Tik pārdomas.... Par kaut ko un ne par ko laikam. Kā "aizies". Un kārtējais lūgums - ja jau pirmajos teikumos sākas vēlme man ko piekomentēt, lūdzu tomēr izlasiet līdz beigām un parakstieties kā nebūt, ar kaut niku aizstājot vārdiņu Anonīms komentāra iesākumā.
Katram jau gadās reizes, kad "Darīšanas, ejiet ka ejiet garām. Es uz dīvāna pavārtīšos un varbūt vēl kādas mušas paskaitīšu, jo man jūsu negribas". Ar dažādu iemeslu pieskaņu - slinkums, iepriekšējās dienās uzkrājies nogurums, kārtīgi neizgulētas nakts miegainums, utt., utml. Citreiz ar sirdsapziņas "Nu nav labi tā, neko prātīgu nedarīt", citreiz vienkārši nekā, jo "es tā gribu, un nepukstiet".
****
Kā piesitiens atskatam par pašas pastiprināto alko lietojumu kādu laiciņu atpakaļ. Intereses pēc paskaitīju - tāds pabiezs lietošanas periods sanāca nepilnus trīs gadus, kaut arī padaudz tapa lietots arī kādu laiciņu pirms. Tie, kuri mani lasa jau gadiem ilgi, būs gan jau ka pamanījuši.
Tagad, kad jau pāris gadus vismaz man "aizpeldēšanas" problēmas atkāpušās tālu pagātnē, Varu teikt, ka "nepeldēšana" "rullē". Nav ar šausmām jādomā, ko es dzerot varētu būt sastrādājusi. Jo ne vienmēr pilnībā atcerējos darīto. Tāpat arī apmeklētos pasākumus, kurus visai fragmentāri spēju atcerēties. Pie veina organisms pats "nu nevelos vairs tos "vitamīnus"". Nē, nesaku, ka absolūti nemaz un nekad. Ir mirkļi, kad kādu pinti alus vai vīna glāzi izdzeru, bet to darot rēķinos ar to, ka dienas trīs pēc lietošanas būs "īpatnējas", bet lai organisms pilnībā iztīrītos - kāda nedēļa vismaz paies.
Un šis stāvoklis panācās ne jau ar mehānisku iejaukšanos no malas, ne ar kādām ampulām vai kodēšanos. Vienkārši prātā ieslēdzu "ne tagad, ne rīt; ir darāmais, kuram neaizpeldēta apziņa vajadzīga". Kaut kā tā. Un pamazītēm viss aizgāja, un jūtos lieliski, priecē, ka nav paģiru sajūta un neesmu "beigta un pagalam; neesmu ārpus aprites". Zinu, kā būs, ja 'aizpeldēšu", un zinu, ka man to laikam ka nevajag. Jo, pie viena, ir arī daudzas citas lietas privātā plāksnē sakārtojušās.
Ko īsti gribēju pateikt ar šo?
Tā, ar skaidru galvu, skatoties uz alkoholisma problēmu, esmu sapratusi - nu nevienu no tā īsti neatradinās tikai un vienīgi ar mehānisku iejaukšanos no malas. Jā, uz mirklīti it kā apturēsies, bet - nebūs ilgi jāgaida, kad personāžs būs atpakaļ tajā peļķē, no kurienes ir mēģināts mehāniski izvilkt. Vienkārši - kamēr pats nebūs nobriedis ar to nelaimi tikt galā un nesāks mērķtiecīgi rīkoties lietas labā, tikmēr neviens cits neko nespēs izdarīt. Pie viena - kāda nebūt atradināšana no alko būs jēdzīga vispirms jau tad, kad būs atbildēts uz "Kāpēc tas viss sācies?". No nekā nekas nerodas. Arī alkoholisms. Šai nelaimei iesākums vienmēr ir kāds grūdiens, kāda problēma, kura alko sākumstadijā dod to grūdienu paņemt grādīgā pudeli.
Lai cilvēkam palīdzētu ar alkonelaimi tikt galā, noteikti vajag izrunāt to "zemūdens akmeņaino atvaru", kurš lielā mērā, kaut zemapziņas līmenī, grauž alkoholiķi. Un vienlaicīgi jārisina divas problēmas - alkohola atkarību un alkoholisma radītājproblēmu. Tik šis kompleksais pasākums dos rezultātu.
****
Vēl vēlme izpausties par jau paustu domu.
Nu, mani kaitina tie, kuri krata dusmīgus pirkstus un kliedz, ka prostitūcija ir "pē un nekā". Mīlīši, prostitūcija ir sociālās jomas maksas pasākums. Pasākums, kuru vairumā gadījumu izmanto, apmaksā vīrieši. Kamēr būs vīrieši, kuriem vajag tūlīt, tagad un aizvakar, tikmēr pastāvēs šīs profesijas meitenes.
Tiem, kuriem īpaši nepielec, pie viena - prostitūta ir lētāka par sievu vai mīļāko. Padomājiet, prostitūta atnāk (vai arī kur citur, kur nu vīrietis nobriedis ar šo priesterieni sadarboties), izdara darbu, saņem atalgojumu un aiziet prom. Vīrietim izpaliek tas, ka "mirgo te acu priekšā un vēl zāģē smadzenes".
Sievai par to pašu darbību (kurai pieplusojas mājas sakārtošana, pusdienas, vakariņas, bērniņi četri, kas tētuku mīl u.c. tml. lietas) vēl vajag māju, mašīnu, kažoku un vispār brīvdienas Bahamu salās. Mīļākajai par gandrīz to pašu, ko sievai vēl vajag "kad tu no sievas aiziesi un mani saprecēsi?".
Un vēl pie nerakstītās prostitūcijas var pieskaitīt visus abu dzimumu primslaulības sakarus. Gribat teikt, ka pārīši jauni gadiem tik rociņās sadevušies staigā un nopūšas uz mēnesi? Nopietni? Pat manā jaunībā, padomijas gados, kuros "Pie mums, PSRS, nav seksa!" (tik mēs no mēģenēm radāmies, vai?), nu bija visādi; pārīši, kuri cerējās kopābūšanā ilgāk par mēnesi, nu sportoja krūmos, guļamistabās un citās vietās. Tas, ka šīs kopābūšanas ne vienmēr aizveda līdz altārim, jau cita lieta. Jaunībā, izteiktāk, nu ir tā situācija, kad abu dzimumu jaunuļi "iet pa rokām" tik ilgi, kamēr nerodas partneris, ar kuru tad to ģimeni izveido. Šādi drīkst, vai ne? Par naudu - nekādi? Tas nekas, ka šādos gadījuma sakaros droši var "saķer" visādas STS slimības un tad laime pilnīga. Legālām prostitūtām tomēr ir obligāta "tehniskā apskate" ārsta kabinetā, kaut kāds periodiskums šīm apskatēm, laicīga slimības noteikšana un ārstēšanas process. Nu, tā vismaz tam vajadzētu būt, praksē - nezinu, tik izsaku pieļāvumu.
Un pie viena, sievietēm pukstošajām, - ja vīrietis reizēm iet pie prostitūtas, jums daudz mazākas vīra naudiņas "garam aiziet", nekā tad, ja viņam ir paralēli vēl mīļākā. Un pie viena drošāk - nu nekad nebūs drauds, ka vīrietis jūs pametīs. Prostitūtas dēļ ģimeni pamet nu izteikti ļoti retos gadījumos. Dēļ mīļākās gan samērā bieži.
Un vēl kas. Vīrietis parasti (ja viņš nav tekulis no dabas; ja viņam nav mīļākais sporta veids dzīties aiz katras brunča stērbeles) neleks sāņus, ja mājās viss kārtībā. Gan morāli, gan fiziski un gultā. Pat doma tāda prātā neienāks. Ja kaut kas tāds notiek, vispirms jau jāpadomā par to, kas mājās (un gultā) nav riktīgi. "Zāģēšana" neko neuzlabos, tikai sliktāku padarīs situāciju.
****
Tā, nu pagaidām viss. Būtu pateicīga par viedokli. Ja nu kādam ir vēlme izpausties komentārā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru