Latviešu valodā izdota 1977.g., 270 lpp.
Izdevniecība Zvaigzne, sērijā Apvārsnis
Pēc ilgāka laika atsaku lasīšanu. Proti, pērnajā vasarā lasīju marša tempā daudz un dikti. Tomēr, pēc Lindas Nemieras grāmatas Svēto laiks vēl vasarā izlasīju tikai Dzintara Tilaka Zlatas ceļu. Kaut kāds apsīkums bija uznācis.
Nolēmu izlasīt atkārtoti grāmatu, kuru biju lasījusi drīz pēc tās iznākšanas. Un arī vēl dažas reizes pēc tam. Bet vienalga krietni pasen.
Grāmata ir par franču zinātnieka, laikam sauktu par antropologu, ilgstoša dzīve, apmēram gada garumā, Grenlandē, tās pamatiedzīvotāju eskimosu vidū.
Lasīju palēni. Ne tāpēc, ka rakstītais neinteresētu, bet gan - redze sākusi ieklibot, kaut kā lielāku druku laikam prasa... Lēnai kasīšanai pie viena ir zināms plusiņš - var "izgaršot' uzrakstīto...
Protams, Grenlandes dabas apraksti, eskimosu dzīvesveids, paša autora pētnieciskā, kartogrāfijas un ģeoloģijas, darba apraksts, atsauces uz aizgājušo laiku polārpētniekiem, kuru darbībā bija kāda saistība ar Grenlandi... Tas viss kopumā interesanti, arī informatīvi. Tomēr, jo vairāk lasījos, jo biežāk man gribējās grāmatu malā likt, pārtraukt lasīšanu tāpat, kā tas jau aizgājušajā vasarā bija ar Gata Krūmiņa Skārda blūzu. No šāda likteņa grāmatu paglāba tiešām tas informatīvais materiāls. Un arī tas, ka autors centies ļoti uzrakstīt savu pieķeršanos Grenlandei un tās iedzīvotajiem. Izteiktā prasmes varbūt ka piekliboja, bet labvēlība pret grāmatā atainoto vidi ir nenoliedzama.
Tiesa, pusratā atstāju beigas, beigu nodaļu, kurā pausts par viņa redzējumu par to, ko sastapis Grenlandē atgriežoties tajā vēl dažas reizes pēc grāmatā aprakstītajiem pamatnotikumiem. Man tas viss likās - pasausa spriedelēšana; manai uztverei visai patāla. Bet, un atkal, tikai mans viedoklis.
Ja nu kādam rodas interese, uz priekšu, lasiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru