Gan jau ka atradīsies kāds īpatnis, kurš izlasīs tikai virsrakstu un sāks mani dēvēt par putinisti tikai tāpēc, ka virsrakstā Krievija pieminēta. Pie kam baidoties kaut ar niku, iesauku parakstīt savu komentāru. Ir bijis precedents.
Un skats - mēģināšu izrunāt laikam jau to, kas liekas acīmredzams. Un kārtējais palūgums - ja nu tiešam ir akūta vēlme ko pateikt, tad visuprims pacietieties līdz galam izlasīt....?
Cik nu sanācis mūža garumā saskarties ar austrumpuses valstisko monstru, tik nekad nav pametusi sajūta, ka tai zemē visi dzīvo ar maza, apvainota bērna sindromu. Tajā ziņā, ka "mūs visi grib apbižot, iekarot un visādi citādi pāri darīt". Turienē cilvēkiem iedzīts galvās, ka visa pārējā pasaule priekšgalā ar ASV par to vien domā, kā iekarot un pakļaut Krievzemes āres. Nemaz neievērojot to, ka - nu kam viņa, tā Krievija, vajadzīga ar visu tās nesakārtotību daudzās jomās? Kaut gan.... kaut gan tieši Ķīnai Krievija pati, pati, pati Sibīrijā ļoti daudzas teritorijas, vismaz tāda informācija ielauzusies neta ārēs, uz nomas līguma pamata atvēlējusi Ķīnai lietošanā. Tieši tās teritorijas, kurās derīgie izrakteņi lielā daudzumā....
Un pat Ķīna liekas daudz attīstītāka ekonomiski par Krieviju. gan jau ka noteikti, jo daudzās jomās Ķīna iekļuvusi pasaules ekonomiskajā apritē ne jau pēdējās pozīcijās.
Vispār, cik no mana krūma pazarēm, situācija ir tāda, ka tiešām - ir pasaules valstis un ir Krievija. Tajā ziņā, ka turienes domāšana, pasaules uztvere un citas tamlīdzīgas būšanas palikušas kaut kur pavisam agrīnajos viduslaikos. Par spīti tam, ka sadzīviski, no malas raugoties nevar teikt, ka tur zvērādās skraida un ar rungām tikai māk vicināties. Tā drīzāk ir domāšanas vaina stipri izskalotajās smadzenēs. Tā smadzeņu skalošana jau tur sākās uzreiz pēc revolūcijas ņemot vērā to, ka un jo īpaši agrārajos reģionos izglītības līmenis bija nu ļoti zems pat elementārās lasīšanas un rakstīšanas līmenī, nemaz nerunājot par tālāku izglītošanos.
Par iekarošanas kariem runājot - Eiropa no tiem seeen atteicās kā laikam ka jau nerentabliem pasākumiem. Vismaz Eiropas teritorijā noteikti. Hitleriskās Vācijas karagājiens pa Eiropu un mēģinājumu vēl Āfrikā pagājušā gadsimta apmēram viducī bija pēdējais tāda veida pasākums. Kamēr Krievija šajā gadsimtā, šajā tūkstošgadē neizdomāja uzsākt viņai vien vajadzīgu pasākumu. Tie militārie konflikti, kuri joprojām kādos planētas nostūros risinās, - tie tomēr ir lokāli pasākumi. Pasākumi, kurus vienkāršoti varētu saukt arī par "pīrādziņa dalīšanu".
Par pasaules valstīm un karadarbību senākajos laikos domājot - nu, karadarbība laikam ka bija viena no darbībām. Tajā ziņā, ka bez militāro darbību bīdīšanas bija arī citas jomas, kurās kustība notika. Ražošanas attīstība, kultūras dažādās jomas.....Vispār, attīstība procesā, kurš nav apstājies.
Krievijā? Vismaz tik daudz, cik nu zinu un ik pa mirklim kādu informāciju atrodu neta ārēs, zināms pagrieziens Krievijas attīstībā notika Pētera I laikā, kad šī cara vadībā tur tika ieviestas dikti daudz visādu reformu attīstībai. Tiesa, cik nu sastapta informācija, iesākums bija tīri mehānisks un uzspiestā kārtā. Nu cikls par to, ka valsti jāattīsta. Bet? Pēterim I pieraksta "Jācērt logs uz Eiropu, lai Krieviju attīstītu". It kā uzbrukumi kaimiņvalstīm arājam Vasjam lasīt iemācīs un efektīvāk zemīti apstrādāt.
Es piederu pie tās paaudzes, kurai mazliet sanāca redzēt televīzijā PSRS laiku "kinošdevrus", kuri bija tapuši turienē laikposmā starp Pilsoņu karu un Otro pasaules karu. Jāpiezīmē, ka Otrais pasaules karš bija krietns lūzumpunkts tās valsts kinematogrāfijā. Jo filmas, kuras bija tapušas pirms Otrā pasaules kara - nu izteikti "komunisma propagandas plakāti". Tajā ziņā, ka praktiski agresīvā veidā "PSRS, komunisma valsts ir izteikti balta, pūkaina un visādi citādi nu ļoti laba. Un ļaunie rietumvalstu imperiālisti, kapitālisti ir slikti, nejauki un vispār plāno sagraut strādnieku un zemnieku valsti". (Tas nekas, ka tie kapitālisti un imperiālisti aktīvi palīdzēja atjaunot, ekonomiski nostiprināt padomiju. Ieskaitot hidroelektrostaciju būvi, dažādu tā laika progresīvu rūpnīcu būvi utt.u.tml.) Pēc Otrā pasaules kara beigām (Un atkal - bez nejauko kapitālistu, īpaši ASV un Anglijas - palīdzības vēl nav zināms, kā klātos PSRS karā pret Vāciju....) tapušās padomijas filmas jau ir daudz realākas, dzīvei pietuvinātas. Protams, arī tajās neiztika bez "komunisti ir labi, visi citi - nejauki", bet tomēr jau bez "balta un pūkaina" glancējuma. Un, manuprāt, Otrais pasaules karš visā tajā kinoindustrijā bija lūzumpunkts kaut vai tāpēc, ka karam cauri izgājušie, karu izdzīvojušie karavīri praksē bija redzējuši to, ka nu ne jau viss tajās rietumvalstīs ir tik nejauks, kā līdz tam viņi bija dzirdējuši. (Un, arī lietas, ko tie karakalpi bija samarodējuši zemēs, kurām armija "pāri gāja" pa ceļam uz Berlīni un kara beigām, ieskaitot maršala Žukova samarodētos 15 laikam ka vagonus ar visādām mantām. Sliktas mantas jau neņemsi nost sakautajam pilsonim, vai ne?) Tad nu nācās pārkārtoties.
Tad vēl tas, pa ko ārzemju tūristi iekš PSRS noteikti ka iesmaidīja. Cik nu sevi atceros no tiem laikiem, tad, kaut vai, džinsenes elementārās še bija luksusprece un norāde uz "biezo" statusu. Pat panēsātas un samērā ātri jūkošas pa vīlēm, par piecus izmērus par lielām.
Man kaimiņš reiz pukstēja, ka Maskavā esot eleganta, pasaules līmeņa dzīvošana, viss esot utt. Bet Maskava un Pēterburga ir Krievijas Potjomkina sādžas, orientētas uz to, lai sabraukušie ārzemnieki, neklejojot pa citām Krievijas vietām, dzīvi tajās pilsētās uztvertu kā dzīvi pārējā valstī. Pie kam esmu sastapusi informāciju, ka jau kādus 100 kilometrus no Maskavas cilvēku dzīve un sadzīve ir zem katras kritikas.
Vispār, par šo Krievijas, pat vēstures par padomjlaikiem, zināmu atpalicību daudzās jomās var runāt ilgi, dikti un bez pieturas kaut bulciņas apēšanai.
Bet palags par ko - valstis visā pasaulē, vai tā ir bagātā ASV vai ne pārāk bagātās Āfrikas valstis, visupirms pie kaimiņiem visriņķī dodas mācīties jaunas idejas un iespējas savas valsts mierlaika ekonomikas attīstībai. Un nemelo ne sev, ne apkārtējiem par to, ka smeļas idejas attīstībai. Vispār, kā nu māk un cik nu vajadzīgs risina pluspunkta attīstību.
Protams, nevar noliegt jomas, kurās Krievija darbojas visai sekmīgi. Piemēram, kosmosa apgūšanas jomā. Bet tajā pat laikā - kāda jēga izgāzt milzu naudiņas kosmosā, ja pašmājās pārāk daudz kas nav sakārtots? ASV, piemēram, pievērsās kosmosam tikai tāpēc, ka bija sakārtotas elementārās lietas (nu, kaut vai veikalu lietas, plaša patēriņa preču ražošana u.tml.) Citās valstīs, kurās arī nopietni nodarbojas ar kosmosa programmām, - nu gan jau ka arī tajās elementārās pamatlietas ir sakārtotas.
Saraustīti un juceklīgi laikam ka sanācis, nesodiet bargi. Mēģināju jel kā apkopot domas. Un to, ka Krieviju izārstēt var tikai tad, ja tā "sadalīsies reizinātājos" un pārstās eksistēt kā juridisks, valstisks lielums. Diemžēl. Bet cita varianta pagaidām neredzu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru