Laikam tiešām par vairākām tēmām tā paprātuļošana sanāks. Kā aizies. Un laikam ar piesitienu tam, ko esmu paudusi kā nebūt iepriekš. Neņemiet ļaunā un lūgums izlasīt līdz beigām, ja jau teksta sākumā rodas vēlme ko piekomentēt...
Vispirms par visādām darba iespējām. Un laikam ka tā primitīvāk, no cikla par to, kā vismaz teorijā vajadzētu būt.
Daudz un ļoti Rīgā pēdējos gadus redzams, ka Wolt un Bolt preču piegādes kurjeri - pēc skata liekas, ka indieši. Hm. laikam viņu dzimtenē par šādu darbu maksā relatīvi mazāk, nekā pie mums. Neņemos spriest. Un šajā sakarībā tik jautājums. Vai mūsu pašu vidusskolēni, studenti ir tik izlepuši, ka nevarētu šo darbiņu paveikt paralēli mācību darbam? Nu nav tā, ka ar uzņēmuma vadītāju nevarētu sarunāt par abpusēji izdevīgu darba grafiku. Un sanāktu naudiņa gan pašam, gan pilsētas iekšējā ģeogrāfija iepazīta labāk... tas tiešām tik jautājums.
Esmu privātās sarunās sastapusi zināmu neapmierinātību ar to, ka pie mums pēdējos gados strādā daudz viesstrādnieku, citzemnieku. Bet - tikai likumsakarīgi. Daudzi pašmāju pilsoni aizdodas uz citām zemēm, Eiropā, strādāt. Un ar kaut ko taču ir jāaizpilda radušies "robi". Uzreiz saku - nekādā mērā nepārmetu tiem, kuri aizdevušies strādāt kur citur, ārpus mūszemītes robežām. Katram ir savs objektīvais "tāpēc, ka..." un no tā izrietošais...
Teikt, ka pie mums ir bezdarbs un vispār darba nav - nu galīgi garām. ss.com ir pilns ar darba piedāvājumiem; autobusos braucot nu ļoti bieži autobusa monitorā sludinājumi ar darba piedāvājumiem (un piedāvātās algas - no 1000 uz augšu). Jautājums ir citā - ko kurš un kādā mērā spēj "pavilkt" par piedāvāto algu piedāvātajā amatā.
Pavisam drusku par tām darba samaksām.
To, ka man īpaši nepatīk tie, kuri "parakstās" uz aplokšņu algām, jau kur iepriekš esmu izklidzinājusi. Zināmā mērā tāda kā zagšana sanāk. Bet nu miers ar to, katrs pats atbild un atbildēs par savu rīcību, izvēli.
Tālāk teiktais būs drīzāk mans pieļāvums, nekā konkrētas zināšanas, un būšu pateicīga, ja mani palabos.
Cik nu saprotu, ir darbs ar fiksētu algas likmi par 8 stundu darbu, un ir darbs, kurā maksā par nostrādātajām stundām rēķinot stundas likmi (t.i. pilsonis salīdzis strādāt par kaut kādu cipariņu stundā un viņam algā maksā pēc tā, cik stundas viņš konkrētā laika periodā nostrādājis - sākot no 1 stundas dienā līdz 10 stundām dienā; nu tā vispārināti vērtējot). Tad man sekojošs jautājums - tām pašām apkopējam algu maksā kā? Fiksētu likmi par 8 stundu darbu dienā vai par nostrādātajām stundām amata pienākumus pildot? Cik nu no mana kazeņu krūma, apkopējam vajadzētu maksāt tikai par konkrētu laiku, kuru viņa pavada darba vietā amata pienākumus pildot. Nu nestrādā viņa kantorī 8 stundas darba nedēļas laikā. Divas, trīs stundas; atkarībā no uzkopjamās teritorijas lieluma kvadrātmetros.... Kurš no jums redzējis, ka apkopēja atrodas kaut kur kantorī 8 stundas darba nedēļas laikā? Laikam ka neviens. Un kaut kā nav īsti pareizi maksāt fiksētu algu par 8 darba stundām darba dienā situācijā, kad reāli darba pienākumi nu netiek veikti šīs astoņas stundas vienā vietā. Tik viela pārdomām šajā sakarībā, nesaku, ka man ir pavisam taisnība.
Tai pat laikā tam pašam sētniekam darba apjoms kaut kā izlīdzina stundas gada garumā. Pavasarī, vasarā, agrākā rudenī darba uz ielām mazāk, toties lapkritī, sniegainā gadalaikā tas apjoms krietni palielinās gan laikā, gan veicamajā apjomā.
Doma aizvijusies līdz klimata maiņas ažiotāžai. Un te nu man gribas teikt - ir divu veidu klimata "kirdik" mainības sakarībā. Viens veids ir dabiskā lietu kārtība, kurai piederas klimata mainīšanās. Zemes kā dzīva organisma periodiska pārkārtošanās, tās kustība. Kustība pakāpeniskā noliekumā kosmosā, polu nobīdes, vispār tamlīdzīgas būšanas, kuras sevī ietver kontinentu dreifu, vulkānu darbību, visādas gadalaiku un vispār laikapstākļu maiņas un svārstības. Vispār, visi dabiskie procesi uz planētas, kuri jebkā un visu laiku ietekmē dzīvību uz Zemes. Šīs ir tās lietas, kas dabiskā kārtā ietekmē visu dzīvo uz planētas, bet šo ietekmi nu nekādi planētas esošais dzīvais nevar mainīt, kā citādi ietekmēt.
Otrs veids ir tās cilvēku apzinātas darbības rezultātā sastrādātās muļķības, kuras kaut vai teorētiski cilvēks spētu izlabot un nepieļaut kaut vai problēmas palielināšanos.
Un vairumā gadījumu šīs abas lietas top jauktas, mestas "vienā maisā".Reizēm rodas iespaids, ka pat gudrie vīri un sievas - zinātnieki - jauc "pūkainu ar strīpainu". Varbūt pat apzināti, lai saviem it kā pētījumiem sadabūtu naudiņas.
Bet ir taču pilnīgi saprotami, ka ietekmēt lietu dabisko kārtību uz planētas ne pārāk varam ietekmēt. Zemestrīces, vulkānu izvirdumi, planētas rits visumā un no tā izrietošās sekas, vēl daudz kas cits tamlīdzīgs - gribam mēs to, vai negribam, bet tas tā notiek un notiksies. Cita lieta - nepiegružot visu un visu laiku apkārtējo vidi ar visāda veida atkritumiem, vispār atrast saprātīgu risinājumu atkritumu utilizācijai.
Nu, kaut kā tā. Ceru, ka neaizputrojos...
Vispār, laikam jau ka esmu daudz un visādi uz riņķi malusi šīs tēmas. Tikai ne īsti sastapusi teiktā atpakaļatdevi. Tā ka ne visai saprotu, "aizgājis" vai nē, citas domas teiktā sakarībā. Kautri ceri, ka tomērt kāds izteiksies (un pie viena sāku skumt bez Sviestabekas klātbūtnes... :) ).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru