Grāmata, kuru periodiski pārlasu. Diezin, vai ir nozīme konspektēt tās saturu, gan jau ka daudzi ir lasījuši šo literatūras klasiku, ja tā var doto darbu nosaukt.
Cik nu no mana kaktuskrūma pazares, viena no labākajām Remarka grāmatām. Aizrauj ar savu īstumu cilvēku attiecībās - draudzībā, mīlestībā un vēl... Un šo attiecību fonā - Vācija starp diviem pasaules kariem ar visām augošā fašisma baisām. Kontrasts spēcīgs. Un es ticu visiem romāna notikumiem, nav ne reizi radusies jebkāda šaubīgas neticības nots.
Un ziniet, man lasot šo grāmatu, reizēm gribas lasītājiem, vērtētājiem pajautāt - lasot un izbaudot cilvēku attiecības grāmatā, kaut kā aizmirsies pamanīt, ka grāmatā bez galvenajiem un citiem cilvēciskajiem varoņiem ir vēl viens. Auto vārdā Kārlis, kurš zināmā mērā kļuvis par "lielceļa biedu" un ap kuru grozās nu ļoti daudzi romāna notikumi. Zinu jau zinu, ka minētais auto ir tā īpašnieka lolojums un vispār, bet tas lolojums zināmā mērā kopā ar īpašnieku izbauda notikumus. Ja var kaut kā tā personificēt to braucamo.
Tikai mani nepamet jautājums, uz kuru man diezin vai kāds spēs atbildēt.
Kāpēc Remarkam praktiski visi (vismaz tie, kurus esmu lasījusi) darbi beidzas ar viena no mīlētājiem nāvi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru