā adventē

 

Kārtējo linku kārtējā porcija

Un jā, dalos ar klipiem valodās, kuras pārvaldu. 

Vēsture vispārīgi laikam ka.

1. Arī tāds personāžs ir bijis. Hanss Horbigens.
2. Kā Tolkīns izdomāja Gredzenu pavēlnieka pasauli. Klips krievu valodā.
3. Baikeru bandas. Klips krievu valodā.
4. Romas republika. Kas tur slēpts? Klips krievu valodā.
5. Par maršalu Žukovu. Versija. Klips krievu valodā.
6. Kāpēc patiesībā krita Romas impērija? Klips krievu valodā.
7. Pavļiks Morozovs. Personāžs, par kuru daudz stāstīja manas paaudzes skolniekiem un piedāvāja kā piemēru "pareizajai ideoloģijai". Klips krievu valodā.
8. Garšvielas. Vēsture to ceļam uz eiropiešu virtuvēm. Klips krievu valodā.
9. ASV un Lielbritānija - nesmuka rīcība Otrā pasaules kara beigās. Tika obligātā kārtā repatriēti uz PSRS dauzi kara bēgļi. Klips krievu valodā.
10. Katiņas traģēdija. Klips krievu valodā.
11. Marlēna Dītriha. Klips krievu valodā.

Tik tā, pārdomām

Otrajā adventē pieklusēju, īsti nezināju, nebiju sevī noformulējusi sakāmo. Tad nu tagad mēģināšu izvērsties.

Esat pamanījuši to, cik daudz visādu lietu un pakalpojumu radīti zināmā bezjēgā? Un nav runa par konkrētu militāro rūpniecību, kura pēc būtības ir ražošana iznīcināšanai.

Runa ir par lietām, kuras lietojam ikdienā, miera laika vajadzībās. Visādi telefoni, automašīnas, apģērbs, aksesuāri... Varētu uzskaitīt daudz ko šajā ciklā. Bet ceru, ka domu sapratāt.

Jebkura veida telefons ir saziņas līdzeklis. Komunikācijai. Tad kāda kaktusa pēc vismaz mobilajos telefonos visādas virtuālās spēlītes un tamlīdzīgas būšanas? Vismaz mani kaitina tas, ka sabiedriskajos transportos bieži redzu pieaugušus cilvēkus "ielipušus" tajos aparātiņos un spēlītes "dzenājošus". Nē, nesaku, ka pieaugušais nevar reizēm "iekrist bērnībā" un paspēlēties kā nebūt. Gan jau ka var. Bet vai sabiedriskais transports ir spēļu vieta? Un mobilais telefons - rotaļlieta?

Rīgas mirkļi šodienā

Atkal tāds ņemtnīgs pārdomu mirklis

Jau laiciņu apdomāju šā ieraksta tēmu, saturu. Tāds "nu tad raksti beidzot" pagrūdiens bija šī paagrākā rīta saruna vietnes Facebook privātajā čatā, kad viena meitene lūdza no Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) interneta vietnes izņemt 2013.gadā publicēto interviju ar viņu. Ko, protams, izdarīju, kā arī izņēmu no šejienes, sava bloga, atsauci uz minēto publikāciju tajā vietnē.

Tad nu drusku, pirms pievērsīšos kam citam, nedaudz aprunāšu šo gadījumu nesaucot cilvēku vārdā - šajā gadījumā konkrētam vārdam nav būtiskas nozīmes. (Jāpiezīmē, ka šāda lūgums - likvidēt jau vairākus gadus vecu publikāciju biedrības mājas lapā - nav pirmais. Otrs noteikti).

Linku vākums pirmajā adventē

 Latvijā.

1. Kazhes blogā par grāmatu Šķirotavas stāsts. 
2. Kazhe par pianistu Bernhardu Rivošu.
3. Latvietis izgudrojis garu dzirdēšanas sistēmu.

Cilvēki.

1. Iztulkoju LFFB lapai par personāžu vārdā Kroulijs. Esot bijis mags, dzīvojis pagājušā gadsimta sākumā. Interesanti, pie viena es par šādu personāžu nebiju dzirdējusi.

Vēsture vispārīgi.

1. Kartupeļu vēsture. Protams, materiāls ir plašāks, nekā klipā izklāstīts. Var jau būt, ka raidījuma formāta dēļ tas plašākais tika apiets. Klips krievu valodā.
2. Maizes vēsture. Atkal - tēma plašāka par klipā ietverto. Klips krievu valodā.
3. Par cukuru. Klips krievu valodā.

Kādu laiciņu demotivatori nav bijuši, šoreiz nav pārāk daudz

Kaut kas ir šķībi

Un atkal tēmā, kuru esmu jau senāk daudzkārt cilājusi. Un dilemmiska pēc būtības. Un atkal - tikai un vienīgi mans viedoklis, kuru var apstrīdēt.

Teiciens "Gribi mieru, gatavojies karam" ir zināmā mērā šķībs jau pašā būtībā. Gatavošanās karam ir slēpts aicinājums gatavoties kļūt par slepkavu. Kaut kur zemapziņas līmenī gaidīšana uz to personāžu, kuru gatavojas nogalināt. Masu slepkavošanas procesa laikā. Jo karš ir masu slepkavība. Masu slepkavība, kuras laikā viens bariņš bruņotu cilvēku nogalina otru bariņu bruņotu cilvēku. Pēc kāda cita/kādu citu pavēles.

Piezīmes uz dzīves malām

Šis varētu būt jau iepriekš kādos rakstos kā nebūt jau apskatīts. Bet gan jau. Un varbūt cits rakurss šoreiz sanāks. Pagarāks teksts šoreiz laikam ka sanācis būs. Lūgums, pirms ko iebilst/piebilst - lūdzu, lūdzu izlasiet līdz galam...

Manī žēlumu neizraisa tie, kuri čīkst un sūdzas par to, ka dzīvo sliktos apstākļos un šmuckastē, bet tajā pat laikā nevīžo to šmuckasti savu iespēju robežās likvidēt. Ne, nesaku, ka katram jāmāk elektrības sistēmu salabot un mājai jaunu jumtu uzlikt. Bet paņemt rokā slotu un aizslaucīt prom visādu drazu vecu papīriņu, cigarešu galu un tamlīdzīgu būšanu veidā taču var katrs. Tas, ka dzīvojamai mājai ir kādas globālas problēmas - jumts caurs, kanalizācija aizsērējusi vai kas nu tur vēl -, nebūt nenozīmē, ka tām problēmām jāpievieno savs slinkums un vēlme dzīvot šmuckastē. Tiem, kuriem rūp kārtība mājās, ir daudz lielāka iespēja saklauvēties līdz tiem, kuri māk to jumtu uzlikt, elektrības un kanalizācijas sistēmas salabot, nekā tiem, kuri nevīžo, kaut cīnoties ar vējdzirnavām, uzturēt to mājokli iespēju robežās tīru.

Kārtējā linku porcija

Mūsējie un mūsu vēsture.

1.  Drusku par latviešu kopienu Emirātos.

Vēsture no pasaules ārēm.

1. Nindzjas. Kas tie bija patiesībā, ne visādu filmu atreferējumā. Klips krievu valodā.
2. Jakudza - japāņu mafija. Klips krievu valodā.
3. Par tādu parādību militārajā vēsturē kā landsknehti, Klips krievu valodā.
4. Par Spartu, par to, kāpēc militarizētā pilsētvalsts galarezultātā tomēr zaudēja. Klips krievu valodā.
5. Vjetnamas karš. Cēloņi un sekas. Tiesa, klausoties, skatoties klipu Tomam radās kritiskas piezīmes par to, ka dažu labu faktu klipa autors tik daļēji izgaismo vai neapskata vispār. Bet arī šie klipa autora klupieni nemazina faktoloģisko izgaismojumu. Klips krievu valodā.
6. Ziemeļu un Dienvidu Koreja. Korejas karš. Un te nu jāsaka - karš, kurš apstājās ne pie kā. Klipā izklāstīti kara izcelšanās iemesli un sekas. Un juridiskais paradokss (līdzīgi kā Krievijas - Japānas attiecību sakarībā) - starp abām Korejām tā arī joprojām neesot parakstīts jebkādu noteikumu miera līgums, kas juridiski apstiprinātu kara beigas. Klips krievu valodā.
7. Stikla vēsture. Klips krievu valodā.
8. Papīra vēsture. Klips krievu valodā.
9. Vīna vēsture. Klips krievu valodā.
10. Kafijas vēsture. Klips krievu valodā.

Interesanti vispārīgi'

1. Par to, kas ir dopamīns. 

Krievija. 

1. Mamuti neesot līdz galam izmiruši. Versija. Šo liku sadaļā par Krieviju, jo materiālā vairāk atsauču tomēr uz Krievijas teritoriju. Klips krievu valodā.

Pa ceļam pazaudētā svētku sajūta

Jā, tā nu tas ir. Nu nav man svētku sajūtas neviena valsts svētku dienā. Nebija jaunībā, kura pagāja padomjlaikos, nav arī jau šajos, neatkarīgajos, laikos. Man šīs "sarkanās" dienas kalendārā ir tikai un vienīgi papildus brīvdiena. 

Pat nepamanīju, kurā mirklī pavisam izsīka vēlme svinēt kā svētkus svin. Tā, lai citi redz un ievērtē manu svinēšanu un patriotismu. Kaut kā jau apzinos to, ka man nekādi nevajag svētkus izrādīšanās pēc, nevajag to ķeksīti, ka esmu svinējusi. Jā tieši ķeksīti. Un nevajag to, ko "šajos svētkos publiski jāuzvedas un jājūtas šitā, bet tajos svētkos - tā".

Mazliet rūgtuma valsts svētkos

Gadiem krājies tas rūgtums, laikam tā "muca" nu pilna un saturs laužas laukā un prasās izrunātam būt.

Katra valsts sākas ar katra paša es, kas saskarsmē ar apkārtēju pārveidojas par mēs. Un visus "Ko man šī valsts dos?" jāpārskata uz "Ko es došu valstij, lai tai būtu, ko man dot'. Sakopta, bagāta, kulturāla valsts sākas ar sakoptu, bagātu un kulturālu cilvēku. Sakopts un kulturālu cilvēku kopums kopā radīs ap sevi sakoptību, kultūru. Un sakoptība, kultūra sākas ar sava es, pēc tam mājokļa, apkaimes sakoptību; kulturālu uzvedību publiskā telpā. Bagātība naudas izteiksmē? Bez naudas, protams, nevar iztikt, bet tā ir mainīgs lielums - šodien, šobrīd tā varbūt ir "vezumā vedams daudzums", bet rīt makā "svilpos vējš". Cik tā nauda kuram nu ir un būs - katra paša ierosīšanās visāda. Jo - ja vispirms jau galvā "svilpos vējš", tad pat ar miljardiem naudiņu nepietiks iztikšanai elementārai. Katra paša ziņā ir tas, ko un kā sarosīties un sapelnīt tās naudiņas iztikšanai. Neviens, pat ne kaimiņu Ješka, nav uzņēmies un neuzņemsies pienākumu uzturēt to, kurš nevīžo pats jel kā ierosīties. Un arī valsts nē. Tās naudiņas, kuras tiek maksātas visādās pensijas, visādos pabalstos - tās ir no tām naudiņām ņemtas, kuras pilsoņi samaksājuši sociālo, ienākumu nodokļu maksājumos (Nu, teorētiski tā tam vajadzētu būt, neesmu ekonomiste un arīdzan valsts budžeta veidošanos sīkumos nepārzinu, paužu tik viedokli balstoties uz vispārīgu informāciju).

Daugavgrīvas cietoksnī

Šī gada pēdējais Vecdaugavieši biedrība rīkotais pasākums. Daugavgrīvas cietokšņa apmeklējums Rīgas Bolderājas apkaimes pusē. It kā liktos - kur ir Vecdaugavas apkaime un kur ir cietoksnis Bolderājas apkaimē. Abas vietas katra savā likteņupes Daugavas pusē. Tomēr vēsturiskā saikne ir pietiekami nozīmīga. Un saikne sākas ar Daugavgrīvas klosteri, kuru senlaikos nodibināja cicesteriešu ordeņa mūki senatnē, vēl tajos laikos, kad Daugava uz jūru ceļoja pa to vietu, ko tagad, mūslaikos, sauc par Vecdaugavu. Esošo ieteku jūrā Daugava ieguva tikai 1567.gada plūdos. Līdz ar to - nu jau Daugavgrīva reāli ir tur, kur nu viņa tagad atrodas.

Kopā ar Tomu reiz bijām pa cietoksni diezgan daudz klaiņājuši tāpat. Tiesa, pēdējo reizi tur bijām nedaudz mazāk kā pirms 10 gadiem. Un vizuāli jūtamas izmaiņas uz labo pusi. "Ledus iekustējies" vides sakopšanā, mēģinājumos apkopot cietokšņa vēsturi. Un darbībās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Patiess prieks bija klausīties vietējās gides stāstījumā, kas piedeva skaidrību tam, kas bija tapis redzēts bez vietas vēstures speciālista klātbūtnes. Paplašinājās vietas, lietu un notikumu izpratne. Un galarezultātā vismaz man tas summējas manas dzimtās pilsētas vēstures kopainā.

Vispār - izstaiga pa cietoksni, tā kazemātiem gida, kurš izstāstīja par vietām, lietām notikumiem lokācijā piedeva cietoksnim īpašu šarmu.

Un jā, man vienmēr ir patikuši un fascinējuši cilvēki, kuri mīl savu dzimto vietu un apzina tās vēsturi. Ir, ko pamācīties, ir uz ko tiekties.

Bildes būs padaudz.

Zane Daudziņa: Bērnudienas komunālijā

 Izdevniecība Zvaigzne ABC, 2024.gads, 256 lpp.

Nopirku ne tikai izlasīšanai un pēc plauktā putināšanai. Nē, romāns ir arīdzan par manas bērnības, jaunības laiku komunālā dzīvoklī un par vietām, kuras bija arī mana tolaiku vide. Lokācijas nozīmē, jo, izrādās, savu bērnību un jaunību abas ar Zani esam izdzīvojušas vienā apkaimē. Var jau būt, ka mūsu gaitas ir kādi krustojušās, tik toreiz viena otru nepiefiksējām, bijām viena otrai bezvārda garāmskrējējas.

Jau pats grāmatas sākums paņem, aizrauj. Un kļūst skaidrs, ka jāēd (ups, jālasa) pamazām. Kā super garšīga kūka pa mazam gabaliņam. Lai palēnām izgaršotu notiekošā atmosfēru. Ja dzīsi zirgus, pa ceļam pazaudēsi netveramo garšu. Tik ļoti tas viss ir tuvs un saprotams. Nē, man tā komunālija ir bijusi savādāka, bet tas neizslēdz to, ka bija. Jau no dzimšanas. 

Un - es pat biju piemirsusi par 10.trolejbusu! Ha, man laikam paīsa atmiņa. Toties uzplaiksnī atmiņā citas ar apkaimi saistītas atmiņas. Bet to izklāsts še nebūs tēmā, jo tēmā ir Zanes grāmata.

Izlasīju līdz beidzamam vākam. Ar visu manu mendeli lasīšanas gaitā pierakstīt uznirstošās domas.

Milzonīgs paldies par drastiskumu atmiņās un siltumu, kurš tā vien laužas laukā no katra vārda, katras zilbes. Un paldies par drusku citādāku skatījumu uz vietām un lietām ārpus komunālijas, Rīgas ielās, savādāku, nekā mans skatījums uz tām pašām vietām. Gan jau ka tajos tālajos gados mēs kaut kur kaut kā nemanot esam viena otrai garam pajoņojušas savās gaitās esot viena otrai kaut kas kaut kādā burzmā.

Reizēm, lasīšanas procesā, pieklauvēja klusa cerības vēlme, ka mēs varētu pie tējkafijas krūzes un svaigu bulciņu kaudzes apsēsties un "Tu atceries to stūri? Tur bija tā....". Un bērni klusu kaktiņā sēžot klausītos tos atmiņu plūdus un salīdzinātu savas atmiņas par viņu Rīgu, kura nu jau ir savādāka par mūsu Rīgu...

Lasiet, baudiet, atceraties...

Šalles

Vispirms. Šis teikums ir links uz iepriekšējo adījumu piedāvājumu. Zemāk būs vēl divas šalles.

Ja ieinteresē, pagaidām tik Rīgas robežās pievedu uz sarunātu punktu un ar domu - top dota iespēja apskatīt izvēlēto bildēto tuvplānā un pieņemt galīgo lēmumu.

a. Cena: 1,50 eiro. Vairs nav pārdošanā

b. 1,50 eiro

Joprojām krāju linkus

Laikam nu beidzot būšu "izgrebusi" savus uzkrājumus un linku vākumi parādīsies retāk. Pagaidām bieži liku, jo sakrājies daudz.

Latvija.

1. Rūta Muktupāvela par Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem.
2. Saruna ar žurnālisti Dainu Bruņinieci par sakoptām vietām Latvijas laukos.
3. Par koka rampu uz piestātnes kanālmalā pie Rīgas autoostas.

Krievijas kā tādas un bijušās PSRS vēstures.

1. Černobiļa pirms Černobiļas jeb tas, ko padomju gados ļoti noklusēja. Pat savas valsts iedzīvotājiem neko nestāstīja. Klips krievu valodā.
2. Vēsturnieku meli par Pētera I Rotaļu armiju (ceru, būšu pareizi pārcēlusi uz latviešu valodu krievisko Potešnije voiska). Klips krievu valodā.

Vēsture vispār.

1. Sieviete, kuras nebija. Viltvārde, kura ilgu laiku uzdevās par 11.septembra terora akta upuri. Klips krievu valodā.
2. Sekss kristietībā. Klips krievu valodā.
3. Sekss Senajā Grieķijā. Klips krievu valodā.
4. Ledus apokalipse. Par ledus laikmetu cilvēces apzinātajā vēsturē. Klips krievu valodā.
5. Par vikingiem. Ekskurss laikam jau zināmajā. Klips krievu valodā.

Reliģija.

1. Aghori. Sekta. Klips krievu valodā.
2. Ļaunuma impērija. Par Oša sektu. Klips krievu valodā.
3. Par kritušajiem eņģeļiem. Kas tie bija, no kurienes uzradās. Klips krievu valodā.

Nu, burkšķis sakrājies

Burkšķis no cikla "Cik ilgi var! Cik ilgi var nemācēt lasīt?". 

Runa ir par manu vāvulismu komentēšanu. Jau sen ņemos, pat sava bloga virsrakstā brīdinājumu esmu ierakstījusi. Par to, ka jebkuru ANONĪMU komentāru dzēsīšu neatkarīgi no komentāra teksta. Nē, nedzēšu tos komentārus, kuru teksts man varētu nepatikt. Dzēšu tos komentārus, kuru autors nevīžo kaut jel ar "1,2,3" norādīt savu identitāti. Viss cits jau ir diskutējams pasākums. Galvenais - nebūt anonīmam, būt pilsonim, kurš jebkādā veidā cenšas atbildēt pa sevis pausto.

Tie, kuri mani komentē savu pasē ierakstīto identitāti aizstājot ar jebkuru niku, - tā ir viņu izvēle. Un man jau arī nevajag to pasē ierakstīto vārdu. Man viņi asociējas ar viņu izvēlēto niku. Dzīvi cilvēki ar saviem viedokļiem un skatu uz pasauli. Un tad jau - kāda nozīme tam, kā viņi sevi nodēvējuši? Notiek saruna divu cilvēku starpā. Tas ir galvenais.

Anonīmisms vismaz man asociējas jau pirmkārt ar padomju gados tik ļoti populāro stukačismu, kad kādi "godīgie pilsoņi" sev vien zināmu iemeslu vadīti rakstīja "kļauzas" uz Stūra Māju vai kur nu tur vēl.

Otrs variants - anonīmie komentētāji ir boti vai kas nu šajā ciklā. Jebkurā gadījumā - mehānisks lielums bez savām domām, tikai "ieinstalētu" frāžu atreferētājs, kurš nekādu viedokli nepauž.

Sakiet, vai tas ir par daudz kādam kukū personāžam nebūt anonīmam? Vai daudz prasīts būt drosmīgam un sevi cienošam un kaut ar niku identificēties teksta komentārā?

Nebeidzamie linki

 Vēsture vispār.

1. Par Mediči dzimtu. Klips krievu valodā.
2. Par Zaporižjas kazakiem pie Rīgas.
3. Inkvizīcija. Kas tā bija. Klips krievu valodā.
4. Ko slēpa Džeina Ostina un Šarlote Brontē. Par ballēm 19.gadsimtā. Interesants fakts. Klips krievu valodā.
5. Par ķeltiem. Klips krievu valodā.

Krievijas vēsture.

1. Par to, kas ir vecticībnieki. Klips krievu valodā.
2. Mongoļu-tatāru jūgs Krievijas teritorijā. Viena no versijām. Klips krievu valodā.
3. Lielākais, labākais cariskās Krievijas detektīvs, par kuru mēs neesam dzirdējuši. Interesanti, ka personāžs ilgus savas dzīves un darba gadus pavadījis Rīgā, kura tolaik bija cariskās Krievijas sastāvā. Klips krievu valodā.
4. Kā izdzīvot Ivana Bargā laikos. Ceļvedis ceļotājiem laikā. Visai interesants skatupunkts. Klips krievu valodā.

Latvijā.

1. Krustpils un Jēkabpils ebreji.
2. Maija savā blogā raksta par Andra Zeibota grāmatu.
3. Celiņš gar Gaujas - Baltezera kanālu.

Reliģija.

1. Pastāsts par Mozus sievu. Klipu klausoties "griež ausīs" periodiski "norautās" galotnes un nepareizie uzsvari vārdos. Kā arī monotonā, bezemociju balss. Toms izteicās, ka tā varētu būt MI radītā balss. Pie viena - iespaids, ka informatīvais materiāls "iet uz riņķi" un pie viena tekstu sarakstījuši cilvēki no sludinātāju vidus, nu tādi, kuriem nav īsti daudz infas, bet sludināt gribas. Bet nu nomocīju klausīšanos līdz galam jo manas zināšanas par šo Bībeles personāžu ir vēl mazākas par klipā doto informāciju. Klips krievu valodā.
2. Noasa šķirsta meklējumi. Klips krievu valodā.
3. Par zooastriešiem. Klips krievu valodā.

Dzegužkalns un vēl. Bildes būs padaudz

Ar mani reizēm nav kā ar cilvēkiem. Bet visu pēc kārtas un sīkāk.

Vietnē Facebook sastapu informāciju, ka būšot ekskursija pa Dzegužkalnu un tā apkaimi. Un, protams, nepiefiksēju īsti, kurā kalna nostūrī būs ekskursijas sākumpunkts. Galarezultātā to no sākuma meklēdami un pēc tam jau vienkārši tāpat paklimtām pa Dzegužkalnu. Un atradām kļūdu Māsas Vikipēdijas tekstā. Tekstā pieminēts tas, ka kalna nosaukums cēlies no netālajai Piņķu muižai piederīgā zemnieka Dzeguzes māju nosaukuma. Protams, netālā ir Nordeķu muiža, pats apgabals reiz bijis Piņķu draudzei piekritīgs. Un - Dzegužkalna Vikipēdijas aprakstā minētais fakts, ka Buļļu iela šķērso Dzegužkalnu virzienā uz Daugavu ir nepilnīgs. Minētā iela no Nordeķu muižas puses kalnam cauri uz Daugavas krastiem esot izrakta kalnam cauri kaut kad senlaikos, vēl dzimtbūšanas laikos. Lai no muižas vieglāka piekļuve likteņupei.

Tad nu paklimtām pa Dzegužkalnu fotogrammas medījot, tad pa Buļļu ielu devāmies Imantas virzienā. Pie Nordeķu muižas, "griežot stūri", cauri Nordeķu parka stūrim turpinājām virzienu uz Imantas pusi. Tajā mirklī kaut kā pārstāju saprast to, pa kurieni ejam. Nu, man iestājās "ejam un ejam, galvenais - nestāvam uz vietas un esam vēl joprojām Rīgā". Kad iznācām pie dzelzceļa, vietas sapratne manī atgriezās. Jo tai dzelzceļa līnijai otrā pusē jau sākās Imantas mikrorajona privātmājas. Un šajās vietās bija tapts klaiņāts laikos, kas kopā ar Tomu bija dzīvots Imantā.

Tad nu tagad bildes.

Jauno dizaineru darbu izstāde

 Ekspozīciju telpā tirdzniecības centrā Origo 2.stāvā līdz 2025.gada 31.janvārim skatāma jauno dizaineru darbu izstāde RTU un Origo nākotnes pietura. 

Izstāde nelielā telpā, nav "pārbāzta". Daži darbi, interesanti. Un dizaineriskums, nevis "Dižmāksla". Telpa pavisam neliela, darbi - daži. Skatāmi.

Ja nezinātu, kas jāmeklē, - paskrietu garām. Toms jau reizi pirms šodienas bija paskrējis garām un nepamanījis.

Linku vākšana turpinās

 Vēsture vispārīgi.

1. Kalifornijas genocīds. Iztulkoju LFFB lapai šo pērnā gada rakstu. Par to, kā kolonisti Kalifornijā, ASV izrīkojās ar indiāņiem. Un sapratu, ka mordora joprojām redz tikai citu sliktos darbus, bet par savu darbošanos Sibīrijā un mordoriešu attieksmi pret mazajām Sibīrijas tautām izvairās afišēt. Nē, nevienā acī nesaku. ka pasaulē nenotiek un nav notikušas nejaukas attieksmes pret savādākajiem. Ir notikušas. Bet pasaulē, atšķirībā no mordostānas, cilvēki savus nejaukos darbus nenoliedz un nebāž galvas pērno lapu čupās. Mordostāna spītīgi nevēlas atzīt savus ne jaukos darbus.
2. Ieskice par Otro pasaules karu, galvenokārt tā norises PSRS teritorijā. Man daudz kas nebija zināms; mums skolā par to nevēlējās mācīt, kaut arī "pičkāja iekšā pa visām spraugām" padomijas karalaika, karalauka "sasniegumus". Klips krievu valodā.
3. Spartas sieviešu pasaule. Brīvība vai verdzība? Klipā stāstīts par senvēstures laiku Spartas sieviešu tiesībām. Man vismaz bija interesanti uzzināt nezināto. Klips krievu valodā.
4. Par Kleopatru. Klips krievu valodā.
5. Par Nefertiti. Klips krievu valodā.
6. Kas īsti bija Žanna d'Arka. Klips krievu valodā.
7. Par Bordžām. Bija tāda ietekmīga dzimta Itālijas teritorijā. Cik ietekmīga ir tagad, neesmu papētījusi. Klips krievu valodā.

Zanes Daudziņas autogrāfu stundā

 Bija iespēja sastapt dzīvē Zani Daudziņu, lielisku aktrisi un arīdzan lielisku rakstnieci. Zane mani vienmēr valdzinājusi ar savu acu skatienu un to, kā viņa pasniedz savu tēlu - vienmēr tik dažādu un vienmēr aizrautības un labestības pilnu.

Šis autogrāfu vakars bija veltīts grāmatai Bērnudienas komunālijā. Grāmata par jaunīblaiku komunālā dzīvoklī. Rīt sāku lasīt, jo šī tēma - jaunīblaiks komunālajā dzīvoklī saprotami atpazīstama. Pati uzaugu, pat mana puikas sākumgadi sanāca komunālā dzīvokļa ikdienā.

Grāmatu sākšu lasīt tuvākajās dienās un taps ieraksts blogā par grāmatu.

Un par to, ka šāds notikums - autogrāfu vakars - uzzināju no draudzenes.